Izgāžas Drošības policijas mēģinājums paklusām izbeigt pārbaudi saistībā ar Lembergu un specdienestu „jumtotājiem”
PIETIEK27.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir izgāzies Drošības policijas mēģinājums "paslaucīt zem tepiķa" atstādinātā Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga publiskos izteikumus par kontrabandas piesedzējiem – „jumtotājiem” tiesībsargāšanas iestādēs: Drošības policijas februāra vidū pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo neesot konstatēts nekāds noziedzīgs nodarījums, ir atcēlusi prokuratūra.
„Vilora Eihmaņa sūdzības izskatīšanas rezultātā, 2017.gada 23.martā pieņemu lēmumu atcelt Drošības policijas 2017.gada 14.februāra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un Drošības policijas veiktās resoriskās pārbaudes materiālus nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) resoriskās pārbaudes turpināšanai un procesuāla lēmuma pieņemšanai,” – šādu lēmumu pieņēmusi prokurore Margarita Dolgova.
Līdz ar to šī lieta atgriežas KNAB, kura vadība iepriekš bija pielikusi lielas pūles, lai no tās „atkratītos”. Pietiek jau vairākkārt aprakstījis KNAB jaunā darba stila izpausmi biroja priekšnieka pienākumu izpildītājas Ilzes Jurčas vadībā saistībā ar šo „neērto” pārbaudi.
„No A.Lemberga vairākkārt tika pieprasīta papildus informācija saistībā ar 2016.gada 08.jūnijā preses konferences laikā pausto informāciju. A.Lembergs uz Biroja pieprasījumiem līdz šim brīdim nav atbildējis. Ņemot vērā minēto, pārbaude tika pārtraukta,” – šādu oficiālu atbildi Pietiek pārstāvim pagājušā gada decembra beigās sniedza KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja.
Tas nozīmēja – pēc Pietiek pārstāvja jūnija vidū nosūtītā iesnieguma KNAB veselu pusgadu bija mēģinājis saņemt no Lemberga skaidrojumus, bet, kad tas nav izdevies, jo Lembergs biroju vienkārši ignorējis, KNAB bija nevis ķēries pie kādām nopietnākām metodēm, bet sākto pārbaudi vienkārši pārtraucis.
Pēcāk KNAB gan paskaidroja, ka pārbaudes „pārtraukšana” biroja izpratnē nenozīmējot, ka pārbaude ir „izbeigta”, - tas nozīmējot kaut ko pavisam citu, ko KNAB gan nepaskaidro. Savukārt jaunākais KNAB paskaidrojums šai sakarā bija – biroja atbildē norāde bijusi tikai par konkrēta „iesnieguma izskatīšanu, paskaidrojot, ka tā izskatīšana ir pārtraukta”.
Taču tad virsprokurors Modris Adlers uzdeva KNAB sākto pārbaudi turpināt. „KNAB veiktās resoriskās pārbaudes laikā nav iegūta pietiekama informācija, lai pieņemtu kādu no Kriminālprocesa likuma (KPL) 370.pantā vai KPL 373.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem, tādēļ esmu KNAB uzdevis turpināt resorisko pārbaudi attiecībā uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, izmantojot KNAB darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras,” oficiāli informēja Adlers.
Atbildot uz Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētāja Eihmaņa iesniegumu, virsprokurors bija norādījis – viņš konstatējis, ka par Eihmaņa 2016.gada 14.jūnija iesniegumā minētajiem faktiem (par Lemberga publiskajiem izteikumiem) KNAB nav pieņemts procesuāls lēmums KPL 369.-373.pantā noteiktajā kārtībā un ka savā sūdzībā Eihmanis pamatoti norādījis - KNAB nebija pamata atstāt iesniegumu bez izskatīšanas. Savukārt pats KNAB nekādus jaunus komentārus saistībā ar „pārtraukto” pārbaudi nav sniedzis.
Pagājušā gada 8. jūnijā Lembergs preses konferencē par „jumtotājiem” specdienestos izteicās šādi: „Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts.
Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. Šai procesā nekāda VID vadība tādā ziņā kā Pētersone nepiedalās.
Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu.
Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā. Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē.
Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
