Ir viena fundamentāla lieta, kas ļoti traucē attīstīties mūsu valstij
Guntars Vītols01.10.2024.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Ir viena fundamentāla lieta, kas ļoti traucē attīstīties mūsu valstij. Mentalitāte. Tā ir ticības, cerības trūkums – saucam, kā vēlamies. Es sociālajā tīklā X regulāri tiekos ar vidsdažādākiem cilvēkiem, daļa ļoti veiksmīgi, sakārtojuši un iekārtojušies, citi nemaz nejūtas slikti, daļai grūtāk. Parunāsim par valsti? Nu lab’, parunāsim.
Saruna gandrīz vienmēr un gandrīz ar visiem ir par to, cik viss ir slikti, gari un plaši, un neizbēgams secinājums - ar to gribēju teikt, ka nekam labākam neticu. Paburkšķam par privātdžetiem, bet viņi taču lidoja un lidos tāpat. Varbūt parunāsim, ko darīt, lai būtu labāk? Jā, visus blēžus cietumā, vienīgais ieteikums.
Ievēl jau paši runātāji, un tas tad sanāk zemapziņā kaldināts mērķis - sagaidīt atkal to pašu un ielikt cietumā. Iedvesmojoši. Lielākā daļa vienkārši vairāk netic vai, ļoti iespējams, nekad nav ticējuši, ka var būt labāk. Kalpa domāšana, klanāmies tikai ārvalstu kungiem.
Daudz bezcerīgi stiklainu acu esmu redzējis. Tā, ka ļoti daudz. Neko nepārmetu. Netaisos te kaut ko pierādīt vai pretnostatīt, zaglim ar’ jāsēž cietumā, vienkārši atzīmēšu - jēgas attaisnot savu negāciju un to uzturēt ir bezjēdzīgi pat tad, ja iemeslu optimismam maz. No tā taču labāk neviens nejutīsies.
Un tad seko dzelžains arguments - nav jau, par ko balsot! Šahs un mats. Nu, bet tad paņem kaut vai vissmukāko meiteni ciemā un ievēli par balles karalieni. Tev taču viņa patīk, ne? Ievēli savu biznesa partneri, ar kuru kopā sasniedzāt to medus podu?
Tad vēl liela daļa domā, ka neko nevajag mainīt, jo no tā var palikt vēl sliktāk, tas obligāti jāsagaida ar dvieli uz galvas, nu un tad, nu tad gan piepūtīsim vaigus un ar ragaviņām uz mežu. Arī iedvesmojoši, pretargumentu nav.
Kaut kā mums šitā upurloma pārāk ļoti iet pie sirds. Laikam esam pārpratuši Blaumaņa “Nāves ēnā”, jo uz kūstoša ledus gabala jūrā cerībai tiešām ir visai utopiskas perspektīvas. Bet varbūt ne jau romānam ir vaina, tas tikai apraksta to, kā vēlamies domāt un redzēt pasauli. Un vispār - demokrātija tiešām paredz pavisam likumiskas tiesības turpināt braucienu uz mežu. Ar dvieli uz galvas.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
