„Ir” publikācijās sašutums par „Rimi” kasieru 469 eiro algu, bet pašā „Ir” izdevējā oficiālā alga – 439 eiro
PIETIEK29.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr žurnāla Ir publikācijās tiek izteikts sašutums par to, ka, piemēram, lielveikalos Rimi kasieris mēnesī saņem 469 eiro algu, pašā Ir izdevējā – AS Cits medijs oficiālās algas, par kurām tiek veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi, ir pat mazākas – vidēji tikai 439 eiro mēnesī.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais AS Cits medijs 2015. gada pārskats, kopumā pagājušajā gadā uzņēmums saviem darbiniekiem algās oficiāli samaksājis 105 382 eiro. Ņemot vērā, ka Ir izdevējs kā darbinieku skaitu uzrādījis 20, vienkārši aprēķini rāda, ka līdz ar to oficiālā vidējā alga uzņēmumā ir 439 eiro un daži centi – tātad būtiski mazāk nekā izdevuma sašutumu izraisījušās Rimi kasieru algas.
Tiesa, līdz ar algām Cita medija darbinieki – visi vai daļa – saņem arī autoratlīdzības, un tieši uz to sociālajā tīklā Twitter taisnojoties ir norādījusi uzņēmuma valdes locekle un Ir redaktore Nellija Tjarve: „Redakcijā darba samaksa= alga+autoratlīdzība. Summa tālu pārsniedz kasierus. Ļoti tālu.”
Taču Tjarve nepiemin to, ka līdz ar to viņas vadītās izdevniecības darbinieki sociāli ir vēl neaizsargātāki nekā Rimi kasieri, jo par šīm autoratlīdzībām netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, - uz tām Cits medijs likumā atļautā veidā „ietaupa”.
Turklāt apšaubāms ir arī Tjarves apgalvojums par to, ka algās un autoratlīdzībās kopā saņemtās summas „ļoti tālu” pārsniedzot kasierus. Patiesībā, kā rāda Cita medija gada pārskats, pērn uzņēmuma kopējās personāla izmaksas – „darba alga, autoratlīdzības, VSAOI, URN” ir bijušas tikai 302 836 eiro.
Tikmēr sociālajā tīklā Twitter Tjarve, mēģinot skaidrot šo situāciju, uz visiem aizrādījumiem norāda – runa patiesībā esot par kaut ko pavisam citu, vainīga esot nodokļu sistēma, turklāt vainīgi esot arī „oligarhu mediji”, kas „čakarē konkurenci”.
Publicējam dažus interesantākos Ir redaktores domu graudus šajā sakarā:
„- Ienākumi RADIKĀLI atšķiras, tā visa jēga. Bet šis klasisks offtopic. Jo raksta sāls: zemi ienākumi, nodokļu brāķis.
- Sociālās garantijas ir smuki nosaukta pieņēmumu kopa - nestabila kā pati ekonomika. Būtiskais: ienākumu ģenerēšana, pārdale ar nodokļu sistēmu.
- Nepiekrītu par autoratlīdzību. Sen izmalts, nevienosimies. Atpakaļ pie lietas: nodokļu sistēma kāš trūcīgos, žņaudz darbvietas. Jālabo!
- 1. Redakcijā darba samaksa = alga + autoratlīdzība. Summa tālu pārsniedz kasierus. Ļoti tālu. 2. Mediji LV nenopelna 55 miljonu dividendes 3 gados. Neviens. Nekad. 3 gadu IR peļņa: 0,009 miljoni. Tirgus smagsvariem: TV3 6,9 miljoni, Santai 3,8 miljoni. 3. Konkurenci čakarē oligarhu mediji. Dedzina naudu, uztur zombijus tirgū. Dienas Mediju zaudējumi kopš krīzes – 10 miljoni, Mediju Nama - 3,9 miljoni.”
To, kāpēc Ir izdevumu „optimizēšana”, algu vietā izmaksājot autoratlīdzības, neattiecas uz „tēmu” un kā „oligarhu mediji”, saviem darbiniekiem maksājot godīgākas algas, „čakarē konkurenci” Ir izdevējiem, Tjarve gan nepaskaidro.
Pietiek ir zināma vismaz viena Ir darbiniece, kura pēdējā laikā ir bijusi spiesta atstāt darbu izdevniecībā tieši oficiālās algas un autoratlīdzību proporcijas dēļ. Uz visām žurnālistes norādēm, ka viņai pienācis pēdējais brīdis parūpēties par pensijas kapitāla krāšanu, izdevēji atbildējuši, ka nodrošināt to nevarot, turklāt Latvijas pensiju sistēma tāpat ilgi vairs neizvilkšot.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
