Ir svarīgi ar saviem kolaborantiem mums tikt skaidrībā jau tagad, kamēr vēl ir laiks
Egils Helmanis16.07.2025.
Komentāri (136)
Iesaki rakstu: 
Ledus ir sakustējies! Kolaborantu ledus kārta, kas ilgus gadus ir segusi mūsu valstisko sirdsapziņu, ir sākusi plaisāt. “Latvijas vēstnesī” publicēts Ordeņu kapitula paziņojums par to, ka Uldim Krastiņam atņemts Atzinības krusts.
Uldis Krastiņš kā Augstākās tiesas tiesnesis krievu okupācijas laikā piesprieda nāves sodu vairākiem mūsu leģionāriem kremļa inspirētā pasūtījuma prāvā, kā arī aizmuguriski notiesāja padomju totalitārā režīma pretinieku Pēteri Lazdu, nosūtot viņu Krievijas psihiatriskajām speciālajām nometnēm.
Ordeņa atņemšana ir labs un daudzsološs signāls. Tiesa gan, nepietiekami plats solis pareizajā virzienā, jo par šiem nodarījumiem būtu nevis jāatņem apbalvojumi, bet gan jārosina kriminālprocess. Vai tas tā notiks? Īstas pārliecības nav, jo Krastiņš tieslietu sistēmā darbojies arī pēc neatkarības atjaunošanas, bijis pasniedzējs LU, un kolaboracionisma sērga diemžēl ir izpletusies gana plaši.
Piemēram, kā Ordeņu kapitula kanclere un Okupācijas muzeja vadībā darbojas Sarmīte Ēlerte, kas laikā, kad Latvijā jau atklāti skanēja neatkarību pieprasošas balsis, stājās komunistiskajā partijā. Tas daļēji skaidro, kādēļ Atzinības krusts tika piešķirts sarkanajam bendem Krastiņam. Un Ēlertes darbošanās Okupācijas muzejā ir spļāviens sejā visiem krievu okupācijas un komunisma upuriem. Varat iztēloties, ka nacistiskās partijas bijušais biedrs vada holokausta muzeju Izraēlā? Absurds.
Tas, ko LSM un arī citi mediji “kautrīgi” noklusē, ir fakts, ka iesniegumu Ordeņu kapitulam par kliedzošo netaisnību U. Krastiņa sakarā rakstīja Lato Lapsa, sadarbībā ar kuru Ogrē bijām izveidojuši izstādi par kolaborantiem, kurā vieta atradās arī ekspozīcijai par U. Krastiņa noziegumiem.
Kā parasti – LSM ir tādi, kurus drīkst tikai nomelnot, bet, ja ir kāda laba lieta vai darbs, to nepieminēt. Arī tā ir kolaborēšana. Ar pašlaik pie varas esošo vienotības vēzi, kurš savās metastāzēs saaudzis ar krievu okupācijas un pašreizējās kremļa varas kolaborantiem.
Esmu pašlaik Ukrainā un skaidri redzu, cik svarīgi ar saviem kolaborantiem mums tikt skaidrībā jau tagad. Kamēr vēl ir laiks.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
