Ivo Leitāns izpilda Latvijas Televīzijas un SEPLP vadības rīkojumu iekampt man sāniņā, jo esmu šīs personas kritizējis par sabiedriskā ētera krieviskošanu
Ansis Pūpols02.06.2024.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Mani mīļie skatītāji! Pie manis uz filmu vakaru Ogres bibliotēkā pirmdien bija atnācis LTV žurnālists Ivo Leitāns (attēlā), mēģinot uzspiest savu revolucionāro pārliecību, ka tikai viņš drīkst sevi saukt par žurnālistu, bet es ne.
Savu ieskrējienu bibliotēkā Ivo Leitāns skaidroja ar to, ka esmu kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu, un tādēļ pēc viņa domām, vairāk nedrīkstot uzņemt filmas. Vairāk nekā stundu kolēģis man lēkāja apkārt kā Lieldienu zaķis cerībā izvilināt kaut kādus faktus no manas biogrāfijas, kuriem nav nekāda sakara ar manu nokļūšanu Briselē, bet kas saistīti ar filmu uzņemšanas izmaksām.
Kolēģim izskaidroju, ka, ja vien man atmiņa neviļ, tad papildus ienākumiem no kino biļetēm un interneta vērotāju maksājumiem ar mani saistītais uzņēmums ir saņēmis pastarpinātu finansējumu no mežsaimniecības organizācijām, bet šajos gadījumos līgumā par finanšu atbalstu filmas veidošanā ir punkts, ka dokumentālo darbu satura nosaku es, un saturu neviens cits nevar ietekmēt. Un, kas būtiski, manas filmas ir uz akmens cietiem dokumentiem balstītas. Neviens un nekad nav mēģinājis apstrīdēt tur minētos faktus.
Privāto un publisko personu atbalsts dokumentālajam kino ir Latvijā un Eiropā vispārpieņemta prakse. Tā ir bijusi ierasta prakse arī Latvijas Televīzijā, kur Ivo strādā. Manuprāt, mēģinot radīt šaubu ēnu par manu dokumentālo filmu atkarību no atbalstītājiem, Ivo Leitāns izpilda Latvijas Televīzijas un SEPLP vadības rīkojumu iekampt man sāniņā, jo esmu šīs personas neganti kritizējis par sabiedriskā ētera krieviskošanu.
Ivo arī interesējās, kādēļ manam ģimenes uzņēmumam ir parāds valstij. Izskaidroju, ka parādu mēs sedzam un dokumentos to drīz varēs redzēt. Vēlos vērst uzmanību, ka ne manis vadītā biedrība, ne manas ģimenes uzņēmums nekad nav pretendējuši uz SIF valsts finansējumu filmu uzņemšanai. Un to, ka zaļais kurss ir pilns ar bezjēdzībām, var redzēt jebkura saprāta balss Eiropā.
Aicinu Ivo Leitānu un citus LTV darbiniekus sekot drosmīgajam kolēģim Dāvidam Ernštreitam un stāties pretī krievu valodai LTV. Ivo! Esi patriots un parādi LTV galvenajai redaktorei Sigitai Roķei, ka te ir Latvija!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
