Īstais iemesls, kāpēc LTV par katru cenu vajadzēja priekšvēlēšanu raidījumus nevalsts valodā
N. Andersons27.05.2024.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Pēc intensīva sabiedrības spiediena atceltās priekšvēlēšanu debates, kas bija plānotas valsts medijā, bet nevalsts valodā, var pamodelēt – ko dotu, ja šādas diskusijas tiešām notiktu? Scenārijs nebūtu iepriecinošs un liek noprast, kādu iznākumu bija ieplānojusi LTV vadība.
Nav nekāds noslēpums, ka tie krievvalodīgie, kas ir Latvijas pilsoņi un kam līdz ar to ir balsstiesības, drīzāk piedalās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās nekā Eiroparlamenta vēlēšanās, jo neasociē sevi ar eiropeiskajām vērtībām un mazāk interesējas par kontinentā notiekošo, ja salīdzina ar vidusmēra latvieti. Tas palīdz tradicionāli veidot lielāku dalību Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (parasti vismaz 50 līdz 60% no balsstiesīgajiem), kamēr Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā tā ir tikai 30 līdz 35% apmērā (pretstatā vidējam rādītājam ES, kas 2019. gadā bija 51%).
It kā saprātīgais mērķis “iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, radīt interesi par vēlēšanām un tāpēc debatēt krieviski” neatspoguļo LTV rīcības tālejošās sekas, par katru cenu gribot sarīkot četras priekšvēlēšanu debates krieviski (pretstatā tikai trim debatēm valsts valodā), jo faktiski tas nozīmētu valstij nelojālo elementu iesaistīšanu politikā un “vataino” partiju elektorāta palielināšanu.
Raugoties uz situāciju, kāda tā varētu attīstīties, ja šādas debates nevalsts valodā būtu notikušas, pirmkārt jau to rīkošanas pamatā bija iebūvēts princips, ka tajās nepiedalīsies Nacionālā apvienība, jo šīs partijas biedri savā starpā jau pirms vairāk kā desmit gadiem nosprieduši, ka ar Latvijā reģistrētiem masu informācijas līdzekļiem runās tikai valsts valodā, turpetī informācijas sniegšana citās valodās pieļaujama ārzemju masu medijiem.
Līdz ar to LTV redakcija, kas to zināja, lemjot par priekšvēlēšanu diskusiju noturēšanu nevalsts valodā, jau pamatos ielika principu, ka debatēs nepiedalīsies vispatriotiskākā partija, kura (sagadīšanās pēc) jau trīs mēnešus ir reitinga līdere.
Diezgan prognozējama bija “Jaunās vienotības” un vēl vairāku partiju pievienošanās šim boikotam, radot situāciju, kurā debatēs būtu piedalījušies pamatā tādi politiskie spēki, kas nav pazīstami kā latviskuma pirmrindnieki, – “Stabilitātei!”, “Suverēnā Vara”, “Saskaņa”, LPV un tamlīdzīgi.
Modelējot situāciju tālāk, var uzskatīt par diezgan loģisku iznākumu, ka priekšvēlēšanu debates nevalsts valodā, ja tiktu sarīkotas, savas vispārējās ažiotāžas dēļ būtu stipri vairāk skatītas un savāktu daudz lielāku auditoriju, nekā tas notiktu bez šādas ažiotāžas.
Līdz ar to visi nelatviskie spēki, kas piedalītos debatēs (pie kam tādās, kurās nepiedalās neviens no kaut cik nacionālajiem un eiropeiskajiem spēkiem, kas varētu dot jebkādu pretsparu) iegūtu ideālu platformu savu “vataino” uzskatu tiražēšanai, tādā veidā motivējot doties pie urnām tieši to vēlētāju daļu, kurai iecirknī varbūt vajadzētu rādīties vismazāk.
Tāda veidotos situācija, ja debates nevalsts valodā tomēr netiktu atceltas, pakļaujoties plašam un visaptverošam sabiedrības spiedienam un pat parakstu vākšanai par LTV un SEPLP vadības atcelšanu (tā, starp citu, arvien ir aktuāla): https://manabalss.lv/atlaist-seplp-latvijas-televizijas-latvijas-radio-lsm-lv-amatpersonas-un-atbildigos-darbiniekus/show
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
