Ivanova jaunās apcietināšanas materiāli demonstrē jauno tiesiskumu, ar kuru var saskarties burtiski ikviens
Pietiek lasītājs19.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domāju, ka Pietiek lasītājiem, kuri jau iepriekš ir tikuši informēti par farsu, kas saucās – Igora Ivanova apcietināšana saistībā ar Allas Jurašas slepkavības mēģinājumu, tagad būs interesanti un pamācoši iepazīties ar diviem dokumentiem saistībā ar Latvijas taisno tiesu – ar tiesas lēmumu, ar kuru nolemts apcietināt Igoru Ivanovu, un ar I. Ivanova aizstāvja sūdzību par viņa apcietināšanu, t.i. par izmeklēšanas tiesneses lēmumu.
No izmeklēšanas tiesneses lēmuma redzams, ka sākotnēji I. Ivanovs turēts aizdomās par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, t.i. pēc Krimināllikuma 253.1. panta trešās daļas. Tomēr pēcāk noziegums pārkvalificēts uz mazāk smagu - pēc Krimināllikuma 253.2. panta otrās daļas.
No lēmuma izriet organizētas grupas dibināšana, kuras barvedis būtu I. Ivanovs, nolūkā realizēt narkotiskās vielas, kuras nemaz īsti nav līdz galam narkotiskas, bet gan atvasinājumi, kas attālināti līdzīgi narkotiskajai vielai (runa ir par maisiņu, kas atrasts I. Ivanova piemājas teritorijā).
Tiesa sākotnēji gan norāda uz realizācijas nolūku, gan uz mantkārību, bet dažas rindkopas tālāk jau pieļauj, ka šo vielu glabāšanai var būt arī cits mērķis – t.i. ne realizācija, turklāt lēmums pamatots ar standartfrāzēm un tukšformulām. Jācer, ka visas šīs apcietināšanas nebeigsies letāli I. Ivanovam.
Savukārt I. Ivanova aizstāvja sūdzībā par I. Ivanova apcietināšanu, t.i. par izmeklēšanas tiesneses lēmumu atklājas apcietinājuma patiesie motīvi. Turklāt atklājas arī izmeklēšanas procesa prettiesiskās īpatnības - aizstāvībai jānotiek improvizēti, t.i., neredzot lietas materiālus un bez iespējas normāli realizēt aizstāvību, jo netiek uzrādīti materiāli, no kuriem tad izriet nozieguma izdarīšanas apstākli, iespējamie vainīgie u.c. Faktiski advokātiem jāaizstāv aizdomās turētais ar aizsietām acīm.
Domāju, sabiedrībai būtu vērts pievērst uzmanību šiem apstākļiem, jo šādā Egila Levita un Jāņa Bordāna „tiesiskuma” situācijā, kad aizstāvībai nav iespēju normāli realizēt aizstāvību, t.i. nav pieejami lietas materiāli, uz kuru pamata tiek lūgts un pamatots apcietinājums, var nonākt ne jau tikai I. Ivanovs, bet ikviens. Burtiski – ikviens.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
