Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima ik pēc pāris gadiem braši saņemas kompensēt ebrejiem savulaik atņemto īpašumu vērtību, taču pēc tempa uzņemšanas šis it kā cēlais centiens parasti noplok. Iemesls — naudu grib savākt personu grupa, kam ar okupantu nodarītajām pārestībām nav gandrīz nekā kopīga.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas sākotnēji virzīja “nekustamo īpašumu atdošanas” un tagad “restitūcijas miljonu” saņemšanu, ir reģistrēta tikai 2003. gadā. “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” reģistrēts tikai 2016. gadā.

Šajās organizācijās darbojas galvenokārt tie ebreji, kuri Latvijā ieradušies padomju gados, kas nav Holokaustā izdzīvojušo Latvijas ebreju pēcteči un kuriem nav konstatējams gandrīz nekāds objektīvs vēsturisks sakars ar tiem Latvijas ebreju izcelsmes pilsoņiem, kuri radīja Latvijas ebrejiem piederošās vēsturiskās vērtības — namus, uzņēmējdarbību, mākslas un kultūras vērtības.

Taču viņi jau kopš deviņdesmito sākuma sevi dēvē par “ebreju kopienu” un ir publiski redzami, jo viņu vadībā ir vairāki ietekmīgi baņķieri. Tie gan pēdējos gados cīnās ar tiesvedībām par naudas atmazgāšanu Francijā, kur viņiem pirmajā instancē tika piespriests 80 miljonu sods. Lieta, protams, tika pārsūdzēta, bet Latvijā paralēli atkal tika intensificēti mēģinājumi veikt “restitūciju”, tikai šoreiz namu vietā prasot summu, kas sākotnēji bija diezgan līdzīga Francijas tiesas piespriestajam sodam.

Šīs organizācijas atrodas vienā adresē ar muzeju “Ebreji Latvijā”, kuru apmeklējušie cilvēki ziņo par šī muzeja pārpilnību ar PSRS (ne tikai ebreju) simboliku. Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska (dz. Mordehaja) jau 1970. gadā kļuvusi par VDK aģenti ar segvārdu “Džīna”, viņu savervējis čekists Romanovs. Viņas uzdevums, cik var spriest no “čekas maisa” kartītes, bijis izspiegot Rīgā iebraukušo ārzemnieku politiskos uzskatus.

Holokaustu pārdzīvojušie Latvijas ebreji un viņu pēcteči, kuri kopš dzimšanas ir Latvijas Republikas pilsoņi, lielākoties biedrojas ap “Šamir” draudzi, kuru vada Rīgas virsrabīns Dr. Menachems Barkahans — arī viņa tēvs Nātans Barkāns bija virsrabīns.

“Šamir” draudze par savu ziedotāju līdzekļiem izveidojusi Rīgas ebreju geto muzeju, kas atrodas Spīķeros starp Maskavas ielu un Daugavu, - tur notiek starptautiskas zinātniskas konferences, tiek izdotas grāmatas, iekārtotas izstādes un notiek vēstures faktu parādīšana sabiedrībai bez politizācijas.

Tā kā šeit pulcējas tie nedaudzie Latvijas ebreji un viņu pēcteči, kuriem būtu likumiskas tiesības prasīt pirmskara īpašumu restitūciju, tad Rīgas ebreju geto apmeklējošajiem politiķiem parasti ir interesanti izdzirdēt, kā šejienieši skaidrā latviešu valodā pamato — mums nekādu restitūciju no Latvijas Republikas nevajag, jo Latvija nevar atbildēt par okupantu nodarītajiem zaudējumiem. Rabīns M. Barkahans to ne reizi vien skaidrojis žurnālistiem. Lūk, fragments no kādas intervijas:

— Vai atbalstāt ideju, ka Latvijai jākompensē tās ebrejiem nodarītie zaudējumi?

— Bet Latvija taču ebrejiem neko nav nodarījusi! Latvija bija okupēta, cieta visi! Par zaudējumiem jāatbild tiem, kas tos nodarījuši. Daudzi nemaz nezina, ka ebreju mazos ģimenes biznesus un viņiem piederošās ēkas atņēma padomju režīms Baigajā gadā, kad tūkstoši ebreju tika deportēti uz Sibīriju kopā ar latviešiem, poļiem, līviem un visiem citiem! Izsūtīja uz Gulagu arī manus senčus, es tāpēc piedzimu Vidusāzijā. Rīgā atgriezāmies tikai daudz vēlāk, man nācās latviešu valodu mācīties no nulles. Nacistu okupācijas laikā mūsu radinieki zaudēja vēl atlikušo, kas viņiem piederēja, un tad arī dzīvību. Latvija bija zaudējusi neatkarību jau pirms tam. Ja par šiem nodarījumiem kādam ir jāatbild, tad tie ir attiecīgie okupācijas režīmi. Nevis mūsu daudz cietušajai valstij!

— Bet ik pa laikam parādās mēģinājumi pieprasīt naudu no Latvijas valsts budžeta par, kā norādāt, svešu varu nodarītiem postījumiem.

— Saprotiet: nekas nevar atdot tos simts tūkstošus noslepkavoto dvēseļu, kas gāja bojā Holokaustā. Pie kura Latvijas Republika nav vainojama. Cik maksā kaut viena asins lāse? Daudzi pirmskara ebreju īpašumi tagad kalpo labdarīgiem nolūkiem, jo vairs nav, kam tos atgūt. Piemēram, Sabiles sinagogā tagad ir izstāžu zāle, kas ir atbalstāmi, jo nav Sabilē vairs ebreju, kas to varētu lietot lūgšanām. Tukuma sinagogas telpās darbojas Invalīdu sporta klubs, utt.

— Kā latviski pareizi sacīt: “ebrejs” vai “žīds”?

— Man nav iebildumu pret abu šo vārdu lietošanu. Mans tēvs un vectēvs par sevi sacīja “žīdi”, pirmskara Latvijā to lietoja, šis vārds skan Blaumaņa darbos un citur latviešu literatūrā. Taču ne tikai nacistu, bet arī padomju ideoloģijas dēļ (tā bija vērsta pret demokrātisko Izraēlas valsti) savulaik “žīds” bija nevēlams vārds, tāpēc šim vārdam pielipušās “sovoku” pieskaņas dēļ mūsdienās to lieto arvien retāk.

— Ja tomēr “restitūcija” notiktu un Latvijas valsts mūsdienās samaksātu par okupantu nodarītajām zvērībām pagātnē, kā šī summa būtu jātērē?

— Esmu pret to, ka nauda tiek atdota kaut kādiem privātiem veidojumiem vai konkrētām personām. To vajadzētu izlietot vēsturiskās patiesības izpētei un rezultātu popularizēšanai, jauniešu un skolnieku izglītošanai par kādreizējiem notikumiem, lai visi zinātu, ko svešas varas nodarījušas mūsu valstij. Visam būtu jānotiek redzami, atklāti un uz publiska konkursa pamatiem.

Šī nostāja saskan ar, piemēram, Kirova Lipmana un citu Latvijas ebreju nostāju, kuru senči te dzīvojuši gadsimtiem ilgi: viņi neprasa “restitūciju”, jo tā neatdos bojā gājušos radiniekus.

No šīs nostājas var arī mēģināt saprast, kāpēc “restitūcijas” prasītāji nevēršas pret Krievijas Federāciju (kā PSRS saistību un tiesību pārņēmēju) vai Vāciju: vienkāršāk taču pieprasīt, lai Latvijas nodokļu maksātāji kompensē zvērības, ko Latvijai nodarījuši ārējie ienaidnieki, nevis pieprasīt kompensāciju no tām valstīm, kam par to reāli būtu jāatbild.

Turklāt Vācija jau deviņdesmitajos gados izmaksāja kompensācijas vēl dzīvajiem Holokausta pārdzīvotājiem un viņu radiniekiem Baltijas valstīs, vēlāk izmaksāja naudu arī tiem latviešiem, ko savulaik nelikumīgi bija iesaukuši leģionāros un spieduši karot par Hitleru, draudot pretējā gadījumā pašus nošaut un radus nosūtīt uz koncentrācijas nometni.

Latvijas likumi visu laiku jau ir paredzējuši iespēju, ka ēku īpašnieki no 1939. gada — neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes — vai viņu mantinieki denacionalizē un atgūst savus nekustamos īpašumus. To pašu var darīt arī uzņēmumu akciju mantinieki — tādā veidā atgūta, piemēram, Rīgas laku un krāsu fabrika (vēlāk pārcelta uz Dobeli), kā arī vairākas trīsdesmito gadu zemnieku kooperatīvu teritorijas Vidzemē un Sēlijā, kas tagad pieder kooperatīvu mantiniekiem.

Situācija līdzinās apmēram tādai, ka daži Rīgā dzīvojoši vācieši, piemēram, apvienotos “vācu luterāņu draudzē” un pieprasītu valstij atdot šo personu privātīpašumā Pēterbaznīcu, jo līdz 1939. gadam Pēterbaznīca (kuru vācieši kara laikā nodedzināja un kas pēc tam rekonstruēta par Latvijas nodokļu maksātāju naudu) atradās baltvāciešu draudzes bilancē, pie kam šodienas “vāciešu draudze” nevarētu pierādīt savu saistību ar pirmskara draudzi.

Iepriekš par šo tēmu:

https://nra.lv/latvija/riga/149941-stabu-iela-63-ipasuma-vai-viedoklu-strids.htm

https://www.pietiek.com/raksti/ebreju_kopiena_atkal_kaskis/

https://focus.lv/news/ari-latviesi-var-but-tada-situacija-rabins-skaidro-ka-godigi-sadalit-ebreju-ipasumu-kompensacijas?24677

Novērtē šo rakstu:

185
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko it kā paredz Eiropas drošības stiprināšanas plāns "ReArm Europe"?

FotoNesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Lasīt visu...

13

Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai

FotoLatvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Lasīt visu...

21

Patiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?

FotoGlobālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi