Itālieša piedzīvojumi Jura Stukāna un mentu zaņķa Latvijā
Pietiek lasītājs23.04.2025.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Manā rīcībā nonāca cienījama Itālijas uzņēmēja stāsts par viņa neparastajiem piedzīvojumiem Jura Stukāna vadītajā Latvijas Ģenerālprokuratūrā. Jebkuram Eiropas Savienībā dzīvojošam cilvēkam, kurš ir pieradis pie tā, ka civilizētajā pasaulē tiek ievēroti likumi un tiesiskums, it sevišķi, ja runa iet par tādām augsta līmeņa valsts iestādēm kā Ģenerālprokuratūra, rodas, maigi sakot, izbrīns par notiekošo Latvijā.
Stāsts sākās ar to, ka Itālijas uzņēmējam beidzās pacietība, lasot dažādus Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenā inspektora sacerējumus, kas tiek pavairoti krimināllietā pieņemto lēmumu veidā.
Pacietībai zūdot, Itālijas uzņēmējs šā gada sākumā ar iesniegumu vērsās Iekšējās drošības birojā, lai biroja darbinieki pārbauda, vai Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors nav veicis kādu amata noziegumu, savos lēmumos atspoguļojot publiskiem reģistriem neatbilstošu informāciju.
Liels bija Itālijas uzņēmēja izbrīns, kad Iekšējās drošības birojs ar vēstuli Nr. 15/586, uzņēmēja iesniegumu nosūtīja Ģenerālprokuratūrai, lai tā to tālāk pārsūta uz Itāliju.
Nejaušas sagadīšanās pēc Iekšējās drošības biroja vēstule Nr. 15/586 tika nodota izskatīšanai „nepareizam” Ģenerālprokuratūras prokuroram, kurš, norādot uz konkrētiem Kriminālprocesa likuma pantiem, 2025.gada 10.februārī ar vēstuli Nr. S-100-2025-01560 Itālijas uzņēmēja iesniegumu nosūtīja atpakaļ Iekšējās drošības birojam, kā kompetentai iestādei, norādot uz nepieciešamību iesniegumu izskatīt atbilstoši Kriminālprocesa likuma normu prasībām.
Tad pēc konsultēšanās ar „pareiziem” Ģenerālprokuratūras prokuroriem Iekšējās drošības birojs 2025.gada 12.februārī ar vēstuli Nr.15/670, paziņoja Itālijas uzņēmējam, ka viņu kompetencē nav izskatīt šādu iesniegumu.
Nesaprotot, kā tiesiskā un civilizētā valstī ir iespējams, ka valsts iestāde nepakļaujas Ģenerālprokuratūras faktiski dotiem norādījumiem, Itālijas uzņēmējs ar iesniegumu par radušos situāciju griezās pie paša ģenerālprokurora Jura Stukāna.
Šoreiz Juris Stukāns parūpējās, lai uzņēmēja iesniegums nonāktu „pareizas” Ģenerālprokuratūras prokurores – bēdīgi slavenās Gitas Biezumas rokās, kura, daudz nedomājot, Itālijas uzņēmējam 2025.gada 11.martā sniedza atbildi Nr.S-100-2025- 02360, kurā norādīja, ka Iekšējās drošības biroja 2025.gada 12.februārī sniegtā atbilde Nr.15/670, ir bijusi pamatota.
Nesaprotot, kā viena un tā pati valsts iestāde, turklāt Ģenerālprokuratūra, vienos un tajos pašos apstākļos var sniegt divas dažādas atbildes, pirmajā gadījumā norādot, ka Iekšējās drošības birojam ir jāveic pārbaude atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, bet otrajā gadījumā norādot, ka nekādas pārbaudes atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām nav jāveic, Itālijas uzņēmējs ar lūgumu izskaidrot radušos situāciju atkārtoti vērsās pie ģenerālprokurora Jura Stukāna.
Arī šoreiz Juris Stukāns parūpējās lai uzņēmējam atbildi sniedz „pareizā Ģenerālprokuratūras prokurore Gita Biezuma, kurai bija nepieciešams gandrīz mēnesis, lai sagatavotu nepilnu rindkopu garu vēstuli Nr. S-100-2025-03212, norādot: “2025.gada 11.martā Jums tika sniegta izskaidrojoša atbilde.”
Tāds, lūk, tiesiskums Jura Stukāna izpratnē.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
