Iesaki rakstu: 
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieka māte Nadežda Fiļa, polituzņēmējs Andris Šķēle un krabju zvejotājs Pēteris Pildegovičs - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko zaudētāju un 100 bagātāko cilvēku sarakstiem publicēti arī 100 lielāko pelnītāju, 100 lielāko dividenžu saņēmēju un 100 lielāko patieso labuma guvēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Nadežda Fiļa (-) – 60 000 000 eiro
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieks savulaik ir bijis lielāko pelnītāju topā, bet lielāko zaudētāju sarakstā viņa māte, kas oficiāli tagad ir pārņēmusi viņa kapitāldaļas, iekļūst pirmo reizi. Par to parūpējusies viņai simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kuras zaudējumi pērn bija 60 miljoni eiro.
2. Andris Šķēle (7. – vieta sarakstā pirms gada) – 5 204 685 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas iespaidīgus zaudējumus piedzīvo trīskāršais ekspremjers. Tiesa, pērn tie bija vēl lielāki un sasniedza 6,87 miljonus eiro. Tāpat kā pērn zaudējumus viņam sarūpējusi simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA TA sabiedrība, kura gadu noslēgusi ar 5,28 miljonu eiro zaudējumiem. Oficiāli viņam vēl pieder 40% kapitāldaļu SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kas pērn strādāja ar 196 030 eiro peļņu.
3. Pēteris Pildegovičs (15.) – 5 037 966 eiro
Jau sesto gadu pēc kārtas lielāko zaudētāju sarakstā atrodams savulaik Norvēģijā arestētā kuģa Senator īpašnieku kompānijas SIA North Star Ltd. vienīgais īpašnieks, kuram šī kompānija pērn sagādājusi vēl 2,18 miljonu eiro zaudējumus. Viņš ir dalībnieks vēl piecās kompānijās, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
4. Karina Sirotkina (-) – 3 100 923 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina meita tik iespaidīgos zaudējumos iedzīvojusies pirmo reizi. Ar azartspēļu nozari saistītajai uzņēmējai lielākos zaudējumus sarūpējusi tieši šīs nozares kompānija SIA Niks, kurā viņai pieder visas kapitāldaļas un kuras zaudējumi pagājušajā gadā bija 3,07 miljoni eiro. Visas trīs kompānijas, kurās viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājušas ar zaudējumiem.
5. Jizhaku Rubanenko (-) – 2 172 466 eiro
Augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM kādreizējais līdzīpašnieks arī debitē zaudētāju sarakstā. Viņam pieder kapitāldaļas septiņās kompānijās, kuras visas 2021.gadā strādājušas ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānija SIA Tekstiliana, kura gadu noslēdza ar 2,74 miljonu eiro mīnusu un kurā viņam pieder 75,5% kapitāldaļu.
6. Karīna Trafimova (-) – 2 139 939 eiro
Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece nekustamo īpašumu attīstītājā SIA Dzimtā sēta, saistībā ar kuru apsūdzības celtas maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam. Pērn šis uzņēmums strādājis ar 2,14 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
7. Oļegs Badjonovs (-) – 2 133 554 eiro
Mazpazīstamais uzņēmējs arī lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder audio un video ierīču mazumtirgotājs SIA Keren OR, kura zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 2,13 miljonus eiro. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Alberts Voroņevičs (-) – 1 991 529 eiro
Transporta kompānijas SIA Alpha Shipping Company līdzīpašnieks, kuram pieder 58,33% kapitāldaļu, arī lielāko zaudētāju sarakstā ir pirmo reizi. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdza ar 3,41 miljona eiro zaudējumiem. Arī viņam šis ir vienīgais piederošais uzņēmums.
9. Vasīlijs Rožkovs (-) – 1 887 634 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs bija lielāko pelnītāju sarakstā. Tagad iespaidīgus zaudējumus sarūpējusi viņam simtprocentīgi piederošā noliktavu kompānija SIA ADM Baltik tranzīts, kuras zaudējumi pērn bija 1,85 miljoni eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks sešos uzņēmumos, no kuriem divi pērn strādāja ar peļņu.
10. Inguss Pavasars (-) – 1 872 774 eiro
Koka karkasa māju ražotāja SIA Pavasars Housing Construction arī ir lielāko zaudētāju topa debitants. Šis uzņēmējam vienpersoniski piederošais uzņēmums pagājušajā gadā cieta 1,73 miljonu eiro zaudējumus. Viņam simtprocentīgi pieder vēl divas kompānijas, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
Seko mums 
Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
