Īsais kurss, kā legāli nomušīt iespējami vairāk dzīvnieku par rīdzinieku naudu*
Ēriks Stendzenieks11.10.2023.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Es, protams, esmu reklāmists. Taču kā jau reklāmistam savā garajā un sūrajā praksē man daudz nācies strādāt arī sociāliem projektiem. Tai skaitā - dzīvnieku patversmēm. Tai skaitā – zemāk minētajām. Vēl man arī nācies krietni pastrādāt un iepazīt Rīgas domi gan tās gaišākajos leņķos, gan visnotaļ drūmos un nemīlīgos. Kā, piemēram, šis. Vēl arī - man patīk zvēri.
Tātad - Rīgas dome izsludina iepirkumu dzīvnieku patversmēm uz nākamajiem pieciem gadiem. Tas pašlaik notiek. Iepirkums īpašs ar faktu, ka no tā vērtēšanas kritērijiem izņemts No Kill princips – augstāks punktu skaits patversmei, kura nenošpricē dzīvniekus pēc likumā paredzētajām 14 dienām (ja nu nav pieteicies īpašnieks). No Kill patversmes uztur un aprūpē dzīvniekus tik ilgi, cik vien vajadzīgs, kaut Galapagu bruņurupuci nākamos 200 gadus. Nav šāda punkta vairs.
Otrs brīnišķīgs jaunievedums: neuzņemt patversmē notvertos klaiņojošos dzīvniekus, jo tādi “nav pieraduši dzīvot nebrīvē, nav pieradināmi, var būt infekciozi un vispār - bīstami". Nē, nu, uzņemt jau var, ja pa taisno šprici kaklā un uz miskasti. Piebildīšu, ka par nošpricēšanu rīdzinieki normāli maksā, turklāt atkrīt visi turpmākie fixed costs.
Trešā inovācija: iepirkumā var piedalīties tikai patversmes, kuras reģistrētas Rīgā (nevis pat Rīgas rajonā). Un, ko jūs domājat? Šāda patversme ir tieši viena. Jaukas sagadīšanās pēc tā ir Astrīdas Kārkliņas un Dr. Nāves (dēvēta arī par veterināri Litu Konopori) ciešās un ilggadējās apvienības patversme ar melni ironisku nosaukumu Labās Mājas.
Vienīgā No Kill patversme Ulubele kura līdz šim kvalificējās un arī dažkārt uzvarēja, ir veselus 8 km. aiz Rīgas robežām. Nepārvarama distance.
Man ir nelielas aizdomas un drusku lielāka ticība, ka mēs, caur dalīšanos, draudzīgi varētu vēstīt Rīgas domei un Vilnim Ķirsim: šī nav laba ideja.
Attēlā: Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas Litas Konopores īsā, taču efektīvā programma.
* Brought to you by Rīgas dome
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
