Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam iespējas pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot pa karjeras kāpnēm pāris stāvus zemāk.

Ir 2018. gada pavasaris, personāla atlases firmu e-pastos sāk ienākt ABLV bankas bijušo un pagaidām vēl esošo darbinieku iesūtītie CV. Pirmie ir no vidējā līmeņa backoffice klerkiem un sūtīti nevis kā pieteikumi kādai konkrētai vakancei, bet “zināšanai”, “ievietošanai jūsu datu bāzē”.

Droši, ka pēc pāris mēnešiem straumē plūdīs pēc standarta paraugiem veidotie īsie un kautrīgie klientu apkalpošanas speciālistu un grāmatvedības nodaļu darbinieku CV, un pa vidu šai straumei kā lepni burinieki sliesies uz piecām lapām izvērstie un profesionāli dizainētie nodaļu un departamentu vadītāju, riska analītiķu, juristu un privātbaņķieru pašcieņas pilnie VIP-CV.

Par “jauniem izaicinājumiem” tuvākā nākotnē var nākties domāt aptuveni tūkstoš ABLV darbinieku un vēl nezināmam skaitam uzturēšanās atļauju, pļavās vēl neuzbūvētu biroju tirgotājiem un ne vienam vien publisko attiecību un mārketinga pakalpojumu tirgotājam. Pusotrs tūkstotis puslīdz kvalificētu un pie labas algas pieradušu darba meklētāju. Ko tas nozīmē mums – darba tirgus izejmateriālam?

Papildus tam spiedienam, ko jaunizcepto bezdarbnieku pūlis izdarīs uz valsts sociālo budžetu, skaidrs, ka vēl vairāk nāksies sarūmēties balto apkaklīšu armijai un nesen augstskolas pabeigušajiem. Vietas pie galda, uz kura ir pustukšā bļoda ar šādas kvalifikācijas darbaspēkam pieejamo darbavietu piedāvājumu, ir maz. Karošu, ko iemērkt pašķidrajā virumā, vispār pietiek katram piektajam.

Protams, varu izteikt līdzjūtību visiem pieminētajiem – atrast darbu par kaut cik pieklājīgu samaksu nebūs viegli nevienam. Un, šķiet, tieši no bankām izpeldējušie ir īpaši neapskaužamā situācijā, tāpēc ka tie ir cilvēki, kuri nevar iekāpt autobusā un aizbraukt uz Tesco noliktavu preces šķirot vai uz Zviedriju mājas būvēt. Tie ir ģimenes cilvēki ar tālu neizmaksātiem kredītiem par dzīvokli rindu mājā Mārupē un atvasīti privātajā bērnudārzā.

Jāaizbrauc būs citiem, visdrīzāk tiem – ar pēc nenožuvušas tintes smaržojošajiem augstskolu diplomiem. Visiem citiem, pirms doties prom no jau esošā darba kādā birojā meklēt “jaunus izaicinājumus”, es ieteiktu septiņreiz padomāt.

Kādam var šķist, ka prieks par šo papildinājumu darba tirgū būs uzņēmējiem, sak’, labi skoloti kadri gatavi pašaizliedzīgam darbam. Jā, iespējams, ka daudzi biznesmeņi varēs izmantot iespēju šantažēt un nepaaugstināt algas saviem jau esošajiem darbiniekiem, bet vai daudziem uzņēmumiem būs nepieciešami darbinieki, kuriem vienīgā darba pieredze ir darbs bankā? Vai šie ex-banku cilvēki ir gatavi pārdot dzeramo ūdeni birojiem vai mobilos telefonus skolēniem? Un, jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam izredžu pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot pa karjeras kāpnēm pārus stāvus zemāk.

Diemžēl sarūkošā tranzīta nozare un citi nīkuļojošie, ar Krieviju saistītie biznesi arī nespēs piedāvāt jēdzīgas alternatīvas simtiem jauno bezdarbnieku. Iespējams, kāds drosmīgais pārmetīs krustu un dosies valsts darbā, kāds atradīs vietu lielo mazumtirgotāju uzblīdušās administrācijas kabinetos, un kādam no visiem arī paveiksies – tiks pie algas, kas ne pārāk tālu atpaliek no tās, kādu maksāja banka. Nav jau tā, ka viss ir slikti. Piemēram, IT nozares okeāns ar prieku aprīs dažus desmitus bijušo banku IT speciālistu.

Svarīgākais, ko es ieteiktu ņemt vērā ABLV darbiniekiem, – nezaudējiet laiku, metiet pie malas domu, ka esat pārstrādājies un jums nepieciešama “atpūta” dažu vasaras mēnešu garumā, un pēc tam rudenī varēsiet sākt izvēlēties, kur “skatīties jaunu darbiņu”. Rudenī jūsu pulkam būs pievienojušies citu nerezidentu naudas pamesto banku klerki, jūsu klubiņš būs krietni lielāks nekā šobrīd. Izdzīvos ātrākie.

Pārpublicēts no https://galvumednieks.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

85
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...