Izgāzies varas koalīcijas mēģinājums piesegt savu bezatbildību un nekompetenci
Ivars Zariņš10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai kādam bija šaubas, ka tuvojošos energokrīzi šī vara risinās tikpat bezatbildīgi un nekompetenti, kā visu ko tā ir darījusi līdz šim? Jūs esat kļūdījušies. Var vēl nekompetentāk un bezatbildīgāk!
Vakar Krišjāņa Kariņa valdība publiski paziņoja, kā izlēmusi nodrošināt Latvijas mājsaimniecības ar gāzi, pieņemot lēmumu rezervēt "Latvijas Gāzei" piederošo gāzi Inčukalnā. Ka, pateicoties šim lēmumam, nu gāze mums būs! (Kādi malači, vai ne?)
skat: https://www.diena.lv/.../valdiba-majsaimniecibu...
Šodien "Latvijas gāze", reaģējot uz šādu valdības lēmumu, ir sniegusi publisku oficiālu paziņojumu - ka tai gāzes tādā apjomā nemaz nav! Ir tikai apmēram puse no tā, un, pildot likumā noteiktos ierobežojumus, tā nevarēs izpildīt publiskajam tirgotājam noteikto pienākumu - uzkrāt šādas rezerves.:
https://view.news.eu.nasdaq.com/view...
Zīmīga detaļa, kas parādā šīs varas atbildību un rīcībspēju, uz ko „Latvijas Gāze” norāda savā paziņojumā: "Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi."
Taču jaunu bezatbildības un nekompetences līmeni šī varas performancei ir izdevies sasniegt tāpēc, ka šis lēmums ir pieņemts pēc tam, kad „Latvijas Gāze” oficiāli bija informējusi valdību par reālo situāciju - tās nespēju izpildīt šīs saistības (skat. vēstules ekrānšāvinu), bet valdība pieņēma šo lēmumu, labi zinot, ka tas nav izpildāms un no tā gāze Latvijai neradīsies!
Bet tik un tā pieņēma to - un vēl publiski braši par to paziņoja Latvijas sabiedrībai, lai demonstrētu savas rūpes un rīcībspēju, bet patiesībā - lai apmānītu to, pakļaujot nopietniem gāzes apgādes riskiem, patiesībā rūpējoties nevis par to, kā apgādāt Latviju ar nepieciešamo gāzes apjomu, bet lai līdz 1.oktobrim noslēptu to, cik bezatbildīga un nekompetenta ir šī vara un cik maz tai rūp Latvijas sabiedrības liktenis - nevis risinot, bet vienkārši atrodot "vainīgo", uz kuru novelt, kāpēc ziemā mums būs jāmaksā lieli rēķini un vēl jāsalst.
Lasi, domā, un dalies ar šo! Un ej 1. oktobrī uz vēlēšanām - lai nekas tāds vairs nevarētu atkārtoties!
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
