Izgāzies varas koalīcijas mēģinājums piesegt savu bezatbildību un nekompetenci
Ivars Zariņš10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai kādam bija šaubas, ka tuvojošos energokrīzi šī vara risinās tikpat bezatbildīgi un nekompetenti, kā visu ko tā ir darījusi līdz šim? Jūs esat kļūdījušies. Var vēl nekompetentāk un bezatbildīgāk!
Vakar Krišjāņa Kariņa valdība publiski paziņoja, kā izlēmusi nodrošināt Latvijas mājsaimniecības ar gāzi, pieņemot lēmumu rezervēt "Latvijas Gāzei" piederošo gāzi Inčukalnā. Ka, pateicoties šim lēmumam, nu gāze mums būs! (Kādi malači, vai ne?)
skat: https://www.diena.lv/.../valdiba-majsaimniecibu...
Šodien "Latvijas gāze", reaģējot uz šādu valdības lēmumu, ir sniegusi publisku oficiālu paziņojumu - ka tai gāzes tādā apjomā nemaz nav! Ir tikai apmēram puse no tā, un, pildot likumā noteiktos ierobežojumus, tā nevarēs izpildīt publiskajam tirgotājam noteikto pienākumu - uzkrāt šādas rezerves.:
https://view.news.eu.nasdaq.com/view...
Zīmīga detaļa, kas parādā šīs varas atbildību un rīcībspēju, uz ko „Latvijas Gāze” norāda savā paziņojumā: "Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi."
Taču jaunu bezatbildības un nekompetences līmeni šī varas performancei ir izdevies sasniegt tāpēc, ka šis lēmums ir pieņemts pēc tam, kad „Latvijas Gāze” oficiāli bija informējusi valdību par reālo situāciju - tās nespēju izpildīt šīs saistības (skat. vēstules ekrānšāvinu), bet valdība pieņēma šo lēmumu, labi zinot, ka tas nav izpildāms un no tā gāze Latvijai neradīsies!
Bet tik un tā pieņēma to - un vēl publiski braši par to paziņoja Latvijas sabiedrībai, lai demonstrētu savas rūpes un rīcībspēju, bet patiesībā - lai apmānītu to, pakļaujot nopietniem gāzes apgādes riskiem, patiesībā rūpējoties nevis par to, kā apgādāt Latviju ar nepieciešamo gāzes apjomu, bet lai līdz 1.oktobrim noslēptu to, cik bezatbildīga un nekompetenta ir šī vara un cik maz tai rūp Latvijas sabiedrības liktenis - nevis risinot, bet vienkārši atrodot "vainīgo", uz kuru novelt, kāpēc ziemā mums būs jāmaksā lieli rēķini un vēl jāsalst.
Lasi, domā, un dalies ar šo! Un ej 1. oktobrī uz vēlēšanām - lai nekas tāds vairs nevarētu atkārtoties!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
