Iesaki rakstu: 
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Neatkarīgi no tā, kādā vārdā mēs saucam to savienību, kurā var rasties bērni, dabā tā ir tikai viena – savienība starp vīrieti un sievieti. Ir dažādi veidi, kādos kultūras šīs savienības ir regulējušas, bet tās vienmēr ir balstījušās šajā bioloģiskajā faktā. Neviens likums, neviena mode, neviena tiesa nevar atcelt šo patiesību.
Ir pierādīts, ka bērna labākajās interesēs ir tikt uzaudzinātam ar abu savu bioloģisko vecāku līdzdalību. Pretstatīt šo faktu ar sociāli nelabvēlīgu ģimeņu piesaukšanu kā “tradicionālu ģimeņu” piemēru ir rupja demagoģija.
Dzīvē, protams, notiek dažādi, bet tas neatceļ faktu, ka iespējami labākais modelis tomēr ir abu vecāku līdzdalība bērna audzināšanā. Jo tuvāk šim ideālam, jo labāk.
Laulības un ģimenes jēdzieni ir veids, kurā šo tiekšanos uz ideālu sauc mūsu kultūrā. Nevis tāpēc, ka tās ir ideālas, bet tāpēc, ka šī savienība pēc definīcijas ir vienīgā, kurā ir potenciāls rasties bērniem, kas aug ar saviem vecākiem. Valsts laulību un ģimeni regulē tikai un vienīgi šī fakta dēļ – tautas ataudzes un bērnu interešu dēļ.
Valstij ir vienalga par pieaugušu cilvēku draudzības jūtām, romantiku, seksuālo dzīvi vai citiem faktoriem. Labi, ka tā! Prasība valstij iejaukties divu pieaugušu cilvēku attiecībās, kas neskar sabiedrības intereses, šīs divu pieaugušu cilvēku regulēt, “atzīt” ir absurda!
Jā, ir daudzi praktiski jautājumi, kas rodas diviem cilvēkiem dzīvojot vienā mājsaimniecībā, bet ne jau LGBT lobijam interesē divi seniori vai studenti, kas dzīvo kopā, lai nomaksātu rēķinus.
Laulības definīcijas maiņai nav nekāda sakara ar vienlīdzību vai cilvēktiesībām. Tiesību paplašināšana ārpus to sākotnējās būtības noved pie to devalvācijas, pie beztiesiskuma! Piemērs – t.s. “transdženderu” tiesības sevi identificēt par sievietēm, neskatoties uz bioloģisko realitāti, ASV ir novedis pie situācijām, kur vīriešu dzimuma slepkavas un izvarotāji var pieprasīt atrasties sieviešu cietumos. Viņu tiesības, kas ir balstītas viņu “pašizpratnē”, noved pie pavisam reālu un fundamentālu sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem.
Es gribu dzīvot valstī, kurā Satversmes tiesai nav neierobežotu tiesību juridiski izslēgt no bērna dzīves viņa tēvu par labu mātes seksuālajai partnerei, jo, lūk, “cilvēktiesības” tā prasa. Ne arī valstī, kurā Satversmes tiesa var rakstīt likumus likumdevēja vietā, t.i. – vēlētāju vietā. Likumus, kas ir pretrunā ne tikai ar demokrātijas principiem, bet pat ar realitāti!
Īstas cilvēktiesības prasa cienīt katru cilvēku ne jau viņa seksuālās orientācijas dēļ, bet gan, neskatoties uz to! Ja kādam uzbrūk, ja kādu lamā vai citādi aizskar tikai tāpēc, ka viņam ir atšķirīga seksuālā orientācija, tad es sagaidu, ka likuma vara viņu aizsargās. Jo es gribu dzīvot valstī, kurā ikviens ir aizsargāts, jo ir cilvēks, jo ir tās pilsonis – nevis tāpēc, ka ir heteroseksuāls vai heteroseksuāls. Taču tam nav saistības ar laulību un ģimeni, kuras būtība ir tautas ataudze un bērnu tiesības uz abiem vecākiem!
Pārpublicēts no austsaule.lv
Seko mums 
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
