Iesaki rakstu: 
Lai gan pašam likās, ka dažādu institūciju rakstītie šedevri pārsteigt vairs nespēj, esmu kļūdījies, un cieņā noņemu cepuri Valsts darba inspekcijas (VDI) darboņu priekšā!
Ogres novada pašvaldībai - gan jau, ka pilnīgi nejauši un bez politiska konteksta, - ir pievērsusies minētā iestāde. Un nosūtījusi pašvaldības trīs nodaļu darbiniekiem anketu, kurā cita starpā jāatbild uz jautājumu, vai ir bijušas problēmas, nesaskaņas un konflikti ar vadību?
Jautājums izklausās gana normāls, bet jautrākais slēpjas atbilžu variantos: 1) jā, bet reti, 2) jā, periodiski, 3) jā, sistemātiski.
Man ļoti gribētos dzirdēt publisku VDI atbildi, vai tas ir kāds joks? Vai arī jāpieņem, ka atzinums jau sen uzrakstīts un tam tikai formāli nepieciešama kaut kāda aptauja? Ko vispār šādā veidā var noskaidrot? Vai tas nav pašas inspekcijas bieži piesauktais mobings pret pašvaldības darbiniekiem? Pielādēti jautājumi bez izvēles iespējām.
Šis man atgādināja Hitlera pieeju referenduma anketām (attēls – zemāk), tikai mazliet komiskāk, jo mūsu “Arbeit” inspekcija nav pat pieļāvusi tādu iespēju, ka kaut maza un niecīga, bet tomēr pastāv iespēja, ka problēmu un konfliktu nav! Tāda izteiksmīga liberālā demokrātija sanākusi! Bet varbūt tā ir tikai mana nespēja saskatīt šajās atbildēs iemaskēto izvēles iespēju? Varbūt kāds zinošs psihologs var izskaidrot, kā tas domāts?
Zīmīga ir arī teksta valodas kvalitāte. Starp citu, ja par valodu runājam: Valsts darba inspekcija līdz šim ne cik jūtami nav pievērsusies soctīkolos bieži lasāmajai problēmai - nepamatotai krievu valodas prasmes pieprasīšanai darba vietās. Bet varbūt tas ir likumsakarīgi, jo no anketas atbilžu variantiem dveš krieviska teikuma uzbūve?
Lai kā arī nebūtu, gaidu VDI publisku skaidrojumu un savas kļūdainās pieejas labošanu!
Red.piez. Valsts darba inspekcija šo anketu jau ir atsaukusi ar šādu pamatojumu: "Pēc Ogres pašvaldības publiskotās informācijas par Ogres pašvaldības darbiniekiem nosūtīto anketas saturu esam konstatējuši, ka tajā ir iekļauts jautājums ar atbilžu variantiem, kas nav veiksmīgi noformulēti un nedod iespēju pilnīgi objektīvi novērtēt situāciju par iespējamu mobingu/bosingu darba vietā."
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
