Izbeigts Viņķeles noorganizētais "neslavas celšanas" kriminālprocess pret uzņēmēju Babri
Lato Lapsa04.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ ir izbeigusi neslavas celšanas kriminālprocesu, kas pēc nu jau bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles iesnieguma bija sākts pret uzņēmēju Arnoldu Babri: šā gada sākumā augstajai amatpersonai nebija iepatikusies uzņēmēja piedalīšanās „Brīvības braucienā” ar autopiekabi, kuru rotāja uzraksts „Viņķeles miskaste”.
Kā izriet Valsts policijas dokumentiem, šā gada 9. janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 157. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm par to, ka sociālajā tīklā Facebook bijusi „vērojama tiešraide, kurā tiek celta neslava Ilzei Viņķelei”.
Dokumenti rāda, ka šajā gadījumā, reaģējot uz ministres vēlmi, policija ir rīkojusies zibenīgi: 9. janvārī notika „Brīvības brauciens”, tai pašā datumā tapis I. Viņķeles iesniegums policijai, un nekavējoties, pat neveicot resorisko pārbaudi, kas ir ikdienišķa lieta „parasto cilvēku” gadījumos, Valsts policija jau sākusi kriminālprocesu.
Savā iesniegumā I. Viņķele norādījusi, ka noskatījusies Facebook tiešraidi, kurā straumēts “Brīvības brauciena” video un bijusi redzama uz piekabes izvietota muca ar uzrakstu “Viņķeles miskaste” un komentāriem par viņas politiskām bērēm. Tad arī viņa neesot spējusi nevērsties policijā ar iesniegumu, lūdzot „izvērtēt iesaistīto personu atbildību par neslavas celšanu attiecībā pret viņu”.
Tiesa, kad Valsts policija I. Viņķeli pēcāk nopratinājusi liecinieka statusā, izrādījies, ka politiķei viņas pašas skatījumā nu jau „nekādu pretenziju nav, ka arī ar notikušo viņai netika nodarīts nekāds kaitējums”. Vēl vairāk – I. Viņķele atklāti atzinusi, ka iesniegums tapis vienkārši aizvainojuma rezultātā un ka „pēdējā gada laikā strādājusi paaugstināta stresa un pārslodzes apstākļos”.
„Ilze Viņķele liecināja, ka visu notikušo kopumā, proti, gan pašu braucienu, gan vēstījumu, kas aicināja pārkāpt epidemioloģiskus ierobežojumus, kurus viņa pati biju rosinājusi apstiprināt Ministru kabinetā, uztvēra kā aizvainojumu viņas profesionālajai darbībai,” teikts lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu.
Pēc tam, kad policija nopratinājusi arī A. Babri kā personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, un kā liecinieku – viņa līdzbraucēju Kasparu Lasi, tā nonākusi pie secinājuma, ka, „izmantojot valodas līdzekļus un uz mucas piestiprināto uzrakstu “Viņķeles miskaste”, ir izteikts subjektīvs viedoklis par Ilzes Viņķeles politisko karjeru un valdības pieņemtajiem lēmumiem, savukārt paustais viedoklis nav vērtējams kā apzināti nepatiess izdomājums”.
„Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, secināms, ka 2021. gada 9. janvārī organizētais pasākums nebija vērsts uz Ilzes Viņķeles personīgā goda un cieņas aizskaršanu, tā mērķis bija paust neapmierinātību ar Ilzes Viņķeles kā politiķes pieņemtajiem lēmumiem, ieņemot Veselības ministrijas vadītājas - veselības ministres amatu,” secināts Valsts policijas lēmumā, ar kuru kriminālprocess izbeigts.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
