Īsumā par Viņķeles&Co „pašaizliedzīgo cīņu” pret Covid: kā var tik nekaunīgi zagt valsts naudu uz importa piegādēm
Aivars Markots15.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Marta vidū izlasīju Nacionālā veselības dienesta priekšnieka Edgara Labsvīra teikto, cik sarežģīti tikt pie nepieciešamajām maskām un aizsarglīdzekļiem un cik ciniski mūsu biznesmeņi cenšas uzvārīties uz šīm piegādēm, dramatiski palielinot cenas.
Uzzvanīju Pēterim Viņķelim [veselības ministres Ilzes Viņķeles radiniekam] un palūdzu apjautāties, par kādām cenām Latvija ir gatava iepirkt mediķu aizsardzībai nepieciešamās preces.
Ļoti operatīvi saņēmu atbildi, ka "šobrīd labākais piedāvājums ir ķirurģiskās maskas līdz 0,6, respiratorus N95 - līdz 2.50 gabalā. ja varat piedāvāt labāku, dodiet ziņu". Tas viss 17.martā.
Sazinājos ar Ķīnas lielākā medicīnas produktu ražotāja - valsts korporācijas Camce prezidentu Wanga kungu un pēc stundas piedāvāju Viņķelei un Labsvīram piegādi pa tiešo no Camce par 0,53 un 2.30 attiecīgi.
Uz to man atbildēja, ka esot saņemts piedāvājums par 0,40 un 1.90. Es mazliet neticīgi pabrīnījos, pilnīgi nereāli cipari... bet OK, paldies Dievam, problēma it kā atrisināta...
Un tad pamazām medijos sāka parādīties informācija, ka tur kaut kas nojucis un tur kaut kas ir bijis ne tā. Un vakar es ieraugu izskaidrojumu - tieši tajās dienās Viņķele ar savu starpnieku līdzdalību iepirkusi ķirurģiskās maskas par 0,66 un respiratorus par 3,20. Tātad melojusi par esošajiem piedāvājumiem.
Pareiziniet šo cenu starpību ar gandrīz 3 miljoniem, kas iegādāti no Viņķelei tik mīļajiem Saules aptiekas un GP Nord. Te gan piebildīšu, ka man nav iebildumu, ka Laumai par maskām maksā 0,57... kā nekā, tomēr ražo pašmājās. Bet tik nekaunīgi zagt valsts naudu uz importa piegādēm...
Kā tā melīgā čuriku meistare vispār var skatīties acīs mediķiem, kuri šajās dienās riskē ar dzīvībām, lai tādas viņķeles varētu turpināt zagt? Baigi ērti, aizbildinoties ar ārkārtas stāvokli, paslepus izdāļāt pasūtījumus...
Dies vien zina, cik tādu slepeno pasūtījumu Viņķele mums vēl ieplānojusi un kāpēc informācija par nepieciešamajiem gaidāmajiem iepirkumiem netiek publicēta PIRMS, nevis PĒC fakta... Varbūt Jēkabs Straume var atbildēt?
Interesanti ka dažu stundu laikā [pēc šī viedokļa publicēšanas Facebook] man atrakstīja vairāki man līdz tam nepazīstami medicīniskā biznesa komersanti, kuru valstij daudz izdevīgākie priekšlikumi Veselības ministrija tieši tāpat tika noignorēti. Izskatās, ka Viņķele lieliski apzinās savas spožās politiskās karjeras norietu un tagad pļauj, ko var... ka tik izkapts nesalūst.
Un vēl viens interesants novērojums... man uz telefonu zvanīja un rakstīja vairāki diezgan prominenti politiķi un augsti ierēdņi, daži biznesa pusoligarhi, kuri nemaz it kā nav feisbukā, - malacis, Aivar, davai, sadod tai stulbajai kazai, tā viņai jau sen vajadzēja.
Uz manu jautājumu, a kāpēc tu to nesaki publiski, atbilde viena un tā pati - nu hvz, nez, kā tas viss beigsies, mums tur projekti, valsts pasūtījumi...
Atcerējos savu neseno sarunu ar ģeniālo muguras ķirurgu Arti Gulbi, - viņam tieši tāpat... Pēc vairākām intervijām par dīvaino Veselības ministrijas koncepciju cīņai pret Covid sekoja lērums privātu SMKS, zvanu, bet faktiski neviena publiska atbalsta nebija. Kas ar mums latviešiem ir? Gļēvi konjunktūristi?
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
