Ir pienācis laiks pilnīgi iznīcināt Latvijas ostas! Progresīvie ir gatavi!
Atis Švinka, satiksmes ministrs, Progresīvie06.05.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo gadu notikumi ir būtiski mainījuši Latvijas ostu lomu mūsu tautsaimniecībā. Agresorkaimiņa kravu apjoma straujais kritums mudina ostas izvirzīt jaunus mērķus un pārorientēt savu biznesu uz jauniem tirgiem. Taču sarunās ar pašvaldībām un uzņēmējiem tiek minēts būtisks pārmaiņu šķērslis – ostu reformas kavēšanās nu jau sešus gadus. Šajā rakstā nevēlos gremdēties pagātnē vai ķidāt politiskās leģendas, bet gan runāt par nākotni.
"Progresīvie" uz Ministru kabinetu virzīs ostu reformu, kas iestājas par caurskatāmu un rietumniecisku pārvaldību. Valsts un pašvaldību atbildībā ieviesīsim balansu, vienlaikus nepieļaujot šauru interešu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Ostu pārvaldes veidosim politiski neatkarīgas, pārtraucot labi zināmo politbiznesa praksi – "draugu būšanu" amatu sadalē. Savukārt uzņēmējus iesaistīsim plašākā formātā bez personiskām privilēģijām.
Vispirms par pašu pārvaldību – valsts un pašvaldību lomu. Tā bija kļūda padzīt pašvaldības no lēmumu pieņemšanas. Lai arī mums visiem ir skaidrs šāda lēmuma vadmotīvs, risinājums bija pārāk vienkāršs, tas ignorēja realitāti – ostas atrodas pašvaldību teritorijā un bez pašvaldību līdzdalības nav iespējama ne raita infrastruktūras attīstība, ne ilgtermiņa investoru piesaiste. Arī starptautiskajā praksē ir ierasts, ka lēmumi par ostu attīstību tiek pieņemti sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.
Tāpēc Rīgas un Ventspils ostu padomes turpmāk veidos divi valsts un divi pašvaldību pārstāvji. Valsts paturēs tiesības uz izšķirošo balsi noteiktos jautājumos, savukārt būtiskākos lēmumus, piemēram, budžeta apstiprināšanu vai ostas attīstības stratēģiju, varēs pieņemt tikai ar visas padomes vienbalsīgu piekrišanu. Liepājā LSEZ likuma regulējuma dēļ reforma stāsies spēkā ar 2035.gadu un līdz tam tiks saglabāts līdzšinējais modelis. Tas nenozīmē, ka Liepājas osta ir izņēmuma gadījums un ka reforma uz to neattieksies, – jautājums ir par ieviešanas laiku. Tikmēr novērsīsim iespējamos interešu konfliktus, liedzot uzņēmējiem pieņemt lēmumus, kas var ietekmēt viņu konkurentus.
Depolitizācija ir viens no "Progresīvo" ostu reformas pamatmērķiem. Ostas padomes locekļi tiks izraudzīti atklātā konkursā, balstoties uz profesionālo kompetenci un reputāciju. Svarīgi uzsvērt, ka kandidāti nedrīkstēs būt politisko partiju vadības amatpersonas vismaz 24 mēnešus pēc amata atstāšanas. Es ticu, ka šādi mēs spēsim atrast labākos kandidātus, un arī pēc ilgām diskusijām ar iesaistītajām pusēm es neredzu leģitīmus iemeslus politiskās piederības "moratorija" atcelšanai.
Vienlīdz svarīga ir uzņēmēju iesaiste – bez tās neviena osta nevar mērķtiecīgi attīstīties. Sadarbībai ar uzņēmējiem jābūt skaidri strukturētai un pārredzamai, bez dažiem "izredzētajiem". Tāpēc tiks izveidota sadarbības padome, kurā būs pārstāvētas stividorkompānijas, līniju operatori un citi ostu lietotāji. Šis sadarbības formāts būs daudz plašāks par patlaban esošo. Tas aizstās līdzšinējo necaurspīdīgo praksi, kurā priekšrocības bieži vien guva tie uzņēmēji, kam bija personiskas attiecības ar ostas vadību.
Visbeidzot, vēl viens būtisks reformas ieguvums ir ostu teritoriju nodalīšana. Tiks nošķirtas teritorijas, kas nepieciešamas ostu pamatdarbībai, no industriālajām teritorijām, kuras var attīstīt komerciāliem mērķiem. Tas dos pašvaldībām lielāku rīcības brīvību investoru piesaistē un ļaus elastīgāk plānot ekonomisko attīstību ap ostām.
Reforma ir gatava, un "Progresīvie" to virzīs apstiprināšanai valdībā. Šī ir mūsu iespēja atjaunot sabiedrības un investoru uzticību ostu pārvaldībai Latvijā – caurskatāmai, profesionālai un bez šauru interešu ietekmes.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
