Ir svarīgi un mums vajadzīgi cilvēki, par kuru ienākumiem sabiedrībai nav nekādas daļas
Pēteris Vilks*09.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vērojot publiskajā telpā izskanējušos viedokļus par Ministru kabinetā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā", nāk prātā salīdzinājums ar putās sakulto ūdeni, kur līdz dzidrajam ūdens slānim dažādu iemeslu dēļ pagaidām nenonākam vai nevēlamies nonākt. Šķiet, dominē izvēle lūkoties uz amatpersonu deklarāciju sniegšanu un publiskošanu vienkāršoti, neko nemainot, neredzot un necenšoties līdzsvarot šādas pieejas negatīvās sekas.
Pārmaiņas augstākās izglītības pārvaldībā - priekšnoteikums nākotnes konkurētspējai
Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā (turpmāk – Interešu konflikta likums) aktualizējās līdz ar gatavotajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā un piedāvājumu arī augstskolās izveidot padomes.
Augstskolas ir būtisks ekonomikas funkcionēšanas un valsts konkurētspējas sistēmas dalībnieks, kam visu laiku jāseko līdzi un atbilstoši jāreaģē uz tautsaimniecības attīstības tendencēm, jāstiprina sava starptautiskā konkurētspēja, jāspēj piedāvāt uz nākotni vērstu izglītību, zinātni un pētniecību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas funkcionēšanu un attīstības izrāvienu, kas šodien Latvijai līdzētu neiekļūt "vidējo ienākumu slazdā" jeb ekonomikas stagnācijā.
Profesionālu padomju izveidošana augstskolās ir nozīmīga pārvaldības reformas sastāvdaļa. Sabiedrībā ir ļoti dažādas interešu grupas - potenciālie studenti, zinātnieki, mācībspēki un jo īpaši darba devēji, kuru produktivitāte un konkurētspēja nākotnē ir atkarīga no augstskolu darbības rezultātiem. Svarīgi augstskolu pārvaldībā iesaistīt visas ieinteresētās puses, kuras sagaida to redzējumam atbilstošus augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības darbības rezultātus. Padomes ir OECD valstīs atzīts un vispārpieņemts pārvaldības instruments, un, izveidojot profesionālas augstskolu padomes, būtu radīts stratēģiskās plānošanas institucionālais ietvars, kas rūpētos par augstskolu attīstības stratēģiju izstrādi un to īstenošanas uzraudzību, kontrolējot arī operatīvajā pārvaldībā pieņemtos lēmumus.
Nenoliedzami, ka, veidojot padomes, to dalībnieki būtu valsts amatpersonas statusā. Lai neskatītos Interešu konflikta likuma grozījumos šauri tikai uz augstskolu padomju locekļu sastāva veidošanu, atbildību un riskiem, rosinām uz padomju funkcionēšanu paraudzīties plašāk – arī valsts kapitālsabiedrībās, vērtējot padomes locekļu atlases pieredzi un privātā sektora profesionāļu iesaisti šajā publisko aktīvu pārvaldībā.
Valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada Latvijā ieviešot pārvaldības praksi, ko rekomendē arī OECD savās vadlīnijās, ir jau attaisnojusies profesionālu padomju loma uzņēmumu pārvaldībā. Padomju izveide valsts kapitālsabiedrībās sevi attaisno - skaidri tiek nodalīta padomes un valdes atbildība. Padomēm akcionārs ir uzticējis uzņēmumu stratēģisko pārvaldību un valdes darba uzraudzību, kontrolējot arī finanšu resursus un būtiskākos lēmumus uzņēmumu operatīvajā darbībā. Tāpēc svarīgi, ka padomēs strādā arī privātajā sektorā sevi pierādījuši profesionāļi.
Kāpēc privātās jomas profesionāļi negrib iesaistīties padomju darbā
Pārresoru koordinācijas centrs, piedaloties valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu nominācijas procesos un no šā gada kopā ar kapitāldaļu turētājiem vadot padomju locekļu atlasi, no personāla atlases kompānijām, kas tajos tiek iesaistītas, saņem atsauksmes, ka uzrunātie kandidāti bieži atsakās līdzdalībai nominācijas procesos, jo Latvijā noteiktās valsts amatpersonu deklarāciju informācijas publiskošanas prasības liedz viņiem iespēju vai demotivē strādāt padomēs.
Nepilnas slodzes un turklāt terminēta darba dēļ padomē, padomes loceklim būtu jāatklāj viss savs mantiskais stāvoklis un ienākumi privātajā sektorā. Nereti pilnvarojuma vai darba līgumi ar pamata darba devējiem aizliedz publiskot informāciju par atalgojumu. Atalgojums privātajā sektorā nenoliedzami ir būtisks uzņēmumu konkurences instruments, un, publiskojot visu šo informāciju, tā kļūst pieejama pilnīgi visiem, tostarp arī starptautiskajiem sadarbības partneriem un konkurentiem.
Ņemot vērā arī mediju uzmanību, sabiedrības bieži nosodošo attieksmi un vēlmi pasargāt savu un ģimenes locekļu privāto dzīvi un drošību, kandidāti nevēlas deklarēt un publiskot savus privātos ienākumus, kas ir viena no prasībām valsts amatpersonas statusa iegūšanai. To, piemēram, norāda arī personāla atlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa rakstā "Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās" 29. aprīļa žurnālā "Ir".
Ļaujot nepubliskot visu aizpildīto amatpersonas deklarāciju, bet tikai tās daļu attiecībā par padomes locekļa amatu, šajā amatā gūtos ienākumus, visus citus ieņemamos amatus, izņemot tajos gūtos ienākumus un darījumus, kandidātiem, kuri pašlaik šo iemeslu dēļ izvēlas atteikties no dalības vai vispār nepiesakās amatu konkursos, būtu motivācija to darīt.
Par ko liecina starptautiskā prakse
Iepazīstoties ar starptautisko praksi un arī Latvijā veiktiem pētījumiem, konstatējām, ka Latvijā ir vienas no Eiropā visstingrākajām informācijas publiskošanas prasībām amatpersonu deklarācijās un viena no visaptverošākajām deklarēšanās sistēmām Eiropā, iekļaujot visplašāko amatpersonu loku un sniedzamās informācijas kategorijas. Tas, ka pie mums ir būtiski augstākas valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas prasības nekā citās valstīs, secināts Valsts kontroles pasūtītajā un auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" veiktajā pētījumā "Pētījums par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas, pārbaudes un procesa organizācijas sistēmu Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā". Arī Eiropas Komisijas pētījumā minēts, ka Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur normatīvajos aktos ir iekļautas visas (100%) no iespējamām prasībām, kādas vien tika izskatītas pētījuma ietvaros. Retoriski varētu jautāt, vai mūsu visaptverošās deklarāciju prasības ir nesušas gaidīto un labāku rezultātu, kas atspoguļojas korupcijas apkarošanas un interešu konflikta novēršanas rādītājos.
Kāpēc nobriedusi nepieciešamība pēc izmaiņām
Grozījumu mērķis ir sabalansēt sabiedrības ieguvumus no tā, ka valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēs spēsim piesaistīt arī labākos profesionāļus no privātā sektora un tā prasmīgāk pārvaldīt uzņēmumus, tiem veiksmīgāk sasniedzot stratēģiskos mērķus, ar vēlmi -publiskot šo nepilna darba laika un salīdzinoši neliela valsts amatpersonu loka pilnīgi visus ienākumus un mantisko stāvokli.
Grozījumu būtība - no valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju locekļu pilnā apjomā (par visiem gūtajiem ienākumiem un mantisko stāvokli) aizpildītajām un iesniegtajām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām turpmāk tiktu publiskota tikai padomes locekļa amatā gūto ienākumu daļa, kā arī padomes locekļa citi ieņemamie amati un pilnvarojuma vai uzņēmuma līgumi. Tas motivētu veiksmīgus un talantīgus privātuzņēmumu profesionāļus, sevi pierādījušus biznesa vadītājus nepagriezt muguru iespējai piedalīties augstskolu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.
Laiks reformai
Atzīstami, ka par šo ir aizsākusies diskusija, un tāpēc arī esam piedāvājuši Interešu konflikta likuma reformu vien nelielā tā daļā, kas attiektos uz valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju amatpersonām. Tiek piedāvāts samērīgāks risinājums deklarācijā iekļautās informācijas publiskošanai, vienlaikus nodrošinot vispusīgas deklarācijā ietvertās nepubliskojamās informācijas pieejamību tiesībaizsardzības institūcijām.
Vēlētos uzsvērt, ka valsts amatpersonas deklarācija padomes locekļiem būs jāiesniedz pilnā apjomā, un visa informācija būs pieejama tiesībsargājošajām institūcijām (KNAB, VID un citām). Netiek samazināts deklarācijā ietveramās informācijas apjoms, runa ir tikai par salīdzinoši neliela skaita amatpersonu mantisko stāvokli, privātajiem ienākumiem un darījumiem, kas būs jādeklarē, tikai tie nebūs publiskojami. Tiks publiskoti ienākumi, kas saņemti, pildot padomes locekļa amata pienākumus.
Ir rūpīgi izsverams sabiedriskais labums, ko gūstam no plašas privātās informācijas publiskošanas, iepretim tam, ka šādas prasības ierobežo privātā sektora profesionāļu līdzdalību valsts kapitālsabiedrību un nākotnē arī augstskolu pārvaldībā.
Mūsuprāt, sabiedrības zaudējumi no daļas profesionāļu nepiedalīšanās konkursos uz padomes locekļu amatiem varētu būt lielāki nekā sabiedrības ieguvums no iespējas iepazīties ar ļoti plašu informāciju par šo personu privātajiem ienākumiem un mantisko stāvokli.
* Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
