Iesaki rakstu: 
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieka māte Nadežda Fiļa, polituzņēmējs Andris Šķēle un krabju zvejotājs Pēteris Pildegovičs - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko zaudētāju un 100 bagātāko cilvēku sarakstiem publicēti arī 100 lielāko pelnītāju, 100 lielāko dividenžu saņēmēju un 100 lielāko patieso labuma guvēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Nadežda Fiļa (-) – 60 000 000 eiro
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieks savulaik ir bijis lielāko pelnītāju topā, bet lielāko zaudētāju sarakstā viņa māte, kas oficiāli tagad ir pārņēmusi viņa kapitāldaļas, iekļūst pirmo reizi. Par to parūpējusies viņai simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kuras zaudējumi pērn bija 60 miljoni eiro.
2. Andris Šķēle (7. – vieta sarakstā pirms gada) – 5 204 685 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas iespaidīgus zaudējumus piedzīvo trīskāršais ekspremjers. Tiesa, pērn tie bija vēl lielāki un sasniedza 6,87 miljonus eiro. Tāpat kā pērn zaudējumus viņam sarūpējusi simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA TA sabiedrība, kura gadu noslēgusi ar 5,28 miljonu eiro zaudējumiem. Oficiāli viņam vēl pieder 40% kapitāldaļu SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kas pērn strādāja ar 196 030 eiro peļņu.
3. Pēteris Pildegovičs (15.) – 5 037 966 eiro
Jau sesto gadu pēc kārtas lielāko zaudētāju sarakstā atrodams savulaik Norvēģijā arestētā kuģa Senator īpašnieku kompānijas SIA North Star Ltd. vienīgais īpašnieks, kuram šī kompānija pērn sagādājusi vēl 2,18 miljonu eiro zaudējumus. Viņš ir dalībnieks vēl piecās kompānijās, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
4. Karina Sirotkina (-) – 3 100 923 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina meita tik iespaidīgos zaudējumos iedzīvojusies pirmo reizi. Ar azartspēļu nozari saistītajai uzņēmējai lielākos zaudējumus sarūpējusi tieši šīs nozares kompānija SIA Niks, kurā viņai pieder visas kapitāldaļas un kuras zaudējumi pagājušajā gadā bija 3,07 miljoni eiro. Visas trīs kompānijas, kurās viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājušas ar zaudējumiem.
5. Jizhaku Rubanenko (-) – 2 172 466 eiro
Augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM kādreizējais līdzīpašnieks arī debitē zaudētāju sarakstā. Viņam pieder kapitāldaļas septiņās kompānijās, kuras visas 2021.gadā strādājušas ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānija SIA Tekstiliana, kura gadu noslēdza ar 2,74 miljonu eiro mīnusu un kurā viņam pieder 75,5% kapitāldaļu.
6. Karīna Trafimova (-) – 2 139 939 eiro
Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece nekustamo īpašumu attīstītājā SIA Dzimtā sēta, saistībā ar kuru apsūdzības celtas maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam. Pērn šis uzņēmums strādājis ar 2,14 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
7. Oļegs Badjonovs (-) – 2 133 554 eiro
Mazpazīstamais uzņēmējs arī lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder audio un video ierīču mazumtirgotājs SIA Keren OR, kura zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 2,13 miljonus eiro. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Alberts Voroņevičs (-) – 1 991 529 eiro
Transporta kompānijas SIA Alpha Shipping Company līdzīpašnieks, kuram pieder 58,33% kapitāldaļu, arī lielāko zaudētāju sarakstā ir pirmo reizi. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdza ar 3,41 miljona eiro zaudējumiem. Arī viņam šis ir vienīgais piederošais uzņēmums.
9. Vasīlijs Rožkovs (-) – 1 887 634 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs bija lielāko pelnītāju sarakstā. Tagad iespaidīgus zaudējumus sarūpējusi viņam simtprocentīgi piederošā noliktavu kompānija SIA ADM Baltik tranzīts, kuras zaudējumi pērn bija 1,85 miljoni eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks sešos uzņēmumos, no kuriem divi pērn strādāja ar peļņu.
10. Inguss Pavasars (-) – 1 872 774 eiro
Koka karkasa māju ražotāja SIA Pavasars Housing Construction arī ir lielāko zaudētāju topa debitants. Šis uzņēmējam vienpersoniski piederošais uzņēmums pagājušajā gadā cieta 1,73 miljonu eiro zaudējumus. Viņam simtprocentīgi pieder vēl divas kompānijas, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
