Izdevums „Miljonārs”: gada pelnošākie uzņēmēji – Tamanis, Tallijs, Riekstiņš
PIETIEK13.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tehnoloģiju uzņēmuma AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks Afris Tamanis un uzņēmuma Mikrotīkls īpašnieki Džons Martins Tallijs un Arnis Riekstiņš - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielāko peļņas daļu guvušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko pelnītāju sarakstu publicēti arī 100 bagātāko cilvēku, 100 lielāko dividenžu saņēmēju, 100 lielāko patieso labuma guvēju un arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vispelnošāko uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Agris Tamanis (- - vieta sarakstā pirms gada) – 57 804 758 eiro
Tehnoloģiju uzņēmuma AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks (pēc publiski pieejamiem datiem) pērn debitēja miljonāru sarakstā, bet šoreiz jau ticis pie rekordaugstas peļņas daļas, pateicoties tieši AS Draugiem Group iespaidīgajai peļņai 57,36 miljonu eiro apmērā. Turklāt lielākā daļa no šīs peļņas ģenerēta plašajā pasaulē ar grupas uzņēmuma Printful rokām. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder arī SIA Bruņinieku zaļumi, kas gan pērn strādāja ar zaudējumiem, tāpat viņš ir 90,31% līdzīpašnieks SIA Draugiem, kas gadu noslēdza ar 504 eiro peļņu. 52,55% viņam pieder SIA Pienjāņi.
2. Džons Martins Tallijs (1.) – 46 176 639 eiro
Programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs ar iespaidīgu peļņu Latvijā var lepoties jau daudzus gadus. Uzņēmumam, kurā viņam pieder puse kapitāldaļu, peļņa pērn sasniedza 90,58 miljonus eiro. Arī SIA Starjt, kurā viņam arī pieder 50%, pērn strādājis ar peļņu 1,77 miljonu eiro apmērā. Jāpiebilst, ka viņa vadītais uzņēmums šogad atvēlējis 300 tūkstošus eiro palīdzībai Ukrainai.
3. Arnis Riekstiņš (2.) – 46 080 966 eiro
Arī otrs programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks atrodams lielāko pelnītāju saraksta galvgalī. Tiesa, viņam simtprocentīgi pieder arī SIA Classic Air, kas pērn strādāja ar 124 133 eiro zaudējumiem, tādēļ vieta sarakstā zemāka nekā kompanjonam.
4. Uldis Mierkalns (28.) – 33 432 374 eiro
Kokrūpniecības uzņēmuma SIA Pata vienīgais īpašnieks arī regulāri ierindojas lielāko pelnītāju vidū. Pērn SIA Pata peļņa bija 31,80 miljoni eiro. Arī vienpersoniski piederošā SIA Pata Timber guvusi prāvu peļņu 1,12 miljonu eiro apmērā. Ar zaudējumiem strādājusi tikai viena viņam piederošā kompānija SIA Kubit, kas gadu noslēdza ar 8934 eiro mīnusu.
5. Aigars Kesenfelds (15.) – 31 522 674 eiro
Ļoti strauji savu pelnītspēju palielina Liepājas puses biznesa veterāna Ivara Kesenfelda dēls, kurš pirms diviem gadiem vēl bija atrodams starp lielākos zaudējumus guvušajiem. Lielāko peļņas daļu viņam nodrošinājusi 49% līdzdalība nebanku kreditētāja AS Delfin Group lielākajā īpašniekā SIA L24 Finance, kurai pieder 57,53% šajā uzņēmumā. SIA L24 Finance peļņa pērn bija 31,25 miljoni eiro. 16,35 miljonu eiro peļņu guvusi SIA 100x Ventures, kurai viņš ir vienīgais īpašnieks. Ar zaudējumiem strādājusi tikai viena no viņa kompānijām – simtprocentīgi piederošā SIA ALPPES Capital, kura pagājušo gadu noslēdza ar 767 tūkstošu eiro mīnusu. Savukārt SIA 100x Treasury, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, guva 632 tūkstošu eiro peļņu.
6. Nataļja Milova (7.) – 15 482 087 eiro
Nu jau trešo gadu pēc kārtas lielāko pelnītāju topā ir daudznozaru kompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) oficiāli vienīgā īpašniece. Viņai lielāko peļņu šoreiz sarūpējusi SIA LNK Properties, kurai viņa tāpat ir vienīgā īpašniece un kuras peļņa pērn bija 14,38 miljoni eiro. Ar 509 tūkstošu eiro peļņu strādājusi viņai vienpersoniski piederošā SIA Mūkusalas biroji, bet 106 tūkstošu eiro peļņa bijusi SIA Deglava biroji, kurai arī viņa ir simtprocentīga īpašniece. Pārējās N. Milovai piederošās kompānijas strādājušas ar nelieliem zaudējumiem.
7. Armands Broks (-) – 13 446 579 eiro
Investīciju platformas pakalpojumu piedāvātāja Twino Investments vienīgais īpašnieks vairākkārt ir nodrošinājis sev vietu starp lielākajiem pelnītājiem. Šoreiz lauvas tiesu peļņas viņam sagādājusi simtprocentīgi piederošā AS Finno, kas nodarbojas ar investīciju pakalpojumiem un kuras peļņa pagājušajā gadā bija 13,48 miljoni eiro. Arī vienpersoniski piederošā SIA Twino Investgments Holding 2021.gadā cietusi 7408 eiro zaudējumus.
8. Arnis Apsītis (-) – 9 660 577 eiro
Kokrūpniecības biznesa pārstāvis gan ir miljonāru saraksta dalībnieks, gan arī varējis lepoties ar prāvu peļņu. Šoreiz viņam lielāko peļņu sagādājusi zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas kompānija SIA Kurekss, kurā viņam pieder puse kapitāldaļu un kura gadu noslēgusi ar 19,19 miljonu eiro peļņu. 67,04 tūkstošu eiro peļņa pērn bija viņam vienpersoniski piederošajam uzņēmumam SIA Apsīte. SIA Kurekss meži, kurā viņam arī pieder puse, gadu noslēdza ar 2511 eiro zaudējumiem.
9. Jānis Apsītis (-) – 9 593 539 eiro
Arī otrs SIA Kurekss līdzīpašnieks atrodams starp lielākajiem pelnītājiem, - viņam pieder otra puse no SIA Kurekss meži.
10. Andris Ramoliņš (76.) – 9 444 769 eiro
Laiku pa laikam lielāko pelnītāju topā iekļūst nu jau ar savām kriminālajām attiecībām ar Valsts ieņēmumu dienesta izspiedējiem slavenais meža nozares uzņēmējs, kuram kā vienīgajam īpašniekam pieder mežizstrādes kompānija SIA Stiga RM, kas pagājušo gadu noslēdza ar 9,41 miljona eiro peļņu. Viņam vienpersoniski pieder arī SIA Stiga RM Distribution, kuras peļņa pērn bija 32 914 eiro.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
