Izbijuša būvuzņēmēja biedru nauda "Vienotībai" - reizi piecos gados pa 1000 eiro divos piegājienos
PIETIEK13.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Parādu spiests bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas padomnieks, kurš pēc kļūšanas par bezdarbnieku atradis iespēju partijai divos piegājienos biedra nauda samaksāt divus tūkstošus eiro, nebūt nav vienīgais dīvainais Vienotības maka pildītājs: partijas biedra naudas maksātāju sarakstā ir atrodams arī izbijis būvuzņēmējs, kurš ik pa pieciem gadiem partijai divos piegājienos biedra naudā iemaksā 1000 eiro.
1980. gadā dzimušajam Romānam Murņikovam, kā rāda Lursoft datu bāzes, nepieder neviena paša Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, un nevienā uzņēmumā viņš arī nav ne amatpersona, ne arī patiesā labuma guvēja statusā.
Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka ar savdabīgu regularitāti – reizi piecos gados – R. Murņikovs „atceras” par savu atbildību partijas Vienotība priekšā un divos piegājienos, ar vienas vai divu dienu atstarpi tai biedra naudā samaksā 1000 eiro.
Pirmoreiz vēlme samaksāt iespaidīgo biedra naudu R. Murņikovu piemeklējusi 2014. gada septembra beigās, kad viņš 24. un 26. septembrī Vienotībai biedra naudā samaksājis pa 500 eiro.
Savukārt otrreiz šāda pati vēlēšanās R. Murņikovu pārņēmusi pagājušā gada vasarā, kad gan 9., gan 10. jūlijā viņš Vienotībai biedra naudā atkal samaksājis pa 500 eiro. Nevienu pašu citu reizi šajos gados R. Murņikovs Vienotībai biedra naudu nav maksājis.
Interesanti, ka par šo biedra naudas maksājumu pieņemšanu KNAB ir informējis Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš pirms nepilniem desmit gadiem guva plašu ievērību kā „naudas tumbočkas” līdzekļu apguvējs. Par R. Murņikova biedra naudu viņš nekādus komentārus Pietiek sniegt nevēlējās.
2011. gadā A. Kampars, mēģinot paskaidrot, no kurienes gadu iepriekš oficiāli ņēmis iztrūkstošos līdzekļus, nāca klajā ar apgalvojumiem, ka glābiņu esot nodrošinājis viņa vēl joprojām neatklāts investors, kas izsniedzis 35 tūkstošus latu, kā arī dzīvesbiedre, kas iepriekš sakrājusi un nu politiķim uzdāvinājusi 27 tūkstošus latu.
Saskaņā ar A. Kampara oficiālo versiju šo naudu viņa toreizējā sieva Ilva Kampare, kuras redzamākā nodarbe līdz šim bijusi vīra kaklasaišu apgleznošana, esot ieguvusi, 2008. gadā pārdodot dzīvokli, kas vēl senāk piederējis viņas vecākiem, bet saņemto summu uzglabājusi skaidrā naudā.
Tiesa, zemesgrāmata gan rādīja, ka darījuma summa bijusi tikai 8000 latu, un pēc šī fakta atklāšanās A. Kampars jau paziņoja, ka patiesībā esot pārdotas vēl divas garāžas, turklāt „vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties”.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
