Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tehnoloģiju uzņēmuma AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks Afris Tamanis un uzņēmuma Mikrotīkls īpašnieki Džons Martins Tallijs un Arnis Riekstiņš - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielāko peļņas daļu guvušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko pelnītāju sarakstu publicēti arī 100 bagātāko cilvēku, 100 lielāko dividenžu saņēmēju, 100 lielāko patieso labuma guvēju un arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vispelnošāko uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.

1. Agris Tamanis (- - vieta sarakstā pirms gada) – 57 804 758 eiro

Tehnoloģiju uzņēmuma AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks (pēc publiski pieejamiem datiem) pērn debitēja miljonāru sarakstā, bet šoreiz jau ticis pie rekordaugstas peļņas daļas, pateicoties tieši AS Draugiem Group iespaidīgajai peļņai 57,36 miljonu eiro apmērā. Turklāt lielākā daļa no šīs peļņas ģenerēta plašajā pasaulē ar grupas uzņēmuma Printful rokām. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder arī SIA Bruņinieku zaļumi, kas gan pērn strādāja ar zaudējumiem, tāpat viņš ir 90,31% līdzīpašnieks SIA Draugiem, kas gadu noslēdza ar 504 eiro peļņu. 52,55% viņam pieder SIA Pienjāņi.

2. Džons Martins Tallijs (1.) – 46 176 639 eiro

Programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs ar iespaidīgu peļņu Latvijā var lepoties jau daudzus gadus. Uzņēmumam, kurā viņam pieder puse kapitāldaļu, peļņa pērn sasniedza 90,58 miljonus eiro. Arī SIA Starjt, kurā viņam arī pieder 50%, pērn strādājis ar peļņu 1,77 miljonu eiro apmērā. Jāpiebilst, ka viņa vadītais uzņēmums šogad atvēlējis 300 tūkstošus eiro palīdzībai Ukrainai.

3. Arnis Riekstiņš (2.) – 46 080 966 eiro

Arī otrs programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks atrodams lielāko pelnītāju saraksta galvgalī. Tiesa, viņam simtprocentīgi pieder arī SIA Classic Air, kas pērn strādāja ar 124 133 eiro zaudējumiem, tādēļ vieta sarakstā zemāka nekā kompanjonam.

4. Uldis Mierkalns (28.) – 33 432 374 eiro

Kokrūpniecības uzņēmuma SIA Pata vienīgais īpašnieks arī regulāri ierindojas lielāko pelnītāju vidū. Pērn SIA Pata peļņa bija 31,80 miljoni eiro. Arī vienpersoniski piederošā SIA Pata Timber guvusi prāvu peļņu 1,12 miljonu eiro apmērā. Ar zaudējumiem strādājusi tikai viena viņam piederošā kompānija SIA Kubit, kas gadu noslēdza ar 8934 eiro mīnusu.

5. Aigars Kesenfelds (15.) – 31 522 674 eiro

Ļoti strauji savu pelnītspēju palielina Liepājas puses biznesa veterāna Ivara Kesenfelda dēls, kurš pirms diviem gadiem vēl bija atrodams starp lielākos zaudējumus guvušajiem. Lielāko peļņas daļu viņam nodrošinājusi 49% līdzdalība nebanku kreditētāja AS Delfin Group lielākajā īpašniekā SIA L24 Finance, kurai pieder 57,53% šajā uzņēmumā. SIA L24 Finance peļņa pērn bija 31,25 miljoni eiro. 16,35 miljonu eiro peļņu guvusi SIA 100x Ventures, kurai viņš ir vienīgais īpašnieks. Ar zaudējumiem strādājusi tikai viena no viņa kompānijām – simtprocentīgi piederošā SIA ALPPES Capital, kura pagājušo gadu noslēdza ar 767 tūkstošu eiro mīnusu. Savukārt SIA 100x Treasury, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, guva 632 tūkstošu eiro peļņu.

6. Nataļja Milova (7.) – 15 482 087 eiro

Nu jau trešo gadu pēc kārtas lielāko pelnītāju topā ir daudznozaru kompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) oficiāli vienīgā īpašniece. Viņai lielāko peļņu šoreiz sarūpējusi SIA LNK Properties, kurai viņa tāpat ir vienīgā īpašniece un kuras peļņa pērn bija 14,38 miljoni eiro. Ar 509 tūkstošu eiro peļņu strādājusi viņai vienpersoniski piederošā SIA Mūkusalas biroji, bet 106 tūkstošu eiro peļņa bijusi SIA Deglava biroji, kurai arī viņa ir simtprocentīga īpašniece. Pārējās N. Milovai piederošās kompānijas strādājušas ar nelieliem zaudējumiem.

7. Armands Broks (-) – 13 446 579 eiro

Investīciju platformas pakalpojumu piedāvātāja Twino Investments vienīgais īpašnieks vairākkārt ir nodrošinājis sev vietu starp lielākajiem pelnītājiem. Šoreiz lauvas tiesu peļņas viņam sagādājusi simtprocentīgi piederošā AS Finno, kas nodarbojas ar investīciju pakalpojumiem un kuras peļņa pagājušajā gadā bija 13,48 miljoni eiro. Arī vienpersoniski piederošā SIA Twino Investgments Holding 2021.gadā cietusi 7408 eiro zaudējumus.

8. Arnis Apsītis (-) – 9 660 577 eiro

Kokrūpniecības biznesa pārstāvis gan ir miljonāru saraksta dalībnieks, gan arī varējis lepoties ar prāvu peļņu. Šoreiz viņam lielāko peļņu sagādājusi zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas kompānija SIA Kurekss, kurā viņam pieder puse kapitāldaļu un kura gadu noslēgusi ar 19,19 miljonu eiro peļņu. 67,04 tūkstošu eiro peļņa pērn bija viņam vienpersoniski piederošajam uzņēmumam SIA Apsīte. SIA Kurekss meži, kurā viņam arī pieder puse, gadu noslēdza ar 2511 eiro zaudējumiem.

9. Jānis Apsītis (-) – 9 593 539 eiro

Arī otrs SIA Kurekss līdzīpašnieks atrodams starp lielākajiem pelnītājiem, - viņam pieder otra puse no SIA Kurekss meži.

10. Andris Ramoliņš (76.) – 9 444 769 eiro

Laiku pa laikam lielāko pelnītāju topā iekļūst nu jau ar savām kriminālajām attiecībām ar Valsts ieņēmumu dienesta izspiedējiem slavenais meža nozares uzņēmējs, kuram kā vienīgajam īpašniekam pieder mežizstrādes kompānija SIA Stiga RM, kas pagājušo gadu noslēdza ar 9,41 miljona eiro peļņu. Viņam vienpersoniski pieder arī SIA Stiga RM Distribution, kuras peļņa pērn bija 32 914 eiro.

Novērtē šo rakstu:

13
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...