Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tehnoloģiju uzņēmuma AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks Afris Tamanis un uzņēmuma Mikrotīkls īpašnieki Džons Martins Tallijs un Arnis Riekstiņš - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielāko peļņas daļu guvušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko pelnītāju sarakstu publicēti arī 100 bagātāko cilvēku, 100 lielāko dividenžu saņēmēju, 100 lielāko patieso labuma guvēju un arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vispelnošāko uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.

1. Agris Tamanis (- - vieta sarakstā pirms gada) – 57 804 758 eiro

Tehnoloģiju uzņēmuma AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks (pēc publiski pieejamiem datiem) pērn debitēja miljonāru sarakstā, bet šoreiz jau ticis pie rekordaugstas peļņas daļas, pateicoties tieši AS Draugiem Group iespaidīgajai peļņai 57,36 miljonu eiro apmērā. Turklāt lielākā daļa no šīs peļņas ģenerēta plašajā pasaulē ar grupas uzņēmuma Printful rokām. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder arī SIA Bruņinieku zaļumi, kas gan pērn strādāja ar zaudējumiem, tāpat viņš ir 90,31% līdzīpašnieks SIA Draugiem, kas gadu noslēdza ar 504 eiro peļņu. 52,55% viņam pieder SIA Pienjāņi.

2. Džons Martins Tallijs (1.) – 46 176 639 eiro

Programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs ar iespaidīgu peļņu Latvijā var lepoties jau daudzus gadus. Uzņēmumam, kurā viņam pieder puse kapitāldaļu, peļņa pērn sasniedza 90,58 miljonus eiro. Arī SIA Starjt, kurā viņam arī pieder 50%, pērn strādājis ar peļņu 1,77 miljonu eiro apmērā. Jāpiebilst, ka viņa vadītais uzņēmums šogad atvēlējis 300 tūkstošus eiro palīdzībai Ukrainai.

3. Arnis Riekstiņš (2.) – 46 080 966 eiro

Arī otrs programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks atrodams lielāko pelnītāju saraksta galvgalī. Tiesa, viņam simtprocentīgi pieder arī SIA Classic Air, kas pērn strādāja ar 124 133 eiro zaudējumiem, tādēļ vieta sarakstā zemāka nekā kompanjonam.

4. Uldis Mierkalns (28.) – 33 432 374 eiro

Kokrūpniecības uzņēmuma SIA Pata vienīgais īpašnieks arī regulāri ierindojas lielāko pelnītāju vidū. Pērn SIA Pata peļņa bija 31,80 miljoni eiro. Arī vienpersoniski piederošā SIA Pata Timber guvusi prāvu peļņu 1,12 miljonu eiro apmērā. Ar zaudējumiem strādājusi tikai viena viņam piederošā kompānija SIA Kubit, kas gadu noslēdza ar 8934 eiro mīnusu.

5. Aigars Kesenfelds (15.) – 31 522 674 eiro

Ļoti strauji savu pelnītspēju palielina Liepājas puses biznesa veterāna Ivara Kesenfelda dēls, kurš pirms diviem gadiem vēl bija atrodams starp lielākos zaudējumus guvušajiem. Lielāko peļņas daļu viņam nodrošinājusi 49% līdzdalība nebanku kreditētāja AS Delfin Group lielākajā īpašniekā SIA L24 Finance, kurai pieder 57,53% šajā uzņēmumā. SIA L24 Finance peļņa pērn bija 31,25 miljoni eiro. 16,35 miljonu eiro peļņu guvusi SIA 100x Ventures, kurai viņš ir vienīgais īpašnieks. Ar zaudējumiem strādājusi tikai viena no viņa kompānijām – simtprocentīgi piederošā SIA ALPPES Capital, kura pagājušo gadu noslēdza ar 767 tūkstošu eiro mīnusu. Savukārt SIA 100x Treasury, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, guva 632 tūkstošu eiro peļņu.

6. Nataļja Milova (7.) – 15 482 087 eiro

Nu jau trešo gadu pēc kārtas lielāko pelnītāju topā ir daudznozaru kompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) oficiāli vienīgā īpašniece. Viņai lielāko peļņu šoreiz sarūpējusi SIA LNK Properties, kurai viņa tāpat ir vienīgā īpašniece un kuras peļņa pērn bija 14,38 miljoni eiro. Ar 509 tūkstošu eiro peļņu strādājusi viņai vienpersoniski piederošā SIA Mūkusalas biroji, bet 106 tūkstošu eiro peļņa bijusi SIA Deglava biroji, kurai arī viņa ir simtprocentīga īpašniece. Pārējās N. Milovai piederošās kompānijas strādājušas ar nelieliem zaudējumiem.

7. Armands Broks (-) – 13 446 579 eiro

Investīciju platformas pakalpojumu piedāvātāja Twino Investments vienīgais īpašnieks vairākkārt ir nodrošinājis sev vietu starp lielākajiem pelnītājiem. Šoreiz lauvas tiesu peļņas viņam sagādājusi simtprocentīgi piederošā AS Finno, kas nodarbojas ar investīciju pakalpojumiem un kuras peļņa pagājušajā gadā bija 13,48 miljoni eiro. Arī vienpersoniski piederošā SIA Twino Investgments Holding 2021.gadā cietusi 7408 eiro zaudējumus.

8. Arnis Apsītis (-) – 9 660 577 eiro

Kokrūpniecības biznesa pārstāvis gan ir miljonāru saraksta dalībnieks, gan arī varējis lepoties ar prāvu peļņu. Šoreiz viņam lielāko peļņu sagādājusi zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas kompānija SIA Kurekss, kurā viņam pieder puse kapitāldaļu un kura gadu noslēgusi ar 19,19 miljonu eiro peļņu. 67,04 tūkstošu eiro peļņa pērn bija viņam vienpersoniski piederošajam uzņēmumam SIA Apsīte. SIA Kurekss meži, kurā viņam arī pieder puse, gadu noslēdza ar 2511 eiro zaudējumiem.

9. Jānis Apsītis (-) – 9 593 539 eiro

Arī otrs SIA Kurekss līdzīpašnieks atrodams starp lielākajiem pelnītājiem, - viņam pieder otra puse no SIA Kurekss meži.

10. Andris Ramoliņš (76.) – 9 444 769 eiro

Laiku pa laikam lielāko pelnītāju topā iekļūst nu jau ar savām kriminālajām attiecībām ar Valsts ieņēmumu dienesta izspiedējiem slavenais meža nozares uzņēmējs, kuram kā vienīgajam īpašniekam pieder mežizstrādes kompānija SIA Stiga RM, kas pagājušo gadu noslēdza ar 9,41 miljona eiro peļņu. Viņam vienpersoniski pieder arī SIA Stiga RM Distribution, kuras peļņa pērn bija 32 914 eiro.

Novērtē šo rakstu:

13
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...