Iesaki rakstu: 
Citāts. "Tas bija politisks lēmums. Gausam algu noteica Saeima, ne jau kapitālsabiedrība vai Satiksmes ministrija," komentējot "airBaltic" šefa Martina Gausa lielo atalgojumu, intervijā "Neatkarīgajai" teic Raivis Kronbergs." Kas tas bija? Nepiedodama nekompetece vai apzināta maldināšana?
"Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" ir noteikts, ka valdes locekļiem algas nosaka uzņēmuma Padome (107.pants). Būtu naivi domāt, ka tik svarīgs jautājums netiek saskaņots ar akcionāru. "AirBaltic" gadījumā tā ir Satiksmes ministrija (SM). Konkrētais atbildīgais ir SM valsts sekretārs, kurš neko tādu neuzdrošināsies darīt bez saskaņošanas ar ministru.
Saeima un MK nosaka maksimālās robežas. Tātad tikai iespēju paaugstināt vai nepaaugstināt. No Saeimas lēmuma neizriet pienākums paaugstināt.
Ja SM Briškena k-gs uzskata, ka Gauss ir labi strādājis un ir pelnījis algas paaugstināšanu, tad tā tas arī notiks. Ierēdņiem un politiķiem patīk pieņemt kolektīvus lēmumus un, balstoties uz bara principiem, izvairīties no atbildības.
Šis nav tas gadījums!
Nav jēgas diskutēt par to vai alga ir liela vai maza. Vieglāk vienoties ir par to, vai tā nopelnīta vai nenopelnīta.
Tāpat nav nozīmes pielīdzināt visu valsts uzņēmumu atalgojumu privātajam sektoram, kur alga ir jānopelna. Tie uzņēmumi, kuri pamatā tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, neveic uzņēmējdarbības pamatfunkciju - pelnīt naudu. Tā vietā šie uzņēmumi administrē valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Naudu pelna nodokļu maksātāji un Valsts kase aizņemoties.
Varbūt šādu uzņēmumu valdes atalgojums būtu jārēķina procentos no premjera atalgojuma? Tas tā – idejai.
Gauss savu atalgojumu šobrīd lielā mērā saņem no valsts budžeta.
Teicienam "kurš neriskē, tas nedzer šampanieti” ir arī otra puse, kuru parasti izlaiž. Tas ir par to, kas notiek, ja riski piepildās.
Un tas ir Gausa gadījums. Gauss sapirkās lidmašīnas, riskēja, zaudēja, taču vienalga grābstās gar šampanieti.
Taču tā jau ir Briškena k-ga politiskā atbildība. Turklāt nezinām, kādus uzdevumus Gauss ir saņēmis no mūsu politiķiem. Varbūt tieši to, kas bija uzdots, ir arī izpildījis un tagad ir pelnījis glāzi šampanieša uz nodokļu maksātāju rēķina.
Tas jāprasa satiksmes ministram Briškena k-gam.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
