Iesaki rakstu: 
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieka māte Nadežda Fiļa, polituzņēmējs Andris Šķēle un krabju zvejotājs Pēteris Pildegovičs - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko zaudētāju un 100 bagātāko cilvēku sarakstiem publicēti arī 100 lielāko pelnītāju, 100 lielāko dividenžu saņēmēju un 100 lielāko patieso labuma guvēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Nadežda Fiļa (-) – 60 000 000 eiro
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieks savulaik ir bijis lielāko pelnītāju topā, bet lielāko zaudētāju sarakstā viņa māte, kas oficiāli tagad ir pārņēmusi viņa kapitāldaļas, iekļūst pirmo reizi. Par to parūpējusies viņai simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kuras zaudējumi pērn bija 60 miljoni eiro.
2. Andris Šķēle (7. – vieta sarakstā pirms gada) – 5 204 685 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas iespaidīgus zaudējumus piedzīvo trīskāršais ekspremjers. Tiesa, pērn tie bija vēl lielāki un sasniedza 6,87 miljonus eiro. Tāpat kā pērn zaudējumus viņam sarūpējusi simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA TA sabiedrība, kura gadu noslēgusi ar 5,28 miljonu eiro zaudējumiem. Oficiāli viņam vēl pieder 40% kapitāldaļu SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kas pērn strādāja ar 196 030 eiro peļņu.
3. Pēteris Pildegovičs (15.) – 5 037 966 eiro
Jau sesto gadu pēc kārtas lielāko zaudētāju sarakstā atrodams savulaik Norvēģijā arestētā kuģa Senator īpašnieku kompānijas SIA North Star Ltd. vienīgais īpašnieks, kuram šī kompānija pērn sagādājusi vēl 2,18 miljonu eiro zaudējumus. Viņš ir dalībnieks vēl piecās kompānijās, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
4. Karina Sirotkina (-) – 3 100 923 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina meita tik iespaidīgos zaudējumos iedzīvojusies pirmo reizi. Ar azartspēļu nozari saistītajai uzņēmējai lielākos zaudējumus sarūpējusi tieši šīs nozares kompānija SIA Niks, kurā viņai pieder visas kapitāldaļas un kuras zaudējumi pagājušajā gadā bija 3,07 miljoni eiro. Visas trīs kompānijas, kurās viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājušas ar zaudējumiem.
5. Jizhaku Rubanenko (-) – 2 172 466 eiro
Augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM kādreizējais līdzīpašnieks arī debitē zaudētāju sarakstā. Viņam pieder kapitāldaļas septiņās kompānijās, kuras visas 2021.gadā strādājušas ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānija SIA Tekstiliana, kura gadu noslēdza ar 2,74 miljonu eiro mīnusu un kurā viņam pieder 75,5% kapitāldaļu.
6. Karīna Trafimova (-) – 2 139 939 eiro
Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece nekustamo īpašumu attīstītājā SIA Dzimtā sēta, saistībā ar kuru apsūdzības celtas maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam. Pērn šis uzņēmums strādājis ar 2,14 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
7. Oļegs Badjonovs (-) – 2 133 554 eiro
Mazpazīstamais uzņēmējs arī lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder audio un video ierīču mazumtirgotājs SIA Keren OR, kura zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 2,13 miljonus eiro. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Alberts Voroņevičs (-) – 1 991 529 eiro
Transporta kompānijas SIA Alpha Shipping Company līdzīpašnieks, kuram pieder 58,33% kapitāldaļu, arī lielāko zaudētāju sarakstā ir pirmo reizi. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdza ar 3,41 miljona eiro zaudējumiem. Arī viņam šis ir vienīgais piederošais uzņēmums.
9. Vasīlijs Rožkovs (-) – 1 887 634 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs bija lielāko pelnītāju sarakstā. Tagad iespaidīgus zaudējumus sarūpējusi viņam simtprocentīgi piederošā noliktavu kompānija SIA ADM Baltik tranzīts, kuras zaudējumi pērn bija 1,85 miljoni eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks sešos uzņēmumos, no kuriem divi pērn strādāja ar peļņu.
10. Inguss Pavasars (-) – 1 872 774 eiro
Koka karkasa māju ražotāja SIA Pavasars Housing Construction arī ir lielāko zaudētāju topa debitants. Šis uzņēmējam vienpersoniski piederošais uzņēmums pagājušajā gadā cieta 1,73 miljonu eiro zaudējumus. Viņam simtprocentīgi pieder vēl divas kompānijas, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
