Itālieša piedzīvojumi Jura Stukāna un mentu zaņķa Latvijā
Pietiek lasītājs23.04.2025.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Manā rīcībā nonāca cienījama Itālijas uzņēmēja stāsts par viņa neparastajiem piedzīvojumiem Jura Stukāna vadītajā Latvijas Ģenerālprokuratūrā. Jebkuram Eiropas Savienībā dzīvojošam cilvēkam, kurš ir pieradis pie tā, ka civilizētajā pasaulē tiek ievēroti likumi un tiesiskums, it sevišķi, ja runa iet par tādām augsta līmeņa valsts iestādēm kā Ģenerālprokuratūra, rodas, maigi sakot, izbrīns par notiekošo Latvijā.
Stāsts sākās ar to, ka Itālijas uzņēmējam beidzās pacietība, lasot dažādus Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenā inspektora sacerējumus, kas tiek pavairoti krimināllietā pieņemto lēmumu veidā.
Pacietībai zūdot, Itālijas uzņēmējs šā gada sākumā ar iesniegumu vērsās Iekšējās drošības birojā, lai biroja darbinieki pārbauda, vai Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors nav veicis kādu amata noziegumu, savos lēmumos atspoguļojot publiskiem reģistriem neatbilstošu informāciju.
Liels bija Itālijas uzņēmēja izbrīns, kad Iekšējās drošības birojs ar vēstuli Nr. 15/586, uzņēmēja iesniegumu nosūtīja Ģenerālprokuratūrai, lai tā to tālāk pārsūta uz Itāliju.
Nejaušas sagadīšanās pēc Iekšējās drošības biroja vēstule Nr. 15/586 tika nodota izskatīšanai „nepareizam” Ģenerālprokuratūras prokuroram, kurš, norādot uz konkrētiem Kriminālprocesa likuma pantiem, 2025.gada 10.februārī ar vēstuli Nr. S-100-2025-01560 Itālijas uzņēmēja iesniegumu nosūtīja atpakaļ Iekšējās drošības birojam, kā kompetentai iestādei, norādot uz nepieciešamību iesniegumu izskatīt atbilstoši Kriminālprocesa likuma normu prasībām.
Tad pēc konsultēšanās ar „pareiziem” Ģenerālprokuratūras prokuroriem Iekšējās drošības birojs 2025.gada 12.februārī ar vēstuli Nr.15/670, paziņoja Itālijas uzņēmējam, ka viņu kompetencē nav izskatīt šādu iesniegumu.
Nesaprotot, kā tiesiskā un civilizētā valstī ir iespējams, ka valsts iestāde nepakļaujas Ģenerālprokuratūras faktiski dotiem norādījumiem, Itālijas uzņēmējs ar iesniegumu par radušos situāciju griezās pie paša ģenerālprokurora Jura Stukāna.
Šoreiz Juris Stukāns parūpējās, lai uzņēmēja iesniegums nonāktu „pareizas” Ģenerālprokuratūras prokurores – bēdīgi slavenās Gitas Biezumas rokās, kura, daudz nedomājot, Itālijas uzņēmējam 2025.gada 11.martā sniedza atbildi Nr.S-100-2025- 02360, kurā norādīja, ka Iekšējās drošības biroja 2025.gada 12.februārī sniegtā atbilde Nr.15/670, ir bijusi pamatota.
Nesaprotot, kā viena un tā pati valsts iestāde, turklāt Ģenerālprokuratūra, vienos un tajos pašos apstākļos var sniegt divas dažādas atbildes, pirmajā gadījumā norādot, ka Iekšējās drošības birojam ir jāveic pārbaude atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, bet otrajā gadījumā norādot, ka nekādas pārbaudes atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām nav jāveic, Itālijas uzņēmējs ar lūgumu izskaidrot radušos situāciju atkārtoti vērsās pie ģenerālprokurora Jura Stukāna.
Arī šoreiz Juris Stukāns parūpējās lai uzņēmējam atbildi sniedz „pareizā Ģenerālprokuratūras prokurore Gita Biezuma, kurai bija nepieciešams gandrīz mēnesis, lai sagatavotu nepilnu rindkopu garu vēstuli Nr. S-100-2025-03212, norādot: “2025.gada 11.martā Jums tika sniegta izskaidrojoša atbilde.”
Tāds, lūk, tiesiskums Jura Stukāna izpratnē.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
