Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērojot publiskajā telpā izskanējušos viedokļus par Ministru kabinetā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā", nāk prātā salīdzinājums ar putās sakulto ūdeni, kur līdz dzidrajam ūdens slānim dažādu iemeslu dēļ pagaidām nenonākam vai nevēlamies nonākt. Šķiet, dominē izvēle lūkoties uz amatpersonu deklarāciju sniegšanu un publiskošanu vienkāršoti, neko nemainot, neredzot un necenšoties līdzsvarot šādas pieejas negatīvās sekas.

Pārmaiņas augstākās izglītības pārvaldībā - priekšnoteikums nākotnes konkurētspējai

Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā (turpmāk – Interešu konflikta likums) aktualizējās līdz ar gatavotajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā un piedāvājumu arī augstskolās izveidot padomes.

Augstskolas ir būtisks ekonomikas funkcionēšanas un valsts konkurētspējas sistēmas dalībnieks, kam visu laiku jāseko līdzi un atbilstoši jāreaģē uz tautsaimniecības attīstības tendencēm, jāstiprina sava starptautiskā konkurētspēja, jāspēj piedāvāt uz nākotni vērstu izglītību, zinātni un pētniecību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas funkcionēšanu un attīstības izrāvienu, kas šodien Latvijai līdzētu neiekļūt "vidējo ienākumu slazdā" jeb ekonomikas stagnācijā.

Profesionālu padomju izveidošana augstskolās ir nozīmīga pārvaldības reformas sastāvdaļa. Sabiedrībā ir ļoti dažādas interešu grupas - potenciālie studenti, zinātnieki, mācībspēki un jo īpaši darba devēji, kuru produktivitāte un konkurētspēja nākotnē ir atkarīga no augstskolu darbības rezultātiem. Svarīgi augstskolu pārvaldībā iesaistīt visas ieinteresētās puses, kuras sagaida to redzējumam atbilstošus augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības darbības rezultātus. Padomes ir OECD valstīs atzīts un vispārpieņemts pārvaldības instruments, un, izveidojot profesionālas augstskolu padomes, būtu radīts stratēģiskās plānošanas institucionālais ietvars, kas rūpētos par augstskolu attīstības stratēģiju izstrādi un to īstenošanas uzraudzību, kontrolējot arī operatīvajā pārvaldībā pieņemtos lēmumus.

Nenoliedzami, ka, veidojot padomes, to dalībnieki būtu valsts amatpersonas statusā. Lai neskatītos Interešu konflikta likuma grozījumos šauri tikai uz augstskolu padomju locekļu sastāva veidošanu, atbildību un riskiem, rosinām uz padomju funkcionēšanu paraudzīties plašāk – arī valsts kapitālsabiedrībās, vērtējot padomes locekļu atlases pieredzi un privātā sektora profesionāļu iesaisti šajā publisko aktīvu pārvaldībā.

Valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada Latvijā ieviešot pārvaldības praksi, ko rekomendē arī OECD savās vadlīnijās, ir jau attaisnojusies profesionālu padomju loma uzņēmumu pārvaldībā. Padomju izveide valsts kapitālsabiedrībās sevi attaisno - skaidri tiek nodalīta padomes un valdes atbildība. Padomēm akcionārs ir uzticējis uzņēmumu stratēģisko pārvaldību un valdes darba uzraudzību, kontrolējot arī finanšu resursus un būtiskākos lēmumus uzņēmumu operatīvajā darbībā. Tāpēc svarīgi, ka padomēs strādā arī privātajā sektorā sevi pierādījuši profesionāļi.

Kāpēc privātās jomas profesionāļi negrib iesaistīties padomju darbā

Pārresoru koordinācijas centrs, piedaloties valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu nominācijas procesos un no šā gada kopā ar kapitāldaļu turētājiem vadot padomju locekļu atlasi, no personāla atlases kompānijām, kas tajos tiek iesaistītas, saņem atsauksmes, ka uzrunātie kandidāti bieži atsakās līdzdalībai nominācijas procesos, jo Latvijā noteiktās valsts amatpersonu deklarāciju informācijas publiskošanas prasības liedz viņiem iespēju vai demotivē strādāt padomēs.

Nepilnas slodzes un turklāt terminēta darba dēļ padomē, padomes loceklim būtu jāatklāj viss savs mantiskais stāvoklis un ienākumi privātajā sektorā. Nereti pilnvarojuma vai darba līgumi ar pamata darba devējiem aizliedz publiskot informāciju par atalgojumu. Atalgojums privātajā sektorā nenoliedzami ir būtisks uzņēmumu konkurences instruments, un, publiskojot visu šo informāciju, tā kļūst pieejama pilnīgi visiem, tostarp arī starptautiskajiem sadarbības partneriem un konkurentiem.

Ņemot vērā arī mediju uzmanību, sabiedrības bieži nosodošo attieksmi un vēlmi pasargāt savu un ģimenes locekļu privāto dzīvi un drošību, kandidāti nevēlas deklarēt un publiskot savus privātos ienākumus, kas ir viena no prasībām valsts amatpersonas statusa iegūšanai. To, piemēram, norāda arī personāla atlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa rakstā "Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās" 29. aprīļa žurnālā "Ir".

Ļaujot nepubliskot visu aizpildīto amatpersonas deklarāciju, bet tikai tās daļu attiecībā par padomes locekļa amatu, šajā amatā gūtos ienākumus, visus citus ieņemamos amatus, izņemot tajos gūtos ienākumus un darījumus, kandidātiem, kuri pašlaik šo iemeslu dēļ izvēlas atteikties no dalības vai vispār nepiesakās amatu konkursos, būtu motivācija to darīt.

Par ko liecina starptautiskā prakse

Iepazīstoties ar starptautisko praksi un arī Latvijā veiktiem pētījumiem, konstatējām, ka Latvijā ir vienas no Eiropā visstingrākajām informācijas publiskošanas prasībām amatpersonu deklarācijās un viena no visaptverošākajām deklarēšanās sistēmām Eiropā, iekļaujot visplašāko amatpersonu loku un sniedzamās informācijas kategorijas. Tas, ka pie mums ir būtiski augstākas valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas prasības nekā citās valstīs, secināts Valsts kontroles pasūtītajā un auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" veiktajā pētījumā "Pētījums par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas, pārbaudes un procesa organizācijas sistēmu Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā". Arī Eiropas Komisijas pētījumā minēts, ka Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur normatīvajos aktos ir iekļautas visas (100%) no iespējamām prasībām, kādas vien tika izskatītas pētījuma ietvaros. Retoriski varētu jautāt, vai mūsu visaptverošās deklarāciju prasības ir nesušas gaidīto un labāku rezultātu, kas atspoguļojas korupcijas apkarošanas un interešu konflikta novēršanas rādītājos.

Kāpēc nobriedusi nepieciešamība pēc izmaiņām

Grozījumu mērķis ir sabalansēt sabiedrības ieguvumus no tā, ka valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēs spēsim piesaistīt arī labākos profesionāļus no privātā sektora un tā prasmīgāk pārvaldīt uzņēmumus, tiem veiksmīgāk sasniedzot stratēģiskos mērķus, ar vēlmi -publiskot šo nepilna darba laika un salīdzinoši neliela valsts amatpersonu loka pilnīgi visus ienākumus un mantisko stāvokli.

Grozījumu būtība - no valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju locekļu pilnā apjomā (par visiem gūtajiem ienākumiem un mantisko stāvokli) aizpildītajām un iesniegtajām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām turpmāk tiktu publiskota tikai padomes locekļa amatā gūto ienākumu daļa, kā arī padomes locekļa citi ieņemamie amati un pilnvarojuma vai uzņēmuma līgumi. Tas motivētu veiksmīgus un talantīgus privātuzņēmumu profesionāļus, sevi pierādījušus biznesa vadītājus nepagriezt muguru iespējai piedalīties augstskolu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Laiks reformai

Atzīstami, ka par šo ir aizsākusies diskusija, un tāpēc arī esam piedāvājuši Interešu konflikta likuma reformu vien nelielā tā daļā, kas attiektos uz valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju amatpersonām. Tiek piedāvāts samērīgāks risinājums deklarācijā iekļautās informācijas publiskošanai, vienlaikus nodrošinot vispusīgas deklarācijā ietvertās nepubliskojamās informācijas pieejamību tiesībaizsardzības institūcijām.

Vēlētos uzsvērt, ka valsts amatpersonas deklarācija padomes locekļiem būs jāiesniedz pilnā apjomā, un visa informācija būs pieejama tiesībsargājošajām institūcijām (KNAB, VID un citām). Netiek samazināts deklarācijā ietveramās informācijas apjoms, runa ir tikai par salīdzinoši neliela skaita amatpersonu mantisko stāvokli, privātajiem ienākumiem un darījumiem, kas būs jādeklarē, tikai tie nebūs publiskojami. Tiks publiskoti ienākumi, kas saņemti, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

Ir rūpīgi izsverams sabiedriskais labums, ko gūstam no plašas privātās informācijas publiskošanas, iepretim tam, ka šādas prasības ierobežo privātā sektora profesionāļu līdzdalību valsts kapitālsabiedrību un nākotnē arī augstskolu pārvaldībā.

Mūsuprāt, sabiedrības zaudējumi no daļas profesionāļu nepiedalīšanās konkursos uz padomes locekļu amatiem varētu būt lielāki nekā sabiedrības ieguvums no iespējas iepazīties ar ļoti plašu informāciju par šo personu privātajiem ienākumiem un mantisko stāvokli.

* Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

Novērtē šo rakstu:

7
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Turcija

FotoAgrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt pazemojošs. Bija zināms, ka, sievietei dzirdot, jāfiltrē lamuvārdi, jāizvēlas frāzes. Bija zināms, ka sieviete šī vārda pilnā nozīmē neuzturēsies kompānijā, kurā runā rupjības, kurā sarunājas tetovēti, neskūti un noplīsuši vīrieši.
Lasīt visu...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...

Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...