Īstam nācijas tēvam būtu jānāk pie tautas ar skaudru, nepatīkamu patiesību, tikai kur tādu ņemt?
Skumjais Bruņinieks29.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav joka lieta no rīta pamosties un uzzināt, ka esi "nācijas Tēvs"! Tas uzliek pienākumus, un esi spiests arī atsacīties no daudzām parašām... nu, piemēram, nevari vairs atļauties publiski spaidīt savu mīļāko un apgrābstīt to visu acu priekšā... Ja līdz šim ar tādu rīcību esi apvainojis un pazemojis tikai savu sieviņu un bērnus, tad tagad jau tiek apspļaudītas visas nācijas sievietes.
Mūsu pastulbais ķencis Vējonis vismaz centās stulbi maskēties un pielietoja senu latgaļu virsaišu mantoto viltību - satikās ar mīļāko slepus komandējumos un, publiski uzstājoties, vienmēr turēja rokas priekšā uz savām olām... tā pasvītrojot un demonstrējot nācijai savu tikumību.
Ja esi "nācijas Tēvs", tad galvenais pienākums ir nemelot tautai un pateikt beidzot taisnību - Latvija un tās tauta ir katastrofas priekšā...! Tā vietā Levits korī kladzina valdošās Sistēmas iemīļoto saukli: "... Latvieši nekad tik labi nav dzīvojuši, kā šobrīd...!"
Saprotams, ir ļoti daudzi mūsu valstī, kas godīgi ar savu darbu ir kļuvuši turīgi... un tie par sevi noteikti tā var teikt.
BET NEVIENAM GODĪGAM, TURĪGAM LATVIETIM MUTE NEPAVĒRSIES TEIKT TĀDUS VĀRDUS, JO TAS JAU BŪTU DOMĀTS UZ VISU TAUTU UN VALSTI KOPUMĀ!
Bet kopējais rezultāts ir graujoši slikts... un tāpēc valdošie kladzina par "veiksmes stāstiem... un "latviešu laimīgo dzīvi".
Partijām, kas visus 30 gadus ir valdījušas mūsu valstī un ļāvušas izzagt to, nav, ko likt galdā... nav, par ko atskaitīties tautai, un tāpēc viss šis teātris.
Pēc kā tad spriež, vai cilvēks labi jūtas savā valstī, "labi dzīvo" un ir laimīgs...?
Nu, pirmais rādītājs ir - vai latvietis nemeklē ko labāku. Un te ir cipars - 600 000 (katrs trešais) mūsu valsts iedzīvotāji ir sarullējuši Levita "valstsgribu" trubiņā, iebāzuši to vienā vietā un aizlaidušies no šīs "laimīgās dzīves"!
Kāpēc... kas ir vajadzīgs, lai latvietis justos komfortabli savā zemē?
Daudzas lietas... nu, pirmkārt, latvietim jābūt veselam, jābūt labai medicīniskai un veselības aprūpei...
Vai tas ir? Nav! Mums tā nav pat apmierinošā līmenī!
Pēc tam latvietim ir jābūt izglītotam... vai izglītības sistēma ir laba? Nav! Tā ir neapmierinoša!
Bez veselības un izglītības latvietim ir jābūt iespējai godīgi nopelnīt ar skaidru, sakārtotu nodokļu politiku! Vai tas ir? Nav... pat mūsu uzņēmēji bēg pie kaimiņiem igauņiem un tur reģistrējas!
Par valsti spriež parasti pēc tā vēl, kā tā rūpējas par saviem pensionāriem, kāda ir sociālā aprūpe...
Vai tā ir kaut vai apmierinošā līmenī? Nu nav taču... Iedomājieties, mums piektā daļa pensionāru valstī dzīvo ar 84 eiro pensiju!!!
Varat saprast šo cinismu no valdošo partiju puses - Vienotības "jaunupi", ZZS varzas un Lembergu apkalpojošie "žurnālisti" ar putām uz lūpām jau pēc pusgada pieprasa no JKP solītos 3x500, bet pašu partijas, kas valdījušas visus neatkarības gadus, piekto daļu valsts pensionāru ir spējuši tik aplaimot ar 84 grašiem...!
Un neviens nesaredz šo absurdumu un cinismu... vai vienkārši izliekas neredzam.
Tātad... valstī viss ir salaists grīstē... esam zaudējuši TREŠDAĻU (!) iedzīvotāju... visas galvenās nozares ir katastrofāli zemā līmenī... bet sistēmas trubadūri ar "nācijas Tēvu" priekšgalā saka: "... Latvietis nekad tik labi nav dzīvojis... !"
Piebildīšu, ka visas partijas - ZZS, Vienotība, NA, Tautas partija un Šlesera atraugas, kas valdījušas šos 30 gadus, nav jaudājušas valsti sakārtot, bet šo partiju politiķi savu personīgo dzīvi (paskatieties deklarācijās) ir sakārtojuši, ka tik uziet!
Bet visi rāda ar pirkstu uz jaunajiem - nu, ko tad Jūs varat izdarīt...? Neprašas, kuri 30 gados valsti ir sačakarējuši, rāda ar pirkstu uz jaunajiem, kas grib reformēt viņu kļūdas, un prasa jau rezultātu pēc pusgada!!!
Visas pazīmes liecina, ka mūsu tā saucamais "nācijas Tēvs" ies VVF pēdās... Levits būs runātājs, ne darītājs un valsts iekšējās lietās daudz nemaisīsies (atceras, kā Zatlers bēdīgi beidza).
Nu Vairu patētiski smeldzīgā daiļdirš... ā, ui, piedodiet, daiļpļurkstēšanā pārspēt nav iespējams, tāpēc "nācijas Tēvs" spiedīs uz jaunvārdiņu izgudrošanu... es ieteiktu vēl dažus, kas raksturo mūsu eliti, - KAMPTGRIBA, VARAS GRIBA.
Velns slēpjas sīkumos... un tāpēc ir veselīgi pārlasīt Levita runas.
Nu, piemēram, slavenā runa Ipiķos!
Ipiķu sviestu lasot, man gribas to salīdzināt ar Ostapa Bendera runu, kuru viņš teica pamuļķajiem Vasjuku ciema šaha kluba biedriem.
Pirms citēju, maza atkāpe ar atgādinājumu. Mēs esam zaudējuši 600 000 iedzīvotāju, viņi aizlaidušies... valsts ir katastrofas priekšā, bet "nācijas Tēvs" nobeidz savu runu tā: „Četri cilvēki uz kvadrātkilometru ir samērā nedaudz. Tas ir ļoti nedaudz. Bet tas nozīmē, ka uz katru cilvēku ir ārkārtīgi daudz dabas. Ir lielākas priekšrocības organizēt savu ikdienu... cits citu pazīst... "
Skaisti, vai ne? Te jau pret tautu izturas ne kā pret aitām un auniem... bet kā pret garīgi slimiem... kur psihenē palātā ieiet ārsts, divi palikušie trakie žēlojas, ka palāta tukša...Uz ko ārsts atbild: „Jā, esat nedaudz, bet paverieties, cik daudz tukšu gultiņu ir apkārt, cik daudz dabas... varat iegulties jebkurā, un tā jums diviem būs vieglāk arī organizēties... "
Ar interesi būs jāgaida nākamā reize, kad Levits atkal sadomās būt kopā ar vienkāršo tautu, novilks lakādas kurpes, "baltos cimdus" un aizbrauks apciemot otru Latvijas nostūri... teiksim, Diršu ciemu.
Savāks viņš ciema laukumā ap sevi kā vista cāļus atlikušos desmit ciema iedzīvotājus (administrāciju un to apkalpojošo personālu) un, raugoties debesīs ar paceltu pirkstu, svinīgi iesāks:
"Dārgie diršieši... puscilvēks uz kvadrātkilometru ir ļoti maz. Bet tas nozīmē, ka apkārt Jums būs vairāk svaiga gaisa... Būs vieglāk organizēties. Tikko atgriezos no ANO, kur tika apspriests planētas piesārņojums... Jums ir paveicies - jo mazāk cilvēku, jo mazāks piesārņojums..."
Mēs drīz dzīvosim valstī, kur ne tikai Ipiķu un Diršu iedzīvotāji viens otru pazīt varēs... valsts būs tukša... latvieši būs atraduši laimīgāku dzīvi citur.
Īstam nācijas tēvam būtu jānāk pie tautas ar skaudru, nepatīkamu patiesību...!
Tikai kur tādu ņemt, ja VISA (!) inteliģence ar savām Sistēmas piešķirtajām bļodiņām padusē klusē.
Klusē, lai bļodiņu neatņemtu, un klusē vēl, lai izrādītu pateicību, ka nav iekļauta tautai pasviestajos "čekas maisos".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
