Iesaki rakstu: 
Tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, jo īpaši ārpus Rīgas, nācās konstatēt, ka starpgadījums ar Krievijas drona ielidošanu Latvijas teritorijā ir būtiski iedragājis iedzīvotāju ticību NBS spējām un arī NATO kopumā. Diemžēl ar uzticību tas tā ir, kad viena neveikla performance vai nepareiza situācijas novērtēšana var sagraut to, kas veidots vairāk kā desmit gadi.
Tādēļ šoreiz pamēģināšu izskaidrot vairākus jautājumus, kas saistās ar pretdronu pasākumiem, lai ieskicētu to, ka, iespējams, tā situācija nav tik slikta, kā radās iespaids pēc 7.septembra incidenta. Bet, protams, ka šī ir iespēja arī izdarīt secinājums un pilnveidot sistēmu.
Lidojošo dronu galvenā problemātika ir tā, ka tie pārsvarā lido zemu, nav pārāk liela izmēra, kas apgrūtina šādu objektu fiksēšanu un atpazīšanu radaru sistēmās. Lai dronu neitralizētu, tas ir jāredz (vai nu radarā vai vizuāli) un to jāspēj notriekt vai citādi neitralizēt ar pretgaisa raķeti, ložmetēju (ja redz vizuāli), pārķerot tā vadību, nosēdinot vai vienkārši neitralizējot tā vadību ar slāpēšanas palīdzību.
Runājot par spēju dronus ieraudzīt radaros, tas nav nekas nesasniedzams, taču, lai būtu 100% pārliecība, ka redzam visu, ir nepieciešami ļoti daudzi tuvās darbības radari, kas redz ļoti zemos augstumos. Taču šādu radaru darbības rādiuss ir mazs. Tādēļ šādas sistēmas izveides izmaksas nesamērīgi augstas, un diez vai ir kāda valsts, kas īsti to var atlauties. Taču mums jau tagad ir pietiekami daudzas ļoti labas radaru sistēmas, kuras pareizi izkārtojot, var panākt, ka pārkāpējs tiek fiksēts.
Ukraiņi, lai risinātu šo problēmu, ir uzstādījuši akustisko sensoru tīklu, kurā tiek fiksēta lidojošā drona skaņa, tādā veidā iegūstot drona lidojuma trajektoriju, kas ļauj sagatavoties un sagaidīt pretinieka dronu ar pretgaisa pretgaisa aizsardzības ieročiem.
Protams, ka, raugoties nākotnē, būtu pareizi uzstādīt gan skaņas, gan video sensorus vienlaicīgi, jo Irānas Šahed tipa dronu vietā, kas ir ļoti skaļi un dzirdami pa gabalu, var nākt arī klusāki, tādēļ ir svarīgi, ka sensoru tīkls spēj uztvert un redzēt dažādus signālus, vibrācijas, kā arī pārbaudīt mērķi vizuāli. Šāds risinājums ir stipri lētāks un efektīvāks. Papildus ukraiņi izmanto arī ierindas pilsoņus kā ziņotājus par lidojošiem droniem, tādējādi papildinot informāciju par drona trajektoriju, kas iegūta no radariem un sensoriem.
Nākošais solis ir drona iespējamā identifikācija un notriekšana, kas ir jau grūtāk īstenojama, jo, jā, mēs esam miera laika režīmā, gaisa telpa nav slēgta un jebkuras letālas darbības gaisa telpā pret pārkāpējdronu var potenciāli apdraudēt citus civilos gaisa kuģus, kas tajā brīdī atrodas gaisā, vai arī iedzīvotājus uz zemes.
Ložmetēja lodes, kas izšautas gaisā, krīt lejā pat līdz 3 km attālumam. Tādēļ pieņemt lēmumu iznīcināt dronu var tikai tad, ja ir tiešām skaidrs, ka iznīcināšana neapdraud iedzīvotājus vai arī risks nenotriecot ir lielāks nekā, to izdarot. Protams, ka vislabāk ir veikt notriekšanu virs neapdzīvotiem mežu masīviem, ūdeņiem utt., kur nav riska nodarīt kaitējumu civiliem iedzīvotājiem un infrastruktūrai.
Lai neitralizētu šos dronus, visdrošākais būtu slāpēt, pārķert vai, kā ukraiņi ir iesākuši pēdējā laikā, uzlauzt tos un atslēgt. Ar pirmajiem diviem ir vairākas problēmas - gan tas, ka nevar visu laiku slāpēt, jo tas ietekmē visus pārējo raidošo civilo infrastruktūru, gan arī tas, ka slāpēšana un pārķeršana ir efektīva tikai lētajiem FPV droniem. Lielākiem droniem parasti ir iestrādāti aizsardzības mehānismi, kas, jūtot slāpēšanu, ieslēdz autonomo režīmu vai atgriež dronu izejas pozīcijās.
Pieļauju, ka Gaigalavā nokritušais drons visdrīzāk bija ukraiņu uzlauztais, kas bija zaudējis vadāmību un kura uzspridzināšanas iekārtas bija atslēgtas, un tādēļ tas nesprāga nokrītot. Šī drona apdraudējums vairs nebija tik liels, kā tas būtu, ja lidotu normālā režīmā ar “uzvilktu” kaujas galviņu.
Attiecībā uz kinētisko dronu neitralizāciju jāatzīst, ka situācijā, kad drons ir fiksēts un tam tiek sekots, neitralizācija vairs nav nekas, kam nepieciešamas sarežģītas spējas. Jā, ir jāveido ātrās reaģēšanas vienības Latgalē, kas spēs ātri izvirzīties un sagaidīt dronu drošā apvidū, par ko jau NBS arī paziņoja šonedēļ. Taču bez RBS-70 pretgaisa ieročiem, kas ir labs, taču radaru bildei piesaistīts ierocis, ir jāiegādājas arī daudz mobilākas, no pleca palaižamās pretgaisa raķetas (Stinger vai poļu Pjorn) un jāmontē lielāka kalibra ložmetēji uz riteņu platformām, kas spēj ātri nokļūt vajadzīgajā un punktā un sagaidīt pārkāpēju.
Tas, ko es redzu kā lielāko izaicinājumu efektīvas sistēmas izveidei, ir personāls. Ja gribam, lai tā darbojas efektīvi, tikai ar investīcijām ekipējumā nepietiek, ir nepieciešamas pilna laika vienības pierobežā un, protams, karavīri, kas nodrošina dežūras un attiecīgo reakcijas laiku 24/7 režīmā. Un te ar zemesargiem un esošo personālu nu nekā nepietiks.
Un kopumā, raugoties uz nākotnes apdraudējumu, robežas aizsardzība būs, iespējams, vissvarīgākais uzdevums un jautājums, vai vispār efektivitāte nebūtu lielāka, ja austrumu robežas aizsardzību nodotu vienās – NBS rokās. Lai to nodrošinātu, manuprāt, ir jāpārveido vismaz divi pierobežas Zemessardzes brigāžu bataljoni par pilna laika vienībām, t.sk. ar pastiprinātiem pretgaisa aizsardzības elementiem. Un to var izdarīt tikai, paātrinot VAD iesaucamo skaitu pieaugumu.
Tāpat kā, lai investīcijas robežas pretmobilitātē un nocietinājumu veidošanā būtu efektīvas, ir jābūt vismaz vienam pilna laika inženieru bataljonam pierobežā, kas spēj uzlikt un uzturēt operatīvi visus plānotos pretmobilitātes šķēršļus. Tādēļ investīcijām ekipējumā, šķēršļos utt ir jābūt balansētām ar investīcijām attiecīgi vienību izveidē, kas to visu operē. Citādi var sanākt kā krieviem Kurskas apgabalā, kad izlikti pūķa zobi, bet tos neviens neaizsargā un mīnas arī aizmirsies uzlikt.
Tādēļ kopumā, mēģinot analizēt incidentu ar Krievijas dronu, man liekas, ka mums jau tagad ir pietiekami daudz spēju, lai stātos pretī šādiem apdraudējumiem, taču, protams, šis gadījums jāizmanto, lai pilnveidotu sistēmu. Un kā lielāko izaicinājumu es redzu nepieciešamībā nodrošināt pilna laika papildu vienības tieši pierobežā, lai spētu nodrošināt reakciju 24/7 režīmā. Bet attiecībā uz drona notriekšanu vai nenotriekšanu man likās būtiski izskaidrot, ka tas nav tik vienkāršs jautājums, jo miera laikā tas jāpieņem, balstoties uz izvērtējumu par riskiem, kas tiek radīti nenotriecot, iepretim riskiem, kas rodas, notriecot dronu. Ceru, ka kaut mazliet man tas sanāca.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
