Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārcilājot prātā raidījumu "Tieša runa" (skatāms šeit), man radās aizdomas, ka skatītājiem šis varēja izskatīties pēc "seši vīri strīdas, bet nevar saprast, par ko". Lielākā daļa raidījuma dalībnieku par šiem noteikumu grozījumiem diskutējuši jau vairākus gadus, tāpēc tiem, kas šim jautājumam rūpīgi neseko līdzi, tiešām varētu šķist, ka viņi pieslēgušies sarunai, kas sākusies jau pirms raidījuma. Tāpēc šoreiz nolēmu mazliet pakāpties atpakaļ un atgādināt, par ko īsti ir stāsts.

Pašlaik mežus galvenajā cirtē (kas lielākoties izpaužas kā kailcirte) var nocirst divos gadījumos - ja mežs sasniedzis Meža likumā noteikto vecumu vai ja koki sasnieguši Noteikumos par koku ciršanu noteikto caurmēru (koku stumbra diametru). Turklāt šis sasniedzamais caurmērs noteikts tikai priežu, egļu un bērzu mežiem. Tātad tikai šos mežus var nocirst "pēc caurmēra", bet pārējiem - apšu, melnalkšņu, ozolu utt. - mežiem ir tikai viens galvenās cirtes kritērijs - vecums.

Mežus pēc ražīguma (koku augšanas ātruma) dala bonitātēs, kur I ir augstākā, bet V zemākā, t.i., noteiktā vecumā koks I bonitātes mežā būs augstāks nekā II bonitātes mežā, II bonitātes mežā augošs koks būs augstāks nekā III bonitātes mežā utt.

Tā kā savulaik galvenās cirtes caurmērs noteikts tā, lai aptuveni atbilstu galvenās cirtes vecumam (t.i., resnumam, kādu koks šajā vecumā sasniedz), pašlaik tas ir atšķirīgs dažādām bonitātēm - augstākas bonitātes mežos tas ir lielāks, zemākas bonitātes - mazāks. Tātad kokiem, kas aug ātrāk, jāļauj izaugt lielākiem, bet kokus, kas aug lēni, drīkst nocirst tievākus.

Te gan vēlreiz vietā atgādināt, ka runa ir par galveno cirti, kas visbiežāk ir kailcirte, t.i., audzes vidējam (!) caurmēram sasniedzot noteikto slieksni, nocirst var visus kokus (izņemot obligāti atstājamos ekoloģiskos kokus), ne tikai tos, kas atbilst noteiktajam caurmēram.

Zemkopības ministrija pašlaik rosina mainīt galvenās cirtes caurmēru, vienādojot to visu bonitāšu mežiem, nosakot, ka priedei tas ir 30 cm, eglei - 26 cm, bērzam - 25 cm. Tā rezultātā augstākas bonitātes mežus būs atļauts nocirst ātrāk nekā līdz šim, bet zemākas bonitātes mežos galvenās cirtes caurmērs tiek noteikts lielāks. Šis arī ir viens no punktiem, kas rada vietu demagoģijai - rodas iespaids, ka zemāku bonitāšu mežos kokiem būs jāļauj augt ilgāk.

Taču šeit jāatceras sākumā minētais, ka kritēriji meža nociršanai ir divi - ne tikai caurmērs, bet arī vecums. Tātad nevienam nebūs jāgaida, kad zemāko bonitāšu mežos koki pieņemsies resnumā, jo tos tāpat kā līdz šim varēs nocirst, kad tie būs sasnieguši Meža likumā noteikto vecumu.

Rezultātā iznāk, ka ražīgākos priežu, egļu un bērzu mežus drīkstēs nocirst ātrāk nekā līdz šim, bet mazāk ražīgos mežus un citu koku mežus varēs cirst tāpat kā līdz šim.

Lai gan tiek apgalvots, ka šie grozījumi tiek virzīti privāto meža īpašnieku interesēs, faktiski tie attieksies gan uz privātajiem, gan valsts mežiem.

Zemkopības ministrija laiku pa laikam piesauc faktu, ka valsts mežos maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus uz pieciem gadiem nosaka Ministru kabineta rīkojums, taču tas nekādā mērā nemaina to, ka, ja tiktu pieņemti šie grozījumi, arī valsts mežos ražīgākos priežu, egļu un bērzu mežus drīkstēs cirst ātrāk nekā līdz šim. Turklāt pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos tiek noteikts tikai uz pieciem gadiem. Kā to rēķinās pēc pieciem gadiem un kāds tas būs, nav zināms.

Protams, tas, ka kaut ko ir atļauts darīt (šajā gadījumā - nocirst kailcirtē tievākus kokus), teorētiski nenozīmē, ka tas arī tiks darīts. Šādā teorētiskā pasaulē būtu iespējams, ka mežos pēc noteikumu grozījumu pieņemšanas nemainās pilnīgi nekas.

Taču ir skaidrs, ka jebkuru noteikumu grozījumu mērķis ir kaut ko mainīt. Ja tiešām nekas nemainītos, šādiem grozījumiem nebūtu jēgas. Reālajā dzīvē tas, ka tiek atļauts cirst mežus, kādus pašlaik cirst nav atļauts, nozīmē, ka tie arī tiks cirsti.

Tātad ir skaidrs, ka, palielinoties ciršanai pieejamo mežu platībai, arī reāli izcirstās platības palielināsies. Par cik palielināsies? To var tikai prognozēt, tāpēc šeit atkal paveras iespēja demagoģijai.

Pašas Zemkopības ministrijas izmantotās prognozes par ciršanas pieaugumu privātajos mežos variē robežās no "nebūtiski" līdz vairāk nekā 30%. Zīmīgi, ka, runājot par ietekmi uz dabu, ministrija turas pie versijas "nebūtiski", lai gan ekonomiskais pamatojums, kāpēc vispār grozījumi nepieciešami, balstās uz otru galējību - pieņēmumu, ka ciršanas apjomi augs par vairāk nekā 30%.

Mūsu aicinājums ministrijai turēties pie viena pieņēmuma visu aspektu vērtēšanai nav sadzirdēts. Iespējamais ciršanas apjomu pieaugums valsts mežos nav vērtēts vispār.

Šis arī viens no iemesliem, kāpēc dabas aizsardzības organizācijas un institūcijas norāda uz riskiem, ko dabai radīs koku ciršanas noteikumu grozījumi. Vismaz tuvākajās desmitgadēs augs mežu ciršanas apjomi, līdz ar to palielinoties kailciršu platībām un mežu fragmentācijai.

Turklāt jāņem vērā, ka šiem grozījumiem ir ilglaicīga ietekme, un, no šī viedokļa raugoties, nav tik būtiski, vai ciršanas intensitāte pieaugs tieši nākamgad vai pēc pieciem gadiem (piecus gadus pēc meža nociršanas izcirtums ļoti maz atšķiras no svaiga izcirtuma).

Taču ciršanas intensitātes pieaugums visticamāk būs salīdzinoši īslaicīgs - dažas desmitgades (kas meža attīstības mērogos ir īss laiks). Pēc tam (vismaz saskaņā ar aprēķiniem, uz kuru pamata noteikumi tiek grozīti) ciršanas kritērijus sasniegušu mežu būs mazāk, un līdz ar to arī ciršanas apjomi kritīsies.

Taču atļaujai nocirst galvenajā cirtē tievākus kokus būtu ne tikai nosacīti īstermiņa (minētās dažas desmitgades), bet arī ilgtermiņa ietekme, kas pārvērstu Latvijas mežu ainavu neatgriezeniski vai vismaz līdz brīdim, kad noteikumi tiktu grozīti atpakaļ.

Ja kokus drīkst nocirst ātrāk, nekā to varēja līdz šim, tad ir skaidrs, ka vidējais mežu vecums samazināsies. Piemēram, ja tagad priežu mežu ciršanas vecums ir 101 gads, bet 30 cm resnumu priede sasniedz jau 80 gadu vecumā, skaidrs, ka 80 gadu vecumu pārsniegušu mežu būs mazāk nekā līdz šim, jo būs mežu apsaimniekotāji, kas izvēlēsies 20 gadus negaidīt. Šī ir vēl viena no problēmām vides organizāciju skatījumā - vecu mežu platība samazināsies.

Šī paša iemesla dēļ arī resnu koku mežos būs mazāk. Protams, ne jau visi ciršanas kritērijus sasniegušie koki tiks nocirsti (arī šobrīd netiek), taču loģiski, ka, ļaujot cirst kokus tievākus, mazāk būs to mežu apsaimniekotāju, kas kokiem ļaus izaugt resniem.

Kā šķietamu pretargumentu vides organizāciju bažām Zemkopības ministrija liek to, ka līdz ar grozījumiem koku ciršanas noteikumos tiek plānots grozīt arī meža atjaunošanas noteikumus. Šie noteikumi paredzētu, ka meži, kas nocirsti pēc caurmēra, ir obligāti atjaunojami mākslīgi ar augstvērtīgiem stādiem.

Šeit gan vērts paturēt prātā, ka augstvērtīgi šie stādi ir tikai no koksnes viedokļa, bet no dabas daudzveidības saglabāšanas (un arī mežkopības loģikas) nereti prātīgāk tomēr mežam atļaut atjaunoties dabiski. Turklāt šīs atjaunošanas prasības nemaina to, ka arī šos atjaunotos mežus varēs nocirst atbilstoši jaunajiem nosacījumiem, tātad vecu mežu un resnu koku būs mazāk šā vai tā.

Lai gan vides organizācijas, norādot uz iepriekš minētajiem riskiem - ciršanas apjomu palielināšanās, vecu mežu platības samazināšanās, resnu koku sastopamības samazināšanās (no šī visa izriet, ka samazināsies daudzām meža sugām pieejamo dzīvotņu platības) - jau 2017. gadā aicināja veikt šo grozījumu ietekmes uz vidi izvērtējumu, lai varētu spriest par nepieciešamajiem pasākumiem risku mazināšanai, Zemkopības ministrija tā arī nav to izdarījusi.

Dažus aspektus negribīgi un līdz ar to nepilnīgi izvērtējis vien tas pats meža ekonomikas speciālists, kas gatavojis ekonomisko pamatojumu noteikumu grozīšanai. Pat šis nepilnīgais vērtējums rāda, ka vecu mežu un resnu koku tiešām būs mazāk.

Jā... galu galā tik īss šis stāsts nesanāca, taču šīs ir galvenās lietas, kuras jūs varētu būt palaiduši garām, ja par plānotajiem koku ciršanas noteikumu grozījumiem uzzinājāt tikai tagad, ieslēdzot raidījumu "Tieša runa".

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

22
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Ekselence ar atlaidi

FotoManis rakstītais nav gūts no insaideriem, bet ir tikai situācijas modelēšana. Pēc Valsts Pieneņgalvas izblamēšanās ar hūti ķobī himnas atskaņošanas laikā “politisko labiešu galmam” pietuvinātajiem medijiem ir dota komanda spodrināt nācijas tēva tēlu. Tā sacīt, lai skribenti velti neēd savu maizi.
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...