Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērojot publiskajā telpā izskanējušos viedokļus par Ministru kabinetā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā", nāk prātā salīdzinājums ar putās sakulto ūdeni, kur līdz dzidrajam ūdens slānim dažādu iemeslu dēļ pagaidām nenonākam vai nevēlamies nonākt. Šķiet, dominē izvēle lūkoties uz amatpersonu deklarāciju sniegšanu un publiskošanu vienkāršoti, neko nemainot, neredzot un necenšoties līdzsvarot šādas pieejas negatīvās sekas.

Pārmaiņas augstākās izglītības pārvaldībā - priekšnoteikums nākotnes konkurētspējai

Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā (turpmāk – Interešu konflikta likums) aktualizējās līdz ar gatavotajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā un piedāvājumu arī augstskolās izveidot padomes.

Augstskolas ir būtisks ekonomikas funkcionēšanas un valsts konkurētspējas sistēmas dalībnieks, kam visu laiku jāseko līdzi un atbilstoši jāreaģē uz tautsaimniecības attīstības tendencēm, jāstiprina sava starptautiskā konkurētspēja, jāspēj piedāvāt uz nākotni vērstu izglītību, zinātni un pētniecību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas funkcionēšanu un attīstības izrāvienu, kas šodien Latvijai līdzētu neiekļūt "vidējo ienākumu slazdā" jeb ekonomikas stagnācijā.

Profesionālu padomju izveidošana augstskolās ir nozīmīga pārvaldības reformas sastāvdaļa. Sabiedrībā ir ļoti dažādas interešu grupas - potenciālie studenti, zinātnieki, mācībspēki un jo īpaši darba devēji, kuru produktivitāte un konkurētspēja nākotnē ir atkarīga no augstskolu darbības rezultātiem. Svarīgi augstskolu pārvaldībā iesaistīt visas ieinteresētās puses, kuras sagaida to redzējumam atbilstošus augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības darbības rezultātus. Padomes ir OECD valstīs atzīts un vispārpieņemts pārvaldības instruments, un, izveidojot profesionālas augstskolu padomes, būtu radīts stratēģiskās plānošanas institucionālais ietvars, kas rūpētos par augstskolu attīstības stratēģiju izstrādi un to īstenošanas uzraudzību, kontrolējot arī operatīvajā pārvaldībā pieņemtos lēmumus.

Nenoliedzami, ka, veidojot padomes, to dalībnieki būtu valsts amatpersonas statusā. Lai neskatītos Interešu konflikta likuma grozījumos šauri tikai uz augstskolu padomju locekļu sastāva veidošanu, atbildību un riskiem, rosinām uz padomju funkcionēšanu paraudzīties plašāk – arī valsts kapitālsabiedrībās, vērtējot padomes locekļu atlases pieredzi un privātā sektora profesionāļu iesaisti šajā publisko aktīvu pārvaldībā.

Valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada Latvijā ieviešot pārvaldības praksi, ko rekomendē arī OECD savās vadlīnijās, ir jau attaisnojusies profesionālu padomju loma uzņēmumu pārvaldībā. Padomju izveide valsts kapitālsabiedrībās sevi attaisno - skaidri tiek nodalīta padomes un valdes atbildība. Padomēm akcionārs ir uzticējis uzņēmumu stratēģisko pārvaldību un valdes darba uzraudzību, kontrolējot arī finanšu resursus un būtiskākos lēmumus uzņēmumu operatīvajā darbībā. Tāpēc svarīgi, ka padomēs strādā arī privātajā sektorā sevi pierādījuši profesionāļi.

Kāpēc privātās jomas profesionāļi negrib iesaistīties padomju darbā

Pārresoru koordinācijas centrs, piedaloties valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu nominācijas procesos un no šā gada kopā ar kapitāldaļu turētājiem vadot padomju locekļu atlasi, no personāla atlases kompānijām, kas tajos tiek iesaistītas, saņem atsauksmes, ka uzrunātie kandidāti bieži atsakās līdzdalībai nominācijas procesos, jo Latvijā noteiktās valsts amatpersonu deklarāciju informācijas publiskošanas prasības liedz viņiem iespēju vai demotivē strādāt padomēs.

Nepilnas slodzes un turklāt terminēta darba dēļ padomē, padomes loceklim būtu jāatklāj viss savs mantiskais stāvoklis un ienākumi privātajā sektorā. Nereti pilnvarojuma vai darba līgumi ar pamata darba devējiem aizliedz publiskot informāciju par atalgojumu. Atalgojums privātajā sektorā nenoliedzami ir būtisks uzņēmumu konkurences instruments, un, publiskojot visu šo informāciju, tā kļūst pieejama pilnīgi visiem, tostarp arī starptautiskajiem sadarbības partneriem un konkurentiem.

Ņemot vērā arī mediju uzmanību, sabiedrības bieži nosodošo attieksmi un vēlmi pasargāt savu un ģimenes locekļu privāto dzīvi un drošību, kandidāti nevēlas deklarēt un publiskot savus privātos ienākumus, kas ir viena no prasībām valsts amatpersonas statusa iegūšanai. To, piemēram, norāda arī personāla atlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa rakstā "Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās" 29. aprīļa žurnālā "Ir".

Ļaujot nepubliskot visu aizpildīto amatpersonas deklarāciju, bet tikai tās daļu attiecībā par padomes locekļa amatu, šajā amatā gūtos ienākumus, visus citus ieņemamos amatus, izņemot tajos gūtos ienākumus un darījumus, kandidātiem, kuri pašlaik šo iemeslu dēļ izvēlas atteikties no dalības vai vispār nepiesakās amatu konkursos, būtu motivācija to darīt.

Par ko liecina starptautiskā prakse

Iepazīstoties ar starptautisko praksi un arī Latvijā veiktiem pētījumiem, konstatējām, ka Latvijā ir vienas no Eiropā visstingrākajām informācijas publiskošanas prasībām amatpersonu deklarācijās un viena no visaptverošākajām deklarēšanās sistēmām Eiropā, iekļaujot visplašāko amatpersonu loku un sniedzamās informācijas kategorijas. Tas, ka pie mums ir būtiski augstākas valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas prasības nekā citās valstīs, secināts Valsts kontroles pasūtītajā un auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" veiktajā pētījumā "Pētījums par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas, pārbaudes un procesa organizācijas sistēmu Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā". Arī Eiropas Komisijas pētījumā minēts, ka Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur normatīvajos aktos ir iekļautas visas (100%) no iespējamām prasībām, kādas vien tika izskatītas pētījuma ietvaros. Retoriski varētu jautāt, vai mūsu visaptverošās deklarāciju prasības ir nesušas gaidīto un labāku rezultātu, kas atspoguļojas korupcijas apkarošanas un interešu konflikta novēršanas rādītājos.

Kāpēc nobriedusi nepieciešamība pēc izmaiņām

Grozījumu mērķis ir sabalansēt sabiedrības ieguvumus no tā, ka valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēs spēsim piesaistīt arī labākos profesionāļus no privātā sektora un tā prasmīgāk pārvaldīt uzņēmumus, tiem veiksmīgāk sasniedzot stratēģiskos mērķus, ar vēlmi -publiskot šo nepilna darba laika un salīdzinoši neliela valsts amatpersonu loka pilnīgi visus ienākumus un mantisko stāvokli.

Grozījumu būtība - no valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju locekļu pilnā apjomā (par visiem gūtajiem ienākumiem un mantisko stāvokli) aizpildītajām un iesniegtajām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām turpmāk tiktu publiskota tikai padomes locekļa amatā gūto ienākumu daļa, kā arī padomes locekļa citi ieņemamie amati un pilnvarojuma vai uzņēmuma līgumi. Tas motivētu veiksmīgus un talantīgus privātuzņēmumu profesionāļus, sevi pierādījušus biznesa vadītājus nepagriezt muguru iespējai piedalīties augstskolu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Laiks reformai

Atzīstami, ka par šo ir aizsākusies diskusija, un tāpēc arī esam piedāvājuši Interešu konflikta likuma reformu vien nelielā tā daļā, kas attiektos uz valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju amatpersonām. Tiek piedāvāts samērīgāks risinājums deklarācijā iekļautās informācijas publiskošanai, vienlaikus nodrošinot vispusīgas deklarācijā ietvertās nepubliskojamās informācijas pieejamību tiesībaizsardzības institūcijām.

Vēlētos uzsvērt, ka valsts amatpersonas deklarācija padomes locekļiem būs jāiesniedz pilnā apjomā, un visa informācija būs pieejama tiesībsargājošajām institūcijām (KNAB, VID un citām). Netiek samazināts deklarācijā ietveramās informācijas apjoms, runa ir tikai par salīdzinoši neliela skaita amatpersonu mantisko stāvokli, privātajiem ienākumiem un darījumiem, kas būs jādeklarē, tikai tie nebūs publiskojami. Tiks publiskoti ienākumi, kas saņemti, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

Ir rūpīgi izsverams sabiedriskais labums, ko gūstam no plašas privātās informācijas publiskošanas, iepretim tam, ka šādas prasības ierobežo privātā sektora profesionāļu līdzdalību valsts kapitālsabiedrību un nākotnē arī augstskolu pārvaldībā.

Mūsuprāt, sabiedrības zaudējumi no daļas profesionāļu nepiedalīšanās konkursos uz padomes locekļu amatiem varētu būt lielāki nekā sabiedrības ieguvums no iespējas iepazīties ar ļoti plašu informāciju par šo personu privātajiem ienākumiem un mantisko stāvokli.

* Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

Novērtē šo rakstu:

7
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...