Izbijuša būvuzņēmēja biedru nauda "Vienotībai" - reizi piecos gados pa 1000 eiro divos piegājienos
PIETIEK13.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Parādu spiests bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas padomnieks, kurš pēc kļūšanas par bezdarbnieku atradis iespēju partijai divos piegājienos biedra nauda samaksāt divus tūkstošus eiro, nebūt nav vienīgais dīvainais Vienotības maka pildītājs: partijas biedra naudas maksātāju sarakstā ir atrodams arī izbijis būvuzņēmējs, kurš ik pa pieciem gadiem partijai divos piegājienos biedra naudā iemaksā 1000 eiro.
1980. gadā dzimušajam Romānam Murņikovam, kā rāda Lursoft datu bāzes, nepieder neviena paša Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, un nevienā uzņēmumā viņš arī nav ne amatpersona, ne arī patiesā labuma guvēja statusā.
Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka ar savdabīgu regularitāti – reizi piecos gados – R. Murņikovs „atceras” par savu atbildību partijas Vienotība priekšā un divos piegājienos, ar vienas vai divu dienu atstarpi tai biedra naudā samaksā 1000 eiro.
Pirmoreiz vēlme samaksāt iespaidīgo biedra naudu R. Murņikovu piemeklējusi 2014. gada septembra beigās, kad viņš 24. un 26. septembrī Vienotībai biedra naudā samaksājis pa 500 eiro.
Savukārt otrreiz šāda pati vēlēšanās R. Murņikovu pārņēmusi pagājušā gada vasarā, kad gan 9., gan 10. jūlijā viņš Vienotībai biedra naudā atkal samaksājis pa 500 eiro. Nevienu pašu citu reizi šajos gados R. Murņikovs Vienotībai biedra naudu nav maksājis.
Interesanti, ka par šo biedra naudas maksājumu pieņemšanu KNAB ir informējis Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš pirms nepilniem desmit gadiem guva plašu ievērību kā „naudas tumbočkas” līdzekļu apguvējs. Par R. Murņikova biedra naudu viņš nekādus komentārus Pietiek sniegt nevēlējās.
2011. gadā A. Kampars, mēģinot paskaidrot, no kurienes gadu iepriekš oficiāli ņēmis iztrūkstošos līdzekļus, nāca klajā ar apgalvojumiem, ka glābiņu esot nodrošinājis viņa vēl joprojām neatklāts investors, kas izsniedzis 35 tūkstošus latu, kā arī dzīvesbiedre, kas iepriekš sakrājusi un nu politiķim uzdāvinājusi 27 tūkstošus latu.
Saskaņā ar A. Kampara oficiālo versiju šo naudu viņa toreizējā sieva Ilva Kampare, kuras redzamākā nodarbe līdz šim bijusi vīra kaklasaišu apgleznošana, esot ieguvusi, 2008. gadā pārdodot dzīvokli, kas vēl senāk piederējis viņas vecākiem, bet saņemto summu uzglabājusi skaidrā naudā.
Tiesa, zemesgrāmata gan rādīja, ka darījuma summa bijusi tikai 8000 latu, un pēc šī fakta atklāšanās A. Kampars jau paziņoja, ka patiesībā esot pārdotas vēl divas garāžas, turklāt „vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties”.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
