Iesaki rakstu: 
Stāsta virsraksts ir nedaudz jocīgs, taču, domāju, beigās sapratīsiet tā nozīmi. Neilgu laiku atpakaļ izskanēja ziņas par to, ka medību laikā Ropažu novadā kāds policijas ģenerālis nogalinājis savu medību biedru, - ziņas izskanēja paklusi un lielu rezonansi neguva, ja vien katrs Iekšlietu ministrijas darbinieks nezinātu patieso stāstu par medībās notikušo un policijas rīcību pēc notikuma.
Tad nu nedaudz sīkāk par to, kas tad īsti notika medību laikā un kāpēc uzņēmējs tika nogalināts ar šāvienu mugurā. Patiesībā jau negadījumi notiek, ja vien policijas ģenerālis nebūtu kārtējo reizi medībās tā pārdzēries, ka nevarēja vairs atšķirt dzīvnieku no cilvēka un izdarīja šāvienu sava biedra mugurā.
Pēc notikušā pārdzērušais ģenerālis būtu jānogādā Valsts policijā, taču tika aizvests mājās izgulēties, savukārt biedra līķis nogādāts morgā, kur tam šautu brūci konstatēja tikai vēlāk.
Protams, nebūtu nekas īpašs, ka ģenerālis tiek nogādāts mājās izgulēt dzērumu, taču Krimināllikuma 48.pantā ir minēti atbildību pastiprinošie apstākļi, kur viens no tiem ir, “ja noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē”. Kāds par to visu saņēma rājienu un tikai, taču patiesībā tur būtu dažam labam ģenerāļa kolēģim kopā ar viņu jāsēžas uz apsūdzēto sola, - bet, cik noprotams, nekas tāds nenotika un nenotiks.
Nedaudz vēlāk pēc šī gadījuma televīzijā nonāca kāds video, kur Saldus novadā nofilmēts video, kurā redzams, kā pār sniegotu lauku skrien briežu bars, uz kuru pa atvērtu logu šauj no braucoša apvidus auto kāda persona, apdraudot citus satiksmes dalībniekus.
Arī šajā gadījumā automašīnā esošās personas tika noskaidrotas, taču aizķeršanās atkal ir personās, kuras tajā brīdī atradās automašīnā, un šobrīd ierosināto kriminālprocesu mēģina paslaucīt zem paklāja, visticamākais, izbeigt, jo. kā zināms, “ko nevar izdarīt par naudu, tad to var izdarīt par lielu naudu”.
Protams, nekādas korupcijas, - vienojās par bargu naudas sodu saņemšanu, presē izskanēja, ka vainīgie noskaidroti un bargi sodīti, taču pats interesantākais tikai vēl notiks, ko aprakstīšu vēlāk, kad notikumi jau būs apsteiguši esošos faktus.
Šobrīd Salaspils novada domē uzmanības centrā nonācis kāds “Jaunās Vienotības” domes deputāts Kaspars Brunovskis (attēlā pa kreisi), liekas, atkal jau nekas īpašs, arī deputātiem gadās ķibeles, taču interesantākais ir tas, ka minētajam kungam ir ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauja.
2022. gada martā deputāts vadījis automašīnu krietnā alkohola reibumā, nav apturējis automašīnu pēc policijas darbinieku norādījuma un mēģinājis aizmukt. Par šo faktu protokolā ziņu nav, taču Kasparam Brunovskim tomēr nācies šķirties no vadītāja apliecības.
Atkal jau nekas īpašs, taču Kasparam Brunovskim ir problēmas ar alkohola lietošanu, par ko zināms ir visai novada domei, kur tas pat mēdz ierasties darbā alkohola reibumā, tāpat visiem labi zināms, ka ārstējies un nespēj ar problēmu tikt galā patstāvīgi.
Varētu teikt, ka visi mēs esam cilvēki, taču, neskatoties uz visiem šiem notikumiem deputāta kungam nav anulēta ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauja. Kā pats deputāts domē mēdz lielīties, tad lielu pateicību viņš parādā bijušajam Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam1, kuru pieņēmis darbā savā uzņēmumā pāris gadus atpakaļ, - tad nu šis aiz saimnieka mēģina visas nepatikšanas satīrīt, izkārtojis arī to, lai ieroču glabāšanas atļauja netiktu anulēta un fakts par vadītāja tiesību atņemšanu paslīdētu garām.
Par deputāta pārējiem varoņdarbiem nedaudz vēlāk, taču šobrīd man kā Salaspils novada iedzīvotājam ir daudz jautājumu pie esošā Valsts policijas priekšnieka – vai visi deputāti ir vienlīdzīgi, bet daži deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem? Vai viss notiekošais Valsts policijā ir pareizi, un kas notiek ar kolēģu un deputātu piesegšanu, jo, kā pats Kaspars Brunovskis izteicies, par šobrīd plānoto pārbaudi attiecībā uz ieroču glabāšanu viņš tika laikus pabrīdināts no policijas darbinieku puses.
Tad nu īss “Jaunās vienotības” deputāta raksturojums manā ieskatā – korumpants, alkoholiķis un krāpnieks. Par citiem Kaspara Brunovska koruptīviem darījumiem novada domē citā rakstā, - arī par to, kā deputāts un viņa māsa izmanto ietekmi domē, lai ilgstoši neveiktu nodokļu maksājumus valsts budžetā.
1 Jānis Reiniks https://nra.lv/latvija/188241-bijusais-dp-sefs-reiniks-palidz-kooperativam-tikt-gala-ar-nepaklausigiem-zemniekiem.htm
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
