Izgāžoties Stukāna mēģinājumam vēl pirms tiesas apturēt vienas reliģiskās draudzes darbību, Ģenerālprokuratūra ķeras pie nākamās
PIETIEK30.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divus mēnešus pēc tam, kad Jura Stukāna (attēlā) vadītajai LR Ģenerālprokuratūrai neizdevās apturēt draudzes „Jaunā paaudze” darbību vēl pirms tiesas, tā ir ķērusies pie nākamās reliģiskās organizācijas: kaut gan parasti šī iestāde ir slavena ar noziedzīgu nodarījumu „nepamanīšanu” daudzu mēnešu garumā, šoreiz J. Stukāna pienākumu izpildītājs (tā vārds netiek atklāts) pēc divām publikācijām par „Jehovas lieciniekiem” nekavējoties ir sākusi pārbaudi par šīs organizācijas darbību. Pēdējā laikā plašāk ir zināms par vienu valsti, kurā tieši „Jehovas liecinieki” par savu reliģisko darbību tiek intensīvi vajāti, un šī valsts ir Krievija.
Interneta vietne TVNET vakar un aizvakar bija publicējusi divus rakstus, no kuriem vienā bijušais „Jehovas liecinieku” aktīvists Jānis Folkmanis izteicis aizdomas, ka reliģiskā organizācija zinājusi, bet noklusējusi pedofilijas gadījumus. Vienā gadījumā organizācijas dalībnieci it kā seksuāli izmantojis brālis, bet citā kādas draudzes vecākajam esot bijušas seksuālas attiecības ar 16 gadus vecu meiteni. Līdz ar to J. Folkmanis uzskatot, ka vairākus gadu desmitus draudzēs pedofili ir jutušies "komfortabli un droši". Savukārt otrajā rakstā kāda sieviete apraksta, kā viņai bijis aizliegts kontaktēties ar meitu, kura ir izslēgta no organizācijas.
Ar šiem diviem rakstiem LR Ģenerālprokuratūrai, kura parasti uz mediju publikācijās minētiem faktiem reaģē labākajā gadījumā pēc daudziem mēnešiem un attiecīgu iesniegumu saņemšanas, šoreiz ir pieticis, lai jau nākamajā dienā paziņotu par pārbaudes sākšanu.
„Pieejamais publikāciju saturs dod pamatu secinājumam, ka reliģiskās organizācijas „Jehovas liecinieki” darbība, iespējams, ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem, tās darbība, iespējams, apdraud sabiedrisko kārtību, personu veselību un tikumību,” skaidro Ģenerālprokuratūra.
Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 4. panta otro daļu nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus, bet šā likuma 18. panta otrā un trešā daļa paredz, ka reliģiskās organizācijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt, ja tā ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem vai statūtiem (satversmi, nolikumu), ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu, ja reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību.
Ar šo pamatojumu ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, kura vārdu Ģenerālprokuratūra neatklāj, jau šodien uzdevis Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokuroram „veikt pārbaudi par reliģiskās organizācijas „Jehovas liecinieki” darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām”.
Kā zināms, ģenerālprokurors J. Stukāns jau vairākkārt ir publiski uzstājies pret indivīdu runas un pulcēšanās brīvībām, un šo viņa nostāju īstenojošā prokuratūra pēdējā laikā aizvien biežāk tiek saukāta par „sarkano prokuratūru”.
Pagājušā gada novembrī J. Stukāns personiski iesaistījās, lai panāktu „Jaunās paaudzes” darbības aizliegumu. Ja ticēt prokuratūras paziņojumam, tad ar 2021.gada 3.novembra ģenerālprokurora rezolūciju bija uzdots veikt pārbaudi par reliģiskās organizācijas "Jaunā paaudze" darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet jau nedēļu vēlāk prokuratūra bija noskaidrojusi, ka „pretēji normatīvajos aktos terminēti noteiktajām prasībām ievērot sociālo distancēšanos un citus pasākumus, kas paredzēti epidemioloģiskai drošībai, reliģiskā organizācija "Evaņģēlisko kristiešu baznīcas "Jaunā paaudze" Rīgas draudze" ne mazāk kā sešas reizes 2021.gada laikā pieļāvusi publiskus pasākumus ar dalībnieku piedalīšanos”.
Ar J. Stukāna svētību jau 10. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesai tika iesniegts ģenerālprokurora prasības pieteikums par "Jaunās paaudzes" darbības izbeigšanu un par tūlītēja aizlieguma noteikšanu draudzei „veikt jebkādus publiskus pasākumus klātienē (ar skatītājiem fiziskā klātbūtnē), tai skaitā dievkalpojumus, neatkarīgi no pasākuma norises vietas”.
Taču tiesu instancēs J. Stukāna personiskā iniciatīva nu jau divas reizes ir cietusi sakāvi. Vispirms viņa pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pret draudzi "Jaunā paaudze" pērn decembra sākumā noraidīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, bet šā gada 20. janvārī šo lēmumu ir atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesa. Tas nozīmē, ka draudze par spīti J. Stukāna vēlmēm var turpināt darbību vēl vismaz mēnešiem ilgi, - lietu pēc būtības tiesā sāks izskatīt aprīlī.
""Jaunā paaudze" var patikt vai nepatikt, bet mūsu tiesības uz eksistenci ir nostiprinātas Satversmē un mūsu dievlūdzēju tiesības nākt tieši uz "Jauno paaudzi" ir viena no fundamentālajām cilvēka tiesībām pasaulē. Mēs tikko piedzīvojām vērienīgu spiedienu Krievijā, kur Krievijas ģenerālprokurors iekļāva "Jauno paaudzi" nevēlamo organizāciju sarakstā. Man neviļus rodas jautājums, vai gadījumā Krievijas un Latvijas Ģenerālprokuratūras nesadarbojas," – tā saistībā ar J. Stukāna aktivitātēm publiski ir paziņojis draudzes vadītājs, pretrunīgi vērtētais Aleksejs Ļedjajevs.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
