Izdevums „Miljonārs”: kas ir bijuši uzņēmēji – gada vislielāko zaudējumu cietēji
PIETIEK01.01.2024.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit septītais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau piekto gadu pēc kārtas „Dienas Biznesa” izdevumā „Miljonārs” atrodami veseli pieci Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes sadarbībā ar „Lursoft” sagatavoti Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Šodien Pietiek publicē pirmo desmit vislielākos zaudējumus cietušo Latvijas uzņēmēju sarakstu no izdevuma „Miljonārs”.
1. Armands Strods (vieta pirms gada -) – 9 702 140 eiro
Zaudējumu gūšanas rekordists šogad ir iepriekš tik lielus mīnusus savā biznesā nepieredzējis uzņēmējs, kuram pieder 100% holdingkompānijā SIA Ieguldījumu projekti, kas pagājušo gadu noslēdza ar 9,73 miljonu eiro zaudējumiem. Tāpat viņam pieder visas kapitāldaļas SIA Mītnes, kas pērn strādāja ar 24 988 eiro peļņu.
2. Juris Savickis (-) – 5 136 862 eiro
Ilggadīgā Latvijas gāze padomes loceklis un hokeja komandas Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Lai gan arī iepriekš AS Dinamo Rīga, kurā viņam pieder 75,61% akciju pakete , cietusi ievērojamus zaudējumus, tomēr to spējušas kompensēt citas viņam piederošas kompānijas. AS Dinamo Rīga zaudējumi 2022.gadā bija 3,09 miljoni eiro. Tāpat ar prāviem mīnusiem darbojies autobusu pārvadātājs AS Nordeka, kuram tie bija 2,71 miljona eiro apmērā. Kopumā viņš ir dalībnieks 12 uzņēmumos, no kuriem septiņas pagājušajā gadā strādājušas ar zaudējumiem.
3. Pēteris Pildegovičs (3.) – 5 025 900 eiro
Sniega krabju Norvēģijā iesaistītās kompānijas, maksātnespējīgās SIA North Star Ltd vienīgais īpašnieks lielākos zaudējumus guvušo sarakstā ir debitants. Šī kompānija aizvadītajā gadā strādājusi ar 3,15 miljonu eiro zaudējumiem. Tāpat prāvi zaudējumi 1,95 miljonu eiro apmērā bija SIA Artic Trawlers Ltd. Viņam pavisam pieder kapitāldaļas sešos uzņēmumos, no kuriem četri strādājuši ar zaudējumiem.
4. Antons Fetisovs (-) – 4 104 455 eiro
Šis uzņēmējs ir lauksaimniecības preču tirgotāja SIA Jupaks lielākais īpašnieks, kuram pieder 95,01% kapitāldaļu un kas pagājušo gadu noslēdza ar 4,55 miljonu eiro zaudējumiem. Viņam pieder kapitāldaļas sešos uzņēmumos, no kuriem puse pērn strādāja ar zaudējumiem.
5. Juris Kravalis (-) – 3 799 686 eiro
Šo celtniecības biznesa pārstāvi bieži bijām redzējuši lielāko pelnītāju rindās, lai gan arī pirms trim gadiem iespaidīgus zaudējumus apmērā guva viņam simtprocentīgi piederošā būvniecības projektu izstrādātāja SIA Tehnocentrs. Šoreiz šīs kompānijas zaudējumi ir 3,82 miljoni eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks piecos uzņēmumos, no kuriem tikai viena pagājušajā gadā spējusi gūt peļņu.
6. Reinis Martinsons (-) – 3 511 799 eiro
Finanšu eksperts pērn bija lielāko pelnītāju sarakstā, bet šoreiz tā pati kompānija - simtprocentīgi piederošā SIA Finanšu risku pārvalde, kuras peļņa 2021.gadā bija 5,36 miljoni eiro. Pērn tā piedzīvojusi 3,51 miljona eiro zaudējumus.
7. Evelīna Smoļina (-) – 3 042 950 eiro
Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanas uzņēmuma SIA Marine Systems vienīgā īpašniece lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Šīs kompānijas zaudējumi pagājušajā gadā bija 3,04 miljoni eiro. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
8. Valērijs Belokoņs (-) – 2 807 257 eiro
Pirms četriem gadiem šis baņķieris, kurš ir problemātiskās Baltic International Bank lielākais īpašnieks, pie lielākajiem zaudētājiem ir pirmo reizi, bet iepriekš varēja pat lepoties ar megapeļņu. Iekļūšanu sarakstā nodrošinājusi AS BFFH 5,61 miljona eiro zaudējumi, jo viņam šajā kompānijā pieder puse kapitāldaļu (saskaņā ar publiski pieejamo akcionāru sarakstu). Ar 137 91 547 eiro zaudējumiem SIA Rīgas golfa skola, kurā viņam pieder 49,92% kapitāldaļu.
9. Vilorijs Belokoņs (-) – 2 805 321 eiro
Arī otrs brālis ierindojas šajā topā, jo arī viņam pieder 50% AS BFFH, kuras zaudējumi 2022.gadā bija 5,61 miljons eiro. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
10. Kristaps Loze (-) -2 494 800 eiro
Zvērināts advokāts pirmo reizi iekļuvis lielākos zaudējumus guvušo vidū. Viņam vienpersoniski piederošā holdingkompānija SIA Kannas 2 piedzīvoja 2,49 miljonu zaudējumus. Tā ir vienīgā viņam piederošā kapitālsabiedrība.
Visu 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksts atrodams Dienas Biznesa jaunajā izdevumā Miljonārs.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
