Ir pienācis laiks pilnīgi iznīcināt Latvijas ostas! Progresīvie ir gatavi!
Atis Švinka, satiksmes ministrs, Progresīvie06.05.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo gadu notikumi ir būtiski mainījuši Latvijas ostu lomu mūsu tautsaimniecībā. Agresorkaimiņa kravu apjoma straujais kritums mudina ostas izvirzīt jaunus mērķus un pārorientēt savu biznesu uz jauniem tirgiem. Taču sarunās ar pašvaldībām un uzņēmējiem tiek minēts būtisks pārmaiņu šķērslis – ostu reformas kavēšanās nu jau sešus gadus. Šajā rakstā nevēlos gremdēties pagātnē vai ķidāt politiskās leģendas, bet gan runāt par nākotni.
"Progresīvie" uz Ministru kabinetu virzīs ostu reformu, kas iestājas par caurskatāmu un rietumniecisku pārvaldību. Valsts un pašvaldību atbildībā ieviesīsim balansu, vienlaikus nepieļaujot šauru interešu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Ostu pārvaldes veidosim politiski neatkarīgas, pārtraucot labi zināmo politbiznesa praksi – "draugu būšanu" amatu sadalē. Savukārt uzņēmējus iesaistīsim plašākā formātā bez personiskām privilēģijām.
Vispirms par pašu pārvaldību – valsts un pašvaldību lomu. Tā bija kļūda padzīt pašvaldības no lēmumu pieņemšanas. Lai arī mums visiem ir skaidrs šāda lēmuma vadmotīvs, risinājums bija pārāk vienkāršs, tas ignorēja realitāti – ostas atrodas pašvaldību teritorijā un bez pašvaldību līdzdalības nav iespējama ne raita infrastruktūras attīstība, ne ilgtermiņa investoru piesaiste. Arī starptautiskajā praksē ir ierasts, ka lēmumi par ostu attīstību tiek pieņemti sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.
Tāpēc Rīgas un Ventspils ostu padomes turpmāk veidos divi valsts un divi pašvaldību pārstāvji. Valsts paturēs tiesības uz izšķirošo balsi noteiktos jautājumos, savukārt būtiskākos lēmumus, piemēram, budžeta apstiprināšanu vai ostas attīstības stratēģiju, varēs pieņemt tikai ar visas padomes vienbalsīgu piekrišanu. Liepājā LSEZ likuma regulējuma dēļ reforma stāsies spēkā ar 2035.gadu un līdz tam tiks saglabāts līdzšinējais modelis. Tas nenozīmē, ka Liepājas osta ir izņēmuma gadījums un ka reforma uz to neattieksies, – jautājums ir par ieviešanas laiku. Tikmēr novērsīsim iespējamos interešu konfliktus, liedzot uzņēmējiem pieņemt lēmumus, kas var ietekmēt viņu konkurentus.
Depolitizācija ir viens no "Progresīvo" ostu reformas pamatmērķiem. Ostas padomes locekļi tiks izraudzīti atklātā konkursā, balstoties uz profesionālo kompetenci un reputāciju. Svarīgi uzsvērt, ka kandidāti nedrīkstēs būt politisko partiju vadības amatpersonas vismaz 24 mēnešus pēc amata atstāšanas. Es ticu, ka šādi mēs spēsim atrast labākos kandidātus, un arī pēc ilgām diskusijām ar iesaistītajām pusēm es neredzu leģitīmus iemeslus politiskās piederības "moratorija" atcelšanai.
Vienlīdz svarīga ir uzņēmēju iesaiste – bez tās neviena osta nevar mērķtiecīgi attīstīties. Sadarbībai ar uzņēmējiem jābūt skaidri strukturētai un pārredzamai, bez dažiem "izredzētajiem". Tāpēc tiks izveidota sadarbības padome, kurā būs pārstāvētas stividorkompānijas, līniju operatori un citi ostu lietotāji. Šis sadarbības formāts būs daudz plašāks par patlaban esošo. Tas aizstās līdzšinējo necaurspīdīgo praksi, kurā priekšrocības bieži vien guva tie uzņēmēji, kam bija personiskas attiecības ar ostas vadību.
Visbeidzot, vēl viens būtisks reformas ieguvums ir ostu teritoriju nodalīšana. Tiks nošķirtas teritorijas, kas nepieciešamas ostu pamatdarbībai, no industriālajām teritorijām, kuras var attīstīt komerciāliem mērķiem. Tas dos pašvaldībām lielāku rīcības brīvību investoru piesaistē un ļaus elastīgāk plānot ekonomisko attīstību ap ostām.
Reforma ir gatava, un "Progresīvie" to virzīs apstiprināšanai valdībā. Šī ir mūsu iespēja atjaunot sabiedrības un investoru uzticību ostu pārvaldībai Latvijā – caurskatāmai, profesionālai un bez šauru interešu ietekmes.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
