Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.

Minētais J. Rušenieka raksts sākas visai saprātīgi un pauž visiem zināmas lietas: “Latvijas televīzija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.” Tāpat arī citi vispārīga rakstura komentāri un polemika šķiet vietā, piemēram: “Praktiski jau kopš neatkarības atgūšanas valsts budžeta piešķirtais finansējums ir bijis nepietiekams.”

Problēma sākas no brīža, kad J. Rušenieks (kurš esot ne tikai mākslu maģistrs, bet arī dr. iur) cenšas pieķerties konkrētiem jautājumiem un tamdēļ izvirza “problēmas”, kuras ir atrisinātas jau pirms vairākiem gadiem.

J. Rušenieks raksta: “Līdz šim brīdim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var būt, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atrodas tādā stāvoklī? Es gribētu teikt — bedrē. Kāpēc bedrē? Tāpēc, ka vismaz 99% no sabiedrības nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzības un apzinātas valsts pārvaldes institūciju darbības rezultātā ir novesti.”

Patiesību sakot, neviens fakts neliecina par “bedri”. Abi sabiedriskie mediji stabili strādā, tajos (salīdzinājumā ar privātajiem medijiem) vidējā izpeļņa ir augstāka, ir stipras iekšējās arodbiedrības (nevienu tāpat vien, bez pamatojuma nevar atlaist), un visas problēmas — ja tādas atklājas — var ilgākā vai īsākā laikā novērst, sabiedrisko mediju valdēm sadarbojoties ar NEPLP. Savukārt, ja pati valde kļūst par problēmu (parādās lielas neizdarības ar finansēm), tā tiek mainīta. Bet kopumā ir tā, ka gan Latvijas Radio kanāli, gan LTV ir nevis “bedres”, kā domā J. Rušenieks, bet gan auditorijas līderi — ne tikai ar lielākajiem klausītāju apjomiem, bet arī augstu sabiedrības uzticības līmeni!

Jāremontē LTV ēka, nevis “jāceļ trauksme”

LTV atrašanās nepiemērotās telpās — jā, tā ir aktuāla problēma, jo padomju gados celtais LTV komplekss ir par lielu, turklāt ir pienācis brīdis, kad būtu jāveic kapitālais remonts. Turpretī nevar piekrist J. Rušeniekam par “kadru jautājumu”, jo LTV vai LR nav tāds darbinieku trūkums vai to nepamatota mainība, lai šāds jautājums vispār pastāvētu un būtu apspriešanas vērts. “Neizprotama satura veidošanas politika” pastāv tikai priekš tiem, kas nav mēģinājuši to izprast (visi sabiedriskā pasūtījuma definēšanas dokumenti ir publiski, vajag tikai izlasīt), savukārt par “autortiesību (ne)ievērošanu” pamatotas sūdzības pēdējos 3 gados, šķiet, tikpat kā nav dzirdētas.

Attiecībā uz faktu, ka 2019. gadā LTV budžets samazinās pret aizvadīto gadu (LR situācija nav tik dramatiska) jāpaskaidro: bāzes finansējums visu pamatfunkciju izpildei sabiedriskajiem medijiem nesamazinās. Pagājušajā gadā LTV saņēma treknas piemaksas papildfunkciju veikšanai, un tās bija: (1) Dziesmu svētku translācijas; (2) valsts simtgades raidījumi, to sērijas un filmas; (3) pāvesta Franciska vizītes atspoguļošana; (4) Ziemas olimpiskās spēles, kas savukārt deva papildus reklāmas ieņēmumus. Šī gada samazinātā ieņēmumu prognoze nenozīmē sabiedrisko mediju naudas kritumu: tā nozīmē papildus un vienreizējo uzdevumu izzušanu no darba plāna, kas bija labi zināms jau pagājušogad. No turienes arī 3 miljonu kritums. Mums, nodokļu maksātājiem, nav pienākums uzturēt LTV un Latvijas Radio naudas pieaugumu par katru cenu, un viņi to nemaz arī neprasa: ja maksājam, tad zinām, par ko tieši, un visi ir apmierināti.

Attiecībā uz LTV zaudējumiem no ēkas uzturēšanas ir jāpiekrīt: tā ir taisnība, ka LTV ēka nes zaudējumus, ko ne vienmēr izdodas kompensēt ar ieņēmumiem no nevajadzīgo telpu izīrēšanas.

Jāpastiprina uzraudzība pār Kremļa propagandu

“Nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistē muļķīga sistēma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televīzijas, radio un arī kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraugs. Tieši NEPLP apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašāka termiņa dokumentus, dala pieprasītos un piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā arī kontrolē abu organizāciju darbību – vai reālie darbi atbilst solītajam.”

Te nu ne tikai J. Rušeniekam, bet ikvienam būs patīkami uzzināt, ka jau pirms trim gadiem tika nolemts: ir nepieciešamas divas uzraugošās padomes, jo nieka pieci NEPLP locekļi ar savu nelielo darbinieku štābu un Monitoringa centru tiešām nespēj uzraudzīt visas neskaitāmās retranslētās TV programmas (vienalga, tie būtu īsti TV kanāli vai vatņiku propaganda), plus vēl kontrolēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, noklausīties visas radioprogrammas utt. Tāpēc tieši šobrīd Saeima kopā ar nozares ekspertiem apspriež priekšlikumus un izstrādā likumu, lai izveidotu divas padomes: viena uzraudzīs komercmedijus un retranslāciju, otra — sabiedrisko pasūtījumu, turklāt tiks palielināts abās ievēlamo ekspertu skaits. Šāda kārtība ir Lietuvā (divas padomes pa 11 locekļiem), un mūsu kaimiņvalstī šāda kārtība strādā. Jā, un kura tad ir tā galvenā mūsu valsts institūcija, kas šādu NEPLP samazināšanu, funkcijas pārdalot uz pusēm, atbalsta ar visām rokām un kājām? Tā ir... pati NEPLP!

Vēlreiz: kāpēc jāstiprina ne vien sabiedriskie mediji, bet arī sabiedriskais pasūtījums

Tālāk J. Rušenieks iekļūst desmit gadus vecā pagātnē un netiek no tās ārā, rakstot: “Jocīga situācija, spēlējot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrūkst finansējuma, NEPLP katru gadu vērā ņemamu summu piešķir arī privātajiem medijiem [...] Netaisos tagad analizēt, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidījumu kvalitāte, nepieciešamība, kā arī valsts finansējuma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopējā medija gada budžeta” — utt.

Pirms desmit gadiem tiešām dominēja tāda pieeja, kas bija pārpalikums no pagājušā gadsimta: sabiedriskā pasūtījuma stiprināšanu saprata kā naudas došanu LTV un LR cerībā, ka tas pievilks jaunu auditoriju. Nepievilka: drūmākais piemērs ir Latvijas Radio pieci.lv naudas šķērdēšana. Tad sāka mainīties domāšana uz to pusi, ka sabiedriskais pasūtījums nozīmē valstiski svarīga satura finansēšanu tur, kur skatītājs jau ir: šim nolūkam reģionālo ziņu filmēšana tika nodota mazajām privātajām studijām reģionos (LRT, Skrunda, VTV, Spektrs, Aizpute utt.), plus valsts sistemātiski atbalsta profesionāli līdzsvarota un sabiedriski nozīmīga satura radīšanu TV24, Re:TV un vēl šur tur. Kopējā sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā tādā veidā aizsniedzas līdz tādām auditorijas daļām, kurām LTV un LR nekad netika klāt. Līdz ar to, prestatā J. Rušenieka izpratnei no pagājušā gadsimta, stiprināti tiek ne tikai sabiedriskie mediji, bet gan sabiedriskais pasūtījums kopumā. Turklāt privātajiem medijiem (atšķirībā no sabiedriskajiem dažā labā situācijā) nekad nav bijusi problēma atskaitīties par valsts naudas izlietojumu.

Varam arī nomierināt J. Rušenieku, kurš tālāk raksta “Neskaidrs ir pašreizējais programmās iekļauto raidījumu kvalitātes izvērtēšanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analīzes veikšana.” Patiesībā visu īstenoto sabiedrisko pasūtījumu (gan valsts, gan privātajos medijos) ik pa laikam pārbauda, pasūtot neatkarīgas recenzijas no pieredzējušiem žurnālistiem, mediju speciālistiem, augstskolu mācībspēkiem utt. — turklāt NEPLP nekad nevienam iepriekš nesaka, kādi aspekti kuru reizi tiks pētīti, kādos kanālos un raidījumos tas notiks, par kādiem periodiem, kas būs nākamie recenzenti u.tml, lai recenzijas būtu maksimāli objektīvas. (Tā kā J. Rušenieks to nezina, tad varam izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viņš nav bijis šo neatkarīgo speciālistu skaitā.)

Satriecošu nekompetenci J. Rušenieks demonstrē, aprakstot, ko tad ir (ne)sapratis no sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesa, kurš pats par sevi ir publisks un kurā var iesaistīties jebkurš, kam ir vēlme tērēt tam laiku.

Ko darīt? Un ko labāk tomēr nedarīt?

Pārejot pie J. Rušenieka izvirzītajiem “vēlamajiem darbiem”, jāsecina, ka ar nikniem vārdiskiem zibeņiem apgaismotais uzdevums “jāveic normatīvo [...] grozīšana, paredzot, ka NEPLP vienlaikus nesēž uz diviem krēsliem” patiesībā tieši šobrīd jau tiek izpildīts...

“EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasūtījuma precīza definēšana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansējuma piešķiršana (kā vienota dotācija, nevis kombinējot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozījumus normatīvajos aktos un programmu plānošanā.” — Demokrātiskā valstī nekas tāds nav pieļaujams. Kā jebkuram kantorim, arī sabiedriskajiem medijiem ir jācīnās par savu vietu zem Saules, pierādot savu varēšanu ar darbiem. Automātiska valsts naudas došana ar automātisku pieaugumu, neprasot darbus un rezultātus vispirms, ir nepieļaujama ikvienā nozarē. Un pats LTV kolektīvs nekādā veidā nav licis manīt, ka viņiem tas nebūtu pa spēkam! Tieši otrādi: LTV var lepoties ar augstu skatītāju uzticību un labu reitingu.

Latvijas Televīzijas programmu “ētera tīklu” un satura veidošanas izvērtējums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecībā uz programmu sagatavošanu un izplatīšanu, tā sekmējot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attīstības plānošanu. Lai pildītu Latvijas Televīzijas kā sabiedrības televīzijas attīstību, ir jāveic personāla kompetences izvērtējums, organizatoriskās struktūras iespējamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistēmas un atalgojuma pilnveidošana, arī Latvijas Televīzijas tehnisko iespēju un telpu izvērtējums, attīstības modelēšana un ieviešana.” — Patiesībā uz tamlīdzīgu tukšu frāžu savirknējuma graboņu vislabāk spētu atbildēt pats LTV kolektīvs. No tā, ka LTV1 katru mēnesi (Kantar TNS dati) ir vai nu skatītākais, vai otrs skatītākais kanāls, varam izdarīt slēdzienu, ka visas J. Rušenieka prasības tur ir izpildītas vēl pirms padsmit gadiem.

“Interneta platformas, digitālās vides attīstības izvērtējums un paplašināšana, kā arī LTV arhivēšana, digitalizācija, arhīva pieejamība sabiedrībai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši...” — absolūtas muļķības: 2016. gadā šis jautājums tika pētīts Saeimas darba grupā un tika secināts, ka veco raidījumu digitalizēšana prasīs milzu naudu, bet pēc tam nedos nekādus ieņēmumus, jo kurš gan gribēs skatīties desmitiem gadus vecus raidījumus? Turpretī tagad ikkatrs, kam ir interese, var par samaksu iegūt kopijas no vecajiem raidījumiem digitālos formātos un izmantot, kur vajag.

Nu un, protams, ievērību pelna mag. art & dr. iur. noslēdzošie vārdi: “Pašreizējā situācija LTV agonēšana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne Jēkaba ielā, ne Pils laukumā, ne Brīvības ielā Latvijas televīzija nav vajadzīga kā spēcīgs, neatkarīgs, pilnvērtīgi finansēts sabiedriskais medijs.” Patiesību sakot, nekad vēl iepriekš kā pēdējos piecos gados nav pievērsta tik liela uzmanība sabiedriskā pasūtījuma apzinātai veidošanai, finansējuma palielināšanai, kvalitātes un auditorijas audzēšanai un vispārējai sabiedrisko mediju uzlabošanai. Diemžēl tas prasa ilgstošu iedziļināšanos visādos sīkumos, darbu (bieži vien neapmaksātu) visādās komisijās, darba grupās, padomēs, NVO utt., un darba gaitā dažkārt prasa saskari arī ar ne tiem patīkamākajiem ļautiņiem. Vai tas varētu būt izskaidrojums, kāpēc J. Rušenieks nekad nav redzēts tur, kur uzlabojumi tiešām top?

* Šī atbildes viedokļraksta autors ir neapmaksāts Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis pie NEPLP

Novērtē šo rakstu:

10
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...