Iesaki rakstu: 
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieka māte Nadežda Fiļa, polituzņēmējs Andris Šķēle un krabju zvejotājs Pēteris Pildegovičs - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko zaudētāju un 100 bagātāko cilvēku sarakstiem publicēti arī 100 lielāko pelnītāju, 100 lielāko dividenžu saņēmēju un 100 lielāko patieso labuma guvēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Nadežda Fiļa (-) – 60 000 000 eiro
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieks savulaik ir bijis lielāko pelnītāju topā, bet lielāko zaudētāju sarakstā viņa māte, kas oficiāli tagad ir pārņēmusi viņa kapitāldaļas, iekļūst pirmo reizi. Par to parūpējusies viņai simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kuras zaudējumi pērn bija 60 miljoni eiro.
2. Andris Šķēle (7. – vieta sarakstā pirms gada) – 5 204 685 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas iespaidīgus zaudējumus piedzīvo trīskāršais ekspremjers. Tiesa, pērn tie bija vēl lielāki un sasniedza 6,87 miljonus eiro. Tāpat kā pērn zaudējumus viņam sarūpējusi simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA TA sabiedrība, kura gadu noslēgusi ar 5,28 miljonu eiro zaudējumiem. Oficiāli viņam vēl pieder 40% kapitāldaļu SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kas pērn strādāja ar 196 030 eiro peļņu.
3. Pēteris Pildegovičs (15.) – 5 037 966 eiro
Jau sesto gadu pēc kārtas lielāko zaudētāju sarakstā atrodams savulaik Norvēģijā arestētā kuģa Senator īpašnieku kompānijas SIA North Star Ltd. vienīgais īpašnieks, kuram šī kompānija pērn sagādājusi vēl 2,18 miljonu eiro zaudējumus. Viņš ir dalībnieks vēl piecās kompānijās, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
4. Karina Sirotkina (-) – 3 100 923 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina meita tik iespaidīgos zaudējumos iedzīvojusies pirmo reizi. Ar azartspēļu nozari saistītajai uzņēmējai lielākos zaudējumus sarūpējusi tieši šīs nozares kompānija SIA Niks, kurā viņai pieder visas kapitāldaļas un kuras zaudējumi pagājušajā gadā bija 3,07 miljoni eiro. Visas trīs kompānijas, kurās viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājušas ar zaudējumiem.
5. Jizhaku Rubanenko (-) – 2 172 466 eiro
Augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM kādreizējais līdzīpašnieks arī debitē zaudētāju sarakstā. Viņam pieder kapitāldaļas septiņās kompānijās, kuras visas 2021.gadā strādājušas ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānija SIA Tekstiliana, kura gadu noslēdza ar 2,74 miljonu eiro mīnusu un kurā viņam pieder 75,5% kapitāldaļu.
6. Karīna Trafimova (-) – 2 139 939 eiro
Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece nekustamo īpašumu attīstītājā SIA Dzimtā sēta, saistībā ar kuru apsūdzības celtas maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam. Pērn šis uzņēmums strādājis ar 2,14 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
7. Oļegs Badjonovs (-) – 2 133 554 eiro
Mazpazīstamais uzņēmējs arī lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder audio un video ierīču mazumtirgotājs SIA Keren OR, kura zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 2,13 miljonus eiro. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Alberts Voroņevičs (-) – 1 991 529 eiro
Transporta kompānijas SIA Alpha Shipping Company līdzīpašnieks, kuram pieder 58,33% kapitāldaļu, arī lielāko zaudētāju sarakstā ir pirmo reizi. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdza ar 3,41 miljona eiro zaudējumiem. Arī viņam šis ir vienīgais piederošais uzņēmums.
9. Vasīlijs Rožkovs (-) – 1 887 634 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs bija lielāko pelnītāju sarakstā. Tagad iespaidīgus zaudējumus sarūpējusi viņam simtprocentīgi piederošā noliktavu kompānija SIA ADM Baltik tranzīts, kuras zaudējumi pērn bija 1,85 miljoni eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks sešos uzņēmumos, no kuriem divi pērn strādāja ar peļņu.
10. Inguss Pavasars (-) – 1 872 774 eiro
Koka karkasa māju ražotāja SIA Pavasars Housing Construction arī ir lielāko zaudētāju topa debitants. Šis uzņēmējam vienpersoniski piederošais uzņēmums pagājušajā gadā cieta 1,73 miljonu eiro zaudējumus. Viņam simtprocentīgi pieder vēl divas kompānijas, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
