Īsa pamācība "tiesiski nevainojamas" melnās kampaņas veikšanai
Profesors Dr.iur.Ringolds Balodis23.02.2024.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Latvijā ir vesels lērums likumu, kas noregulē, pat birokrātiski pārregulē līdz pat sīkākām niansēm, partiju un to deputāta kandidātu reklamēšanos priekšvēlēšanu laikā. Šķiet, atrunāts ir itin viss attiecībā uz trešo personu iesaisti, ziedojumu summu apmēru, dāvinājumiem un kā var tikt pie valsts budžeta finansējuma, kur var un kā tieši pretēji nevar priekšvēlēšanu laikā reklamēties. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu un, protams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, kā arī KNAB rekomendācijas ir teju ikdienas lasāmviela partiju amatpersonām.
KNAB seko līdzi, lai katrs nodokļu maksātāju eirocents tiktu pareizi iegrāmatots un, protams, jēgpilni un ilgtspējīgi izlietots. Ierodoties partiju mītnēs, KNAB inspektori skrupulozi no visām pusēm nopēta pat kafijas tasītes un grīdas tepiķīšus. Būtībā jau pareizi, jo partiju grāmatvedībā tāpat kā saimniecībā kārtībai taču ir jābūt, bet valsts finanšu līdzekļiem ir jāseko līdzi ar vislielāko rūpību. Tajā pat laikā nejauši vai varbūt arī apzināti (?) šajā uzraudzības sistēmā ir atstāta pamatīga sprauga “melno kampaņu” veikšanai. Turklāt vēl par budžeta naudu, un, kā KNAB atzīst, šādas shēmas realizēšana “nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes”.
Shēmas centrā ir “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica”” veidotā dokumentālā filma “Šķelšanās”, kas tapusi par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk SIF) finansējumu, tātad par nodokļu maksātāju naudu. Filmā attēloti Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējošie politiķi no partijas “Latvija Pirmajā vietā” (turpmāk – LPV) (Vilis Krištopans, Līga Krapāne, Sandris Točs, Linda Liepiņa un Maija Armaņeva).
Filmas “Šķelšanās” pirmizrāde tiek organizēta četrus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Zinot “Re:Baltica” un tajā darbojošos žurnālistu specifisko interesi par politiku un vēlēšanām, muļķīgi būtu pat pieļaut, ka gadu veidotās filmas pirmizrāde nav apzināti ieplānota janvārī – mēnesi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda. Skaidrs, ka žurnālistiem nav pienākuma saskaņot savas publikācijas par sabiedriski politiskiem jautājumiem ar priekšvēlēšanu perioda norises laiku, taču filmas pirmizrāde notiek pirms 2. februāra, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Turklāt “Re:Baltica” aktivitātes ar filmas “Šķelšanās” dārgu vides un mediju reklāmām sabiedriskā transporta pieturvietās nevar uzskatīt par “ierastu mediju pašreklāmu”. Tur ir redzami LPV politiķi kopā ar filmas nosaukumu, kas darīts, lai grautu šo politiķu reputāciju. Sak’, tie ir šķeltnieki un tātad slikti politiķi, par kuriem nevajadzētu balsot. Tāpat grūti noticēt būtu apgalvojumam, ka filma netiek izrādīta Latvijas sabiedriskos medijos nejauši, bet to var noskatīties You Tube un TV3. Protams, ka tā nav nejaušība, jo privāts medijs ir ārpus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ietekmes.
Un visbeidzot, šobrīd var iegādāties biļetes uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī martā iestudēto izrādi “Šķelšanās / Разобщение”, kas tapusi pēc “Re:Baltica” iepriekšminētās filmas motīviem. Režisora V.Sīļa izrādē kopā ar aktieriem piedalīsies arī “Re:Baltica” žurnālistes, kuras “salīdzinās politiķu sacīto kameras priekšā”. Vai tiešām šādu izrādi vien dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām var uzskatīt par dramaturģiju, kas ir “jauns, sociāli aktuāls skatuviskās izpausmes formāts”? Protams, ka tas ne tikai izskatās, bet ir pilnvērtīga politiski informatīva priekšvēlēšanu antiaģitācijas kampaņa, kas ir jāskata kopsakarā ar vides reklāmām, seriālu un kas neapšaubāmi ir orientēta uz vēlētāju izvēles ietekmēšanu. Tas ir viscaur politisks pasākums ar skaidru politisku mērķi, un nosaukt to par pētniecisku žurnālistiku nevar nekādi.
Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka filmas tapšanas un pirmizrādes laikā filmas veidotājiem nebija zināmi Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, jo Viļa Krištopāna kā LPV “lokomotīves” vārds izskanēja jau 2023. gada 2. decembrī. Jāpiebilst, ka šajā partijas kongresā piedalījās arī galvenā filmas veidotāja Inga Spriņģe. Filmā, kā zināms, Vilim Krištopānam ir pievērsta īpaša vērība.
“Re:Baltica” veidotajā filmā un jau minētajā izrādē kopumā priekšvēlēšanu antiaģitācija ir prasmīgi integrēta, selektīvi attēlojot un tendenciozi komentējot atsevišķu LPV politiķu izteikumus. Filma mērķtiecīgi veido negatīvu reputāciju par tiem. Nevis atsevišķi filmas sižeta satura elementi, bet informatīvā kampaņa, filma un teātra izrāde kopumā liecina, ka tā ir politiski orientēta kampaņa, kurā fakti, interpretācijas un ziņas ir apzināti savērpti vienotā veselumā, lai sētu šaubas vēlētāju sirdīs.
Pirms dažām dienām, 21. februārī notika Saeimas Pieprasījuma komisijas sēde, kurā tika skatīts deputātu pieprasījums “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju”. Uz sēdi bija ieradusies SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce un SIF padomes priekšsēdētāja Karīna Ploka.
Lai arī deputātu pieprasījums tika noraidīts, jo pozīcijas deputātu balsu bija vairāk nekā opozīcijas, sēdes laikā atklājās vairākas visai interesantas detaļas. SIF pārstāvji atzina, ka šis ir pirmais gadījums, ka SIF ir finansējis projektu, kurā tiek analizēta kāda politiska partija priekšvēlēšanu laikā un atzina, ka filmu ir finansējuši 100% apjomā, taču ne vides reklāmas un teātra izrādi. Par līdzfinansētājiem, no kurienes tie esot, vai nodomi ir valstiski, neko nezinot un arī nevērtējot.
Tāpat SIF pārstāvji norādīja, ka fonds ir instruments mediju finansēšanā, taču saturu tas nevērtē. Saturu vērtējot neatkarīgi eksperti un komisijas locekļi. Neatkarīgo ekspertu vārdus neatklāšot, bet SIF vērtēšanas komisijā ir SIF izvēlēti pārstāvji no dažnedažādām nevalstiskām organizācijām, augstskolām, Kultūras ministrijas un arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.
Nākas secināt, ka 92 915 eiro, kurus SIF uzsauca “Re:Baltica” projektam “Šķelšanās”, ir piešķirti kā dāvana un valsts patiesībā nevērtē, kāds ir šis produkts, vai tā nav slēpta politiska aģitācija, kas apiet likumus ar līkumu. KNAB, noklausoties Pieprasījumu komisijā SIF pārstāvjus, par spīti tam, ka rakstiski atzina, ka projekts pirmšķietami “nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes”, tomēr uzsāks pārbaudi. Saeimas Pieprasījumu komisijā klātesošā KNAB pārstāve Amīlija Raituma, izdzirdot par trešo personu finansējumu, kā arī izrādi, deputātiem paziņoja, ka resoriska pārbaude tiks uzsākta.
Jautājumi, kas bija deputātu pieprasījumā, vai konkrētajā gadījumā nav pārkāpts valsts institūciju neitralitātes pienākums priekšvēlēšanu laikā un SIF dotā nauda nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem un nebūtu ieskaitāma atpakaļ valsts budžetā, atbildi neguva. Tāpat netika atbildēts uz deputāta Edvīna Šnores jautājumu, kāpēc “Re:Baltica” filmas pirmajā sērijā skan krievu valoda, bet projekts taču finansēts par projekta “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”. Tāpat arī teātra izrāde būs krievu valodā…
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
