Ir viena fundamentāla lieta, kas ļoti traucē attīstīties mūsu valstij
Guntars Vītols01.10.2024.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Ir viena fundamentāla lieta, kas ļoti traucē attīstīties mūsu valstij. Mentalitāte. Tā ir ticības, cerības trūkums – saucam, kā vēlamies. Es sociālajā tīklā X regulāri tiekos ar vidsdažādākiem cilvēkiem, daļa ļoti veiksmīgi, sakārtojuši un iekārtojušies, citi nemaz nejūtas slikti, daļai grūtāk. Parunāsim par valsti? Nu lab’, parunāsim.
Saruna gandrīz vienmēr un gandrīz ar visiem ir par to, cik viss ir slikti, gari un plaši, un neizbēgams secinājums - ar to gribēju teikt, ka nekam labākam neticu. Paburkšķam par privātdžetiem, bet viņi taču lidoja un lidos tāpat. Varbūt parunāsim, ko darīt, lai būtu labāk? Jā, visus blēžus cietumā, vienīgais ieteikums.
Ievēl jau paši runātāji, un tas tad sanāk zemapziņā kaldināts mērķis - sagaidīt atkal to pašu un ielikt cietumā. Iedvesmojoši. Lielākā daļa vienkārši vairāk netic vai, ļoti iespējams, nekad nav ticējuši, ka var būt labāk. Kalpa domāšana, klanāmies tikai ārvalstu kungiem.
Daudz bezcerīgi stiklainu acu esmu redzējis. Tā, ka ļoti daudz. Neko nepārmetu. Netaisos te kaut ko pierādīt vai pretnostatīt, zaglim ar’ jāsēž cietumā, vienkārši atzīmēšu - jēgas attaisnot savu negāciju un to uzturēt ir bezjēdzīgi pat tad, ja iemeslu optimismam maz. No tā taču labāk neviens nejutīsies.
Un tad seko dzelžains arguments - nav jau, par ko balsot! Šahs un mats. Nu, bet tad paņem kaut vai vissmukāko meiteni ciemā un ievēli par balles karalieni. Tev taču viņa patīk, ne? Ievēli savu biznesa partneri, ar kuru kopā sasniedzāt to medus podu?
Tad vēl liela daļa domā, ka neko nevajag mainīt, jo no tā var palikt vēl sliktāk, tas obligāti jāsagaida ar dvieli uz galvas, nu un tad, nu tad gan piepūtīsim vaigus un ar ragaviņām uz mežu. Arī iedvesmojoši, pretargumentu nav.
Kaut kā mums šitā upurloma pārāk ļoti iet pie sirds. Laikam esam pārpratuši Blaumaņa “Nāves ēnā”, jo uz kūstoša ledus gabala jūrā cerībai tiešām ir visai utopiskas perspektīvas. Bet varbūt ne jau romānam ir vaina, tas tikai apraksta to, kā vēlamies domāt un redzēt pasauli. Un vispār - demokrātija tiešām paredz pavisam likumiskas tiesības turpināt braucienu uz mežu. Ar dvieli uz galvas.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
