Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā publiskajā telpā Aizsardzības ministrija un tās ministrs sāk "potēt" Latvijas Republikas sabiedrību par to, ka nepieciešams izveidot valsts aizsardzības dienestu, tādā veidā it kā nodrošinot valsts aizsardzību apdraudējuma gadījumā, turpmāk tekstā – Plāns.

Protams, šādi plāni tiek pamatoti ar Krievijas Federācijas (turpmāk tekstā - Krievija) agresiju pret Ukrainas valsti un tās suverenitāti, jo kopš 2014. gada drošības situācija Eiropā ir būtiski pasliktinājusies. 2022. gada 24. februāra uzbrukuma turpinājums ir būtiski ietekmējis gan Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) dalībvalstis un kandidātvalstis, gan NATO dalībvalstis, gan arī acīmredzami iespaido daudzas pasaules valstis, kuras ir ļoti atkarīgas no dažādu valstu politiskās rīcības.

Lai varētu izteikt pamatotu viedokli par plāniem, nepieciešams izvērtēt piedāvājumu par valsts aizsardzības dienestu.

Tātad īsumā: esošajā situācijā ir profesionālais dienests, tiek slēgts ilgtermiņa līgums, atalgojums no 900 eiro pēc nodokļu nomaksas. Paredzēts, ka no 2023. gada 1. janvāra būs brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā tiks organizēts iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem:

- valsts aizsardzības dienestu;

- Zemessardzi;

- vada komandiera kursu augstskolā;

- alternatīvo dienestu.

Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Dienestam tiktu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (ja persona tobrīd vēl mācās, tad iesaukums notiktu pēc absolvēšanas). Sievietes varēs dienestam pieteikties brīvprātīgi. Samaksa par aizsardzības dienestu 400 eiro mēnesī.

Lai izvērtētu potenciālās iespējas, apskatīsim situāciju Zemessardzē, profesionālajā dienestā un piedāvātās opcijas aizsardzības dienestam, vada komandiera kursiem un alternatīvajam dienestam, un konkrēti:

Zemessardze.

Nav strīda par to, ka 90.gadu beigās Zemessardze gandrīz tika iznīcināta un ilgu laiku pastāvēja, balstoties uz Latvijas patriotiem, kuri bija gatavi aizstāvēt savu valsti arī ar dakšām, cirvjiem un medību ieročiem, neskatoties uz to, ka valsts tai atņēma ieročus, bet iespējama militāra konflikta gadījumā ilgu laiku nevarētu izsniegt šaujamieročus. Situāciju būtiski pasliktināja 2008. gada krīze, savukārt uzlaboja 2014. gada Krievijas iebrukums Ukrainā. Atradās līdzekļi gan valsts budžetā, gan arī NATO valstis, it sevišķi ASV, piešķīra ievērojamus finanšu līdzekļus un materiālus Baltijas valsts aizsardzības stiprināšanai.

Nākotne Zemessardzei nodrošināta, jo ir konstanta brīvprātīgo interese par iespējamo iestāšanos Zemessardzē. Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk tekstā - NBS) ar nelielu skaudību skatās uz Zemessardzi par tās personāla lielumu; arī daudzi Latvijas iedzīvotāji Zemessardzi vērtē pozitīvi. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.948 noteikta kompensācija Zemessardzes dienestā esošai personai - 5% par katru dienu no profesionālā dienesta karavīra mēnešalgas. Ņemot vērā esošās reklāmas un publikācijas, profesionālā dienesta karavīrs pēc nodokļu nomaksas saņem 900 eiro, attiecīgi par vienu dienu zemessargam tas būtu 45 eiro. Daudz vai maz, par to nav runas - šī summa ir tuva vidējai algai valstī, bet pie atalgojuma apmēra atgriezīsimies raksta beigās.

Profesionālais dienests.

Lai varētu izvērtēt valsts aizsardzības dienestu un vada komandiera kursus, jāizanalizē esošā situācija profesionālajā dienestā. Jau iepriekš norādīju, ka NBS šobrīd ir katastrofāla situācija ar kadriem; rekrutēšanas sistēma labākajā gadījumā atzīstama par neefektīvu, sliktākajā - par briesmīgu.

Arī mans viedoklis par dienestu NBS nav tas labākais, jo, dzīvojot netālu no NBS daļas, vidēji reizi mēnesī ciema iedzīvotāji, kuru vidū ir arī aktīvi zemessargi, saskaras ar profesionālā dienesta karavīru un viņu komandieru "stulbībām". Pēc 2008. gada krīzes toreizējais NBS komandieris R.Graube norādīja, ka NBS pilda sociālā dienesta funkcijas, jo profesionālajā dienestā pieteicās daudzi Latvijas lauku novadu iedzīvotāji. Šāda NBS pieeja neatbilst neviena profesionālā dienesta standartiem, jo bruņotie spēki nevar pildīt sociālā dienesta pienākumus.

Visspilgtāk tas šobrīd izgaismojas Krievijas bruņotajos spēkos, kur obligātā dienesta karavīri no lauku novadiem faktiski ir "lielgabalu gaļa", jo viņiem nav nekādas sajēgas par to, kas ir militārs konflikts; nav un nekad nebūs nojausmas par to, kā jārīkojas militārā konfliktā, jo kareivjiem nav pat vēlmes to darīt. Protams, ir izņēmumi – cilvēki, kas atzīstami par ļoti labiem karotājiem. Bet lielākais vairums negrib par to pat dzirdēt. Un zaļumbaļļu "klopes" nav militārā apmācība.

Tātad 15 gadu laikā profesionālais dienests ir nonācis līdz pārmaiņu nepieciešamībai. Ar kursiem un obligāto dienestu to nav iespējams panākt. Lai Aizsardzības ministrija un pats ministrs izlasa rakstu: https://lvportals.lv/norises/253355-armija-paaudzu-maina-ne-bez-problemam-2013. 2013. gadā NBS atzina, citēju: "Mūsu armija nav pasargāta ne no ekonomiskās krīzes sekām, nedz demogrāfijas, nedz trūkumiem izglītības sistēmā..."

Jau tad tika norādīts uz tik būtisku lietu kā trūkumiem izglītības sistēmā, un tie ir nevis vada komandieru kursu trūkums augstskolās, bet gan fiziskās sagatavotības kritums pamatskolās un vidējās izglītības mācību iestādēs. Ja agrāk skolās fiziskā audzināšana bija vismaz trīs reizes nedēļā, tad šobrīd šis mācību priekšmets pārvērties par brīvprātīgu pasākumu. NBS vairākkārt samazinājuši fiziskās sagatavotības prasības, lai būtu iespējams rekrutēt kaut vai minimālo skaitu no nepieciešamā karavīru skaita. Vai Aizsardzības ministrija, ministri, Izglītības un zinātnes ministrija un šo ministriju ierēdņi ir kaut ko darījuši kopš 2014. gada, lai uzlabotu šo situāciju? Ar pārliecību atbildu, ka nē, jo skolēniem nav balsstiesību Saeimas vēlēšanās.

Valsts aizsardzības dienests.

Šādu dienestu var uzskatīt par kaut ko līdzīgu obligātajam militārajam dienestam, kas tika likvidēts 2006. gada 31. decembrī. Pieļauju, ka patiesais iemesls obligātā militārā dienesta likvidācijai bija nevis izmaksas, bet gan akūts cilvēku trūkums. Tika plānots, ka profesionālais militārais dienests būs konkurētspējīgāks nekā obligātais dienests (daudzās NATO dalībvalstīs tā tas arī ir), līdz ar to tas bez "problēmām" aizvietos obligāto dienestu.

Mans uzskats – Aizsardzības ministrijas iecerētais 2023. gada iesaukumus ir utopija, un to nav jēgas organizēt, jo šo 11 mēnešu laikā nebūs iespējams izlabot fiziskos trūkumus, kuri tika pieļauti iepriekšējo 11-15 gadu laikā. Aizsardzības dienestā pirmo iesaukumu varētu plānot 2035. gadā, kad Aizsardzības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju būs ieviesuši grozījumus izglītības sistēmā, kas skar bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību. Izglītības ministrijai no 2022./2023.mācību gada jāparedz obligātas fiziskās audzināšanas stundas katrai klasei/kursam ar novērtējumu 10 baļļu atzīmju sistēmā, lai visi izglītojamie jau no 1.klases saņemtu pareizu fizisko audzināšanu, tādā veidā arī rosinot fiziskās aktivitātes ārpusskolas nodarbībās.

Savukārt Aizsardzības ministrijas pienākums jau šī gada budžetā paredzēt nevis n-tos miljonus dažādu pētījumu veikšanai par plāniem, bet gan tos novirzīt ārpusskolas aktivitāšu līdzfinansēšanai bērniem un jauniešiem. Aizsardzības ministrijai ir jālīdzfinansē ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī citi pasākumi, kas ietekmē bērnu un jauniešu fiziskās un garīgās spējas. PSRS laikā to darīja gan DOSAAF (no krievu valodas - dobrovaļnoje obščestvo sodeistvija armiji, aviaciji i flotu), kas bija brīvprātīga sabiedriska organizācija valsts aizsardzības spēju un nacionālās drošības stiprināšanai. Finansējumu piešķīra Aizsardzības ministrija, un mērķis bija bērniem un jauniešiem "iepotēt" valsts aizsardzību, fiziskās attīstības nepieciešamību, kā arī atbalstīt tehniskos sporta veidus.

Šodien NBS ir vajadzīgi gan fiziski attīstīti cilvēki, gan arī cilvēki ar tehniskām zināšanām, dažāda profila inženieri. Lai 2035. gadā varētu veikt pirmo iesaukumu, jau 2022. gadā Aizsardzības ministrijai ar reālu finansējumu, nevis "plikiem vārdiem un solījumiem" jāveic ieguldījumi bērnu un jauniešu attīstībā. Ministrijām kopā ar pašvaldībām jāizstrādā plāns bērnu un jauniešu ārpusskolas aktivitāšu finansēšanai, lai Latvijas nākotnes balstos radītu interesi.

Šobrīd gandrīz visa bērnu un jauniešu sporta sistēma pamatojas uz vecāku entuziasmu. Daudzi bērni nevar apmeklēt ārpusskolas aktivitātes, jo vecākiem nav naudas, lai samaksātu par nodarbībām un transportu nokļūšanai turp un atpakaļ, nemaz nerunājot par to, ka ir situācijas, kad trūkst finansējuma pilnvērtīga uztura nodrošināšanai bērnam.

Ja netiek novērsts cēlonis, nekādi plāni un likumu grozījumi nepalīdzēs novērst tās sekas, kuras izjūtam šodien. Un piedāvātais atalgojums par piespiedu dienestu 400 eiro mēnesī rada izsmieklu. Ir pietiekami daudz ģimeņu, kurās jaunieši strādā jau vidusskolas laikā un vēlāk mācības pabeidz vakarskolā. Strādā, lai palīdzētu uzturēt ģimeni, lai brāļi un māsas varētu apmeklēt skolu. Arī mana ģimene ar to saskārās, kad vecmātes brālis agrā jaunībā bija spiests strādāt, lai palīdzētu savējiem - tas bija iemesls agrai aiziešanai no ģimenes. Un es saprotu tādu situāciju.

Tāpēc jānosaka kategorisks aizliegums iesaukt dienestā jauniešus, kuri apgādā ģimenes. Ministrijai jāapzinās, ka esam ES dalībvalsts un jauniešiem ir ļoti viegli pamest Latviju, lai uzsāktu darba tiesiskās attiecības citās valstīs, kur var nopelnīt vairāk. Vai ministrijas mērķis ir darbspējīga vecuma cilvēku emigrēšana uz citām ES dalībvalstīm? Domāju, ka nē, bet ar šī brīža plāniem uz to virzāmies gaismas ātrumā. Līdz ar to, manā ieskatā, obligātā dienestā atalgojums nevar būt mazāks par profesionālā dienesta karavīra atalgojumu, pretējā gadījumā sekas būs neprognozējamas. Šī brīža Aizsardzības ministrijas plāns reāli apdraud Latvijas valsts eksistenci un drošību.

Vada komandiera kursi augstskolā.

No šādi nosaukta dienesta noprotams, ka ir katastrofāls virsnieku trūkums, kuriem kara apstākļos jāvada karaspēks. Lai karavīri nebūtu lielgabalu gaļa, vajadzīgi virsnieki, kuri spēj kontrolēt un vadīt noteiktu skaitu kareivju. Ceru, ka savā pesimistiskajā redzējumā kļūdos, pretējā gadījumā Latvija ir ļoti atkarīga no citu valstu virsnieku sagatavotības un viņu attieksmes pret Latvijas kareivjiem. Lai gūtu nelielu priekšstatu, kā izskatās karaspēks un cik daudz cilvēku tajā ir, pievienoju saiti https://lv.wikipedia.org/wiki/Militara_organizacija, kur vispārīgi aprakstīta mūsdienu NATO bruņoto spēku hierarhija. Vada komandiera kursi augstskolā varbūt ir iespējami, bet vislabāk šādus speciālistus sagatavotu Zemessardze, nevis augstskolas. Jo Zemessardzes rīkotās apmācībās uzreiz būs redzams, kurš ir spējīgs būt par komandieri un kuram labāk padodas pavēļu izpildīšana. Personīgi es šādu plānu atmestu un nomainītu pret padziļinātu civilās aizsardzības apmācību un Zemessardzes dienesta specmācībām, jo ārkārtas situācijā būs jādomā arī par civiliedzīvotājiem un to apgādi.

Alternatīvais dienests.

Šo tēmu esmu pētījis jau vairākus gadus, sekoju līdzi ilgstoši, it sevišķi sistēmai Vācijā, jo tur šī joma ilgus gadus tika pilnveidota gandrīz līdz perfektai kondīcijai un bija paraugs visā pasaulē. 2011. gadā Vācijā alternatīvo dienestu jeb civildienestu izbeidza, tomēr ieviestie pasākumi turpina pastāvēt, jo šobrīd novērojams aktīvs brīvprātīgais dienests Sarkanajā krustā, Maltas svētā krusta palīgdienestā, Svētā Jāņa dienestā, samariešos un brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestā.

Alternatīvais dienests ir vajadzīgs, jo militāra konflikta gadījumā būs ievainotie un cietušie, kuriem būs nepieciešama īslaicīga un ilglaicīga aprūpe; militāra konflikta gadījumā būs neiztikt bez karaspēka un civiliedzīvotāju apgādes. Alternatīvais dienests vislabāk būtu organizējams kopā ar Labklājības ministriju un pašvaldībām, jo ministrijas un pašvaldību pārziņā ir sociālā aprūpe.

Šobrīd Latvijā ir katastrofāls darbaspēka trūkums paliatīvajā aprūpē. Ja alternatīvajā dienestā maksā atalgojumu, kas pielīdzināts profesionālā dienesta karavīra pamatalgai 900 eiro pēc nodokļu nomaksas, Latvijā esošie privātie un valsts un pašvaldību sociālie centri varētu nodrošināt reālu dienestu jeb praksi. Tiktu apgūtas iemaņas personu aprūpē un zināšanas, kuras militāra konflikta gadījumā būtu iespējams reāli izmantot. Latvijā ir jaunieši, kuru ģimenēs ir uz gultas guļošs cilvēks, kas prasa aprūpi. Šie jaunieši būtu gatavi iziet dienestu, lai iegūtu padziļinātas zināšanas un iegūtu papildu praksi, tādā veidā viņi vienlaikus būtu sagatavoti piedalīties arī seku novēršanā ārkārtas situācijā.

Kopā ar Iekšlietu ministriju tiktu sagatavoti glābēji un ugunsdzēsēji, kuri ārkārtas situācijā varētu sniegt savu ieguldījumu. Latvijā šobrīd ir ļoti spēcīga brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība, kura ļoti labprāt dalīsies ar savām zināšanām, lai jaunieši būtu nākotnē gatavi piedalīties kustībā. Tādā viedā ar alternatīvo dienestu būtu iespējams sagatavot personālu, kas ārkārtas situācijā varētu sniegt palīdzību sabiedrībai un būt kvalitatīvi palīgi dažādiem dienestiem. Sadarbībā ar Izglītības ministriju tiktu izveidots tehniskais palīgdienests.

Ir gan jautājums, vai 11 mēnešos var sagatavot pietiekami kvalitatīvu speciālistu? Ja tas notiek pēc augstskolas vai augstskolas mācību brīvlaikos, tad tas būtu iespējams, citādi bez izglītības reformas neiztikt.

Secinājumi.

Plāns ir "uzcepts", lai dienests pilnveidotu un palielinātu ieguldījumu valsts aizsardzībā, jo nav nekāds noslēpums, ka militārā rezerve Latvijā skaitliskā ziņā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Tomēr plāns ir ne tikai bez pamatojuma, bet arī bez finansiālā un cilvēkresursu seguma.

Ar varu mīļš nekļūsi, un nekāds likums nepiespiedīs kaut ko uzlabot. Varbūt būs īslaicīgs efekts, tomēr nākotnē šāds plāns radīs graujošas sekas Latvijas ekonomikai, demogrāfijai un drošībai. Lai īstenotu iecerēto, nepieciešami apmēram 12 gadi, kuru laikā tiktu mainīta izglītības sistēma pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs; jāizveido fiziskās sagatavošanas programma, kura šajā laikā jārealizē; jāīsteno ārpusskolas aktivitāšu līdzfinansējums no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, jo tieši šīs ministrijas uzdevums ir rūpēties par valsts aizsardzību. Nav vajadzīgi ieroči un tehnika, ja nav cilvēku, kas ar tiem rīkojas. Šobrīd visādu ekspertu viedokļi ir bez pamatojuma un seguma, to var izskaidrot ar priekšvēlēšanu propagandu.

Es paredzu, ka 12 gadu laikā būs izaugusi paaudze, kurai būtu lielāka interese par valsts drošību. Paaudze, kura būtu fiziski sagatavota, kurā būtu daudz labu sportistu un kurai būtu interese par tehniku, tai skaitā IT, nevis vienkārši patērētāji.

Lai piesaistītu jauniešus 11 mēnešu dienestā, jāsaņem atbilstošs atalgojums, jo jāņem vērā, ka lielākā daļa studijas ir par maksu. Ja jaunietis par dienestu šodien saņemtu 900 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kas ir tuvu valsts vidējai algai, 18-27 gadus vecs cilvēks ne tikai spētu pienācīgi iztikt, bet varētu arī atlicināt daļu ienākumu studiju kredīta atmaksai. Līdz ar to 2035. gadam jau šodien var paredzēt, ka alternatīvais dienests būs par atalgojumu valsts vidējās algas lielumā, tādā veidā radot priekšnosacījumus aktīvai līdzdalībai tajā.

NATO pieprasa, lai aizsardzības jomā katru gadu ieguldītu ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. No šī finansējuma jāatvēl pietiekams daudzums līdzekļu un vispirms jāsagatavo paaudze, kura ārkārtas situācijā būtu gatava lietot iegādātos materiālus. Ja Aizsardzības ministrija nespēj ieguldīt līdzekļus cilvēkresursos, tad izdevīgāk ir uzkrāt šo finansējumu speciālos fondos un ārkārtas situācijā no tiem finansēt seku novēršanu un militāra konflikta gadījumā apmaksāt citu NATO valstu karavīru pakalpojumus. Kā jau norādīju, neviens likums nespēs novērst sekas, ja netiks novērsti problēmu cēloņi.

P.S. Ceru, ka plāns ir sagatavots ne tam, lai būtu pamats iztērēt daudzus miljonus pētījumiem, kā arī par vairākiem desmitiem miljoniem nebūs jāizveido IT sistēma, kura līdzīgi kā e-veselība vēlāk tiktu atzīta par nederīgu. Jo tuvojas Saeimas vēlēšanas, kurā mūsu jaunajai paaudzei nav balsstiesību, līdz ar to šīs paaudzes intereses var ignorēt.

Novērtē šo rakstu:

53
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...