Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gada izskaņā stājies spēkā apgabaltiesas attaisnojošais spriedums krimināllietā, un līdz ar to noslēgusies tiesvedība, kurā man inkriminēja naudas līdzekļu piesavināšanos saistībā ar Latvijas dalību 2015. gada Expo izstādē Milānā. Kopš 2017.gada tiku ierauts absurdā krimināllietā, kura tika radīta, lai piesegtu patiesos dalības izstādē pārtraucējus - tā laika ekonomikas ministri, viņas biroja darbiniekus un pietuvinātos, kuri veikli izmanto savus sakarus, lai šādas lietas un skandālus radītu. Manas Expo sāgas izskaņā vēlos nopublicēt savu pēdējā vārda runu. Ja nu kādam interesē sīkāki lietas apstākļi, dažu lappušu garumā var gūt ieskatu tajā absurduma pakāpē, ar kādiem apgalvojumiem šo lietu varēja novest līdz tiesai un izvirzīt apsūdzību, par ko prasīja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem.

Savā pēdējā vārdā es galvenokārt vēlos runāt par Ekonomikas ministrijas apelācijas sūdzībā un LR Rīgas tiesu apgabala prokuratūras apelācijas protestā paustajiem apgalvojumiem.

EM savā apelācijas sūdzībā norāda, ka apsūdzība ir celta par saņemtā avansa daļēju izšķērdēšanu tieši periodā 2013.gada 28.decembra līdz 2014.gada 16.janvārim. Ministrija savā sūdzībā norāda - citēju: "Apstāklim, ka Ministrija ir pēc tam minētā perioda parakstījusi PN aktus par darbiem, par kuriem KS „Expo 2015" ir pēc tam arī samaksāts, nav nozīmes". Vēlos norādīt, cik šāds apgalvojums vai situācijas izpratne ir absurda no vairākiem aspektiem.

Pirmkārt, avanss ir priekšapmaksa par pakalpojumu vai preci. Pēc avansa saņemšanas tas kļūst par izpildītāja, šajā gadījumā KS "Expo 2015” apgrozāmajiem līdzekļiem. Starp citu, tieši arī šo pēdējā tiesas sēdē atzina apsūdzības pieaicinātā eksperte.

Noslēgtie līgumi ar Ekonomikas ministriju neparedzēja, ka, piemēram, avansa nauda tiek glabāta īpašā kontā vai piemērotas kādas īpašas atrunas par avansa izlietojumu. Tādēļ uzreiz pēc avansa saņemšanas tas kļuva par KS "Expo 2015” apgrozāmajiem līdzekļiem. Arī visas tālākās darbības, t .sk. aizdevumu daļēja atmaksa ir uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšana un nav nekāda pamata uzskatīt, ka aizdevuma atmaksu nedrīkstēja veikt no uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem.

Otrkārt, nav iespējama (vai tas būtu absurdi un kļūdaini) avansa izlietojuma pamatotību vērtēt, nevērtējot to kontekstā vai atrauti no Izpildītiem darbiem, jo tieši tos paveikt paredzēja noslēgtais līgums KS „Expo 2015"ar EM. Tātad līguma un tā pielikumos tika atrunāts, kādi darbi tiek veikti par saņemto avansu. Pasūtītājam pēc avansa samaksāšanas paliek prasījuma tiesības uz darbiem, un brīdī, kad tiek nodoti darbi, preces vai pakalpojumi, kurus bija paredzēts veikt par šo avansu, tas kļūst kā izpildītāja saņemtā samaksa.

Pasūtītajam pēc avansa samaksāšanas nav citu tiesību kā vien prasījuma tiesības uz nolīgtajiem darbiem vai pakalpojumiem, un jebkādi mēģinājumi vērtēt, kādi maksājumi tika veikti no saņemtā avansa, ir nepamatoti un nav saskaņā ar noslēgto līgumu vai kādiem citiem regulējumiem un tie nevar būt saistoši KS „Expo 2015", kamēr vien nepastāv strīds par izpildītiem darbiem vai pakalpojumiem.

Treškārt, ja KS „Expo 2015"šajā laikā bankas kontā tiktu ieskaitīta kāda cita nauda, tad vispār nebūtu iespēja konstatēt, no kuras saņemtās naudas tika atmaksāts aizdevums, tādēļ rodas jautājums, kā vienā situācijā tas apsūdzības ieskatā ir noziegums, bet citā identiskā situācijā nozieguma nav?

Tātad nav un nevar būt iespējams objektīvi spriest par avansa likumīgu izlietojumu, nesaistot to ar darbiem. Cietušā apgalvojums, ka "ministrijas ieskatā avanss ir izšķērdēts", arī ir nepamatots un absurds, jo apsūdzība un cietušais šajā lietā visu laiku jauc divas lietas - "naudas plūsma" un "darbi".

Cietušā sūdzībā minētās pakalpojumu sniegšanas tāmē ietvertās izmaksu pozīcijas un avansa izlietojuma plānā runa ir par to, kādus darbus KS „Expo 2015" veiks par saņemto avansu, nevis kur skaitīs naudu. Tā ir ļoti svarīga atšķirība, jo tāpat kā nodokļu maksājumi vai citi maksājumi, kurus uzņēmums veica, taču nebija jānorāda avansa izlietojuma plānā. Pēc kādas loģikas tiek apgalvots, ka aizdevuma atmaksa būtu jānorāda? Dokumentos tikai norādīti darbi un pakalpojumi, nevis naudas kustība, tādēļ nevajag jaukt aizdevumu atmaksu ar darbiem vai pakalpojumiem, jo aizdevumu atmaksa skāra tikai naudas plūsmu uzņēmumā un par to nebija jāatskaitās noslēgtā līguma ietvaros.

Sūdzības 1.2. punktā cietušais raksta: „Vienlaikus lietā ir arī pierādījumi, ka noformētie dokumenti neatbilst veiktajiem darbiem. Līdz ar to izskatāmās krimināllietas ietvaros nav pamata atzīt, ka darbi ir izpildīti" Tātad iepriekšējā sūdzības punktā cietušais mēģina teikt, ka izpildītajiem darbiem šajā lietā nav nozīme, tagad mēs redzam, ka šajā punktā cietušais maldinoši cenšas apgalvot, vēlreiz citēju: "Lietā ir arī pierādījumi, ka noformētie dokumenti neatbilst veiktajiem darbiem.”

Pirmkārt, apsūdzība man neinkriminē, ka darbi nebūtu izpildīti. Otrkārt - apelācijas sūdzībā nav minēts, kuri tad ir tie materiāli, kuri pierāda, ka "lietā ir arī pierādījumi, ka noformētie dokumenti neatbilst veiktajiem darbiem”. Treškārt, spēkā ir civillietas spriedums Nr C30414815, kurā atzīts, ka darbi ir izpildīti, un noraidīta EM pretprasība atzīt darbus par neizpildītiem.

Tātad, ņemot vērā, ka krimināllietā nav konstatēts, ka kāds no darbiem nav izpildīts un lietā ir pierādījumi, ka cita tiesu instance ir vērtējusi šo jautājumu un atzinusi, ka darbi ir izpildīti, tad ministrijas paustais apgalvojums šajā sūdzības punktā ir nepatiess un tiesu maldinošs.

Sūdzības 1.3 punktā cietušais iebilst pret civillietas sprieduma pieminēšanu šajā krimināllietā, tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, tā kā apsūdzība inkriminē avansa piesavināšanos, bet avansa piesavināšanās nav iespējama, ja darbi, kurus bija paredzēts veikt par saņemto avansu, ir izpildīti, tad nav iespējams vērtēt avansa izšķērdēšanu nekā citādi kā tikai pārliecinoties par to vai darbi ir izpildīti. Tādēļ arī civillietas lēmums Ir ņemams vērā vērtējot man šajā krimināllietā izvirzītās apsūdzības.

Sūdzības 2.daļas 2.1. punktā EM raksta: "Tiesa nepamatoti neņēma vērā liecinieces ekspertes Ineses Lejnieces 2019.gada 8.aprīļa tiesas sēdē liecināto, ka avanss tiek paredzēts noteiktiem mērķiem (Spriedums 14.lp.). Minētais netieši izriet arī no liecinieces Līgas Leitānes 2019.gada 5.novembrī tiesas sēdē norādītā, ka striktai avansa sasaistei tikai ar noteiktiem pārskaitījumiem tikai noteiktām lietām ir jābūt īpaši atrunātiem līgumā (Spriedums 12.lp.)." un sūdzības 2.2. punktā, citēju: "Tomēr, kā lietā norādīja apsūdzētais Ģirts Majors un liecinieki … par apsūdzībā norādītajiem maksājumiem, KS "Expo 2015" ir atmaksājusi SIA "Savi Nami", SIA "Positivus Event" un Ģirtam Majoram naudu, kuru tā bija aizņēmusies, lai varētu piedalīties Ministrijas rīkotājā konkursā.”

Šajos sūdzības apgalvojumos atkal jau tiek jauktas divas lietas - naudas plūsma un konkrēti darbi vai pakalpojumi, kurus pasūtītājs saņem par saņemto avansu. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka visi līguma pielikumi, kurā atrunāts avansa izlietojums runā, par darbiem, kurus veiks, t.sk. par avansu, un "avansa izlietojuma mērķis" šajā gadījumā ir darbs, pakalpojums vai prece, kuru piegādās izpildītājs un par kuru puses paraksta pieņemšanas un nodošanas aktu.

Uzņēmuma naudas plūsma, kurā var būt dažādi naudas pārskaitījumi (nodokļu maksājumi, telpu īres, jebkādi administratīvie vai saimnieciskie izdevumi), - tā ir uzņēmuma iekšēja lieta, un tas nav jāsaskaņo ar pasūtītāju, kamēr vien šādas darbības netiek iepriekš atrunātas līgumā. KS "EXPO 2015” līgumā ar EM nebija prasība, ka darbības ar uzņēmuma naudas pārskaitījumiem būtu saskaņojamas ar pasūtītāju. Pēc šādas analoģijas apsūdzību arī varētu celt par nodokļu maksājumiem, jo arī tie nebija norādīti avansa Izlietojuma plānā (kā uz to atsaucas cietušais).

Jā mēs gribētu vai mums būtu nepieciešams analizēt aizdevumu atmaksu, tad mēs varētu konstatēt, ka arī šai rīcībai ir tieša saistība ar projekta realizāciju, kas ir pretēji tam, ko mums cenšas pārliecināt cietušais.

Tika saņemts avanss, bet uzņēmumam ir kreditori. Uzņēmums drīkst dzēst savas kredītsaistības, ja viņš to uzskata par saimnieciski saprātīgu darbību, kad vien vēlas vai kā to nosaka aizdevuma līgumi. Kāda daļa pasūtītājam var būt par uzņēmuma naudas pārskaitījumiem, īpaši, kamēr no tā necieš darbu vai piegādājamo preču vai pakalpojumu kvalitāte (vai tieši otrādi, iespējams, tā pat tiek celta, jo tiek samazināti uzņēmuma izdevumi kā Šajā gadījumā ir kredītprocenti) un šo naudu iespējams ieguldīt kvalitatīvāka produkta radīšanā vai palielināt uzņēmuma peļņu. Uzņēmējs drīkst to darīt! Tātad, ja šāda darbība ļāva radīt kvalitatīvāku preci vai pakalpojumu, tad tai bija saistības ar projekta realizāciju.

Iespējams, ka vēlāk uzņēmumam atkal vajadzēs skaidrās naudas līdzekļus un viņš tos atkal aizņemsies. Tādēļ nav iespējams aizdevuma atmaksas brīdi skatīt izrauti no konteksta un vērtēt tikai to konkrēto atmaksas brīdi. Jo kā tad sanāk, ja vēlāk uzņēmums atkal aizņemsies, ja tas būs nepieciešams, un uzņēmuma kontā būs tādi paši naudas līdzekļi kā iepriekš, un tad vairs nebūs noziegums? Tādēļ nav iespējams objektīvi vērtēt atsevišķu pārskaitījumu izrautu no konteksta un inkriminēt to kā piesavināšanos, neskatot tās kopsakarībā gan ar to, vai preces vai pakalpojums ir piegādāts pasūtītājam, vai neskatot uzņēmuma finanšu situāciju daudz plašākā periodā, lai konstatētu, vai, piemēram, uzņēmuma līdzekļi ir vai nav izsaimniekoti. Tāpat jebkura cietušā un apsūdzības mēģinājumi inkriminēt aizdevuma atmaksu kā piesavināšanos nav pamatojami ar nevienu no noslēgtā līguma punktiem.

Pavisam dīvaini ir lasīt EM sūdzības 2.3. punktā minēto apgalvojumu, ka "procentu maksājumi nedrīkstēja sadārdzināt kopējās projekta izmaksas". Vai tiešām EM uzskata, ka civiltiesiskās attiecībās, noslēdzot uzņēmuma līgumu, pasūtītājam ir adekvāti norādīt, kādi izdevumi drīkst vai nedrīkst veidot konkrētās preces vai pakalpojuma cenu? Tieši tāda ir cietušā loģika, izsakot šādus apgalvojumus, un tieši uz šādu loģiku ir balstīta visa mana apsūdzība. Jā, aizdevuma procenti nekad neparādītos kā atsevišķa pozīcija veicamo darbu pielikumos, bet tas taču ir skaidrs, ka visi izdevumi, kas rodas uzņēmējam, veicot pasūtītos darbus vai saražojot pasūtīto preci, tiktu ierēķināti šīs preces vai mūsu gadījumā - darbu cenā.

Visa šī apsūdzība ir balstīta uz ačgārnu izpratni par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt privātuzņēmējs, jo Ekonomikas ministrija kā pasūtītājs pēc uzņēmuma līguma laušanas ar krimināllietas metodēm, atrod vienu epizodi uzņēmuma konta pārskatā, kas pēc būtības nav lietas apstākļi, kuri skaidri parāda, ka nav noticis noziegums, mēģina mani apsūdzēt lielā mēroga naudas līdzekļu piesavināšanās.

Tikpat absurdi lasīt EM 2.4 punktā pausto: "Tajā pašā laikā finanšu līdzekļu aizņemšanās (nevis biedra naudu iemaksa KS "EXPO 2015" kontos) garantijas summas nodrošināšanai ir vairāk vērsta uz ilūzijas radīšanu par KS „Expo 2015" šķietamu maksātspēju vai nodrošināšanos pret iespējamiem kreditoru prasījumiem KS „Expo 2015" iespējas maksātnespējas gadījumā...."

Šeit man rodas jautājums, kādā pasaulē dzīvo EM amatpersonas, izsakot šādus spriedumus, vienlaikus apliecinot savu nekompetenci viselementārākajos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos. Vai tiešām EM uzskata, ka uzņēmējs, veicot uzņēmējdarbību, nedrīkst sagaidīt, ka tas kādreiz saņems atpakaļ savus ieguldītos līdzekļus? Kas ir domāts ar "biedru naudu" pie uzņēmuma dibināšanas? Vai nauda, ko uzņēmējs aizņemas, ir sliktāka nauda un tas automātiski nozīmē, ka šis uzņēmējs dara kaut ko nelikumīgu? Manuprāt, izteiktā vēlme pēc finanšu līdzekļu nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanai "biedru naudas" formā ir klaji absurda, bet diemžēl vēlreiz demonstrē to izpratni, uz kādu ir balstīta mana apsūdzība, šie pēdējie divi EM apelācijas sūdzības punkti labi ilustrē, cik ļoti Ekonomikas ministrija jauc vai ignorē to, kādi principi un attiecības valda starp pasūtītāju un uzņēmēju, kur tiek jaukts, ka šajās attiecībās avanss būtu, piemēram, glabāšanā nodota nauda vai kas tamlīdzīgs.

Turpinot par prokuratūras apelācijas protestā pausto.

Prokurore savā protestā raksta: "Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Krimināllikuma 525.pnata 3 daļas punkta prasības, proti, nav norādījusi motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.” Prokurore turpina, ka pirmās instances tiesa "nav ņēmusi vērā 2018. gada 2.marta eksperta atzinumu Nr 1711617 par KS „Expo 2015" grāmatvedības ekspertīzi, ka laika posmā no 06.01.2014 līdz 30.01.2014 no saņemtās kopējās avansa summas 314 035,79 EUR jeb ~65% izlietoti aizdevuma atmaksa, nevis producēšanas darbiem.

Vēlos paskaidrot, ka pirmās instances tiesas pirmajā sēdē, kurā kā lieciniece piedalījās ekspertīzes veicēja. Valsts policijas krimināllietu pārvaldes grāmatvedības ekspertīžu nodaļas vecākā eksperte, viņa savas liecības sākumā skaidri atzina, ka grāmatvedības ekspertīzes kompetencē neietilpst sniegt atzinumu, ir vai nav noticis noziedzīgs vai ļaunprātīgs nodarījums. (2019.gada, 08.aprīļa tiesas sēdes audio ieraksta pirmā stunda, 23.minūte.)

Kā redzam lietas materiālos esošajā ekspertīzē, uz kuru maldinoši atsauces prokurore, šajā ekspertīzē netiek uzdots vērtēt avansa izlietojumu, un pats galvenais – secinājumu sadaļā par avansa izlietojumu NAV minēts neviens secinājums vai apgalvojums, kurš runā par avansa izlietojumu. Prokurore savā protestā apgalvo, ka ekspertīze "ir secinājusi", bet kā var šādi pagalvot, ja ne ekspertīzes secinājumos, ne liecinieces teiktajā tiesas sēdē nav minēts neviens secinājums, kurš apstiprinātu prokurores teikto.

Tāpat eksperte minētajā 2014.gada 8.aprīļa tiesas sēdē skaidroja un atzina (pirmā stunda, 26 minūte), "ka avanss tika atbilstoši grāmatvedības praksei iegrāmatots kā saņemts avanss, bet, kad ar pieņemšanas nodošanas aktiem tika pieņemti nolīgtie darbi, tad grāmatvedībā tika samazināts avansu saistību apmērs pret Ekonomikas ministriju." Tikmēr prokurore savā apelācijas protestā raksta: "Pirmās instances tiesas spriedumā ir fiksētas atsevišķas frāzes no eksperta atzinuma, kas ir izrautas no konteksta, bet nav ņemti vērā eksperta izdarīties secinājumi un konstatētie apstākļi.” Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka minētās ekspertīzes secinājumu sadaļā nav nekas minēts par avansa izlietojumu, savukārt ekspertes liecība tiesas sēdē paskaidroja, ka grāmatvedības ekspertīzes kompetencē nav un nevar būt noteikt maksājuma pamatotību vai atbilstību līgumam.

Tāpat prokurore līdzīgi kā cietušais savos apgalvojumos aizdevuma atmaksu skata atrauti no fakta, ka darbi par saņemto avansu tikuši izpildīti. Prokurore raksta: "īpaši Jāuzsver, ka aizdevuma atmaksas brīdī darbi, kuru veikšanai tika piešķirts avanss, nebija izpildīti". Tādēļ Jau avanss Ir priekšapmaksa nevis samaksa par darbu un ir pavisam normāli, ka avansa saņemšanas brīdī darbi vēl nav izpildīti.

šāda prokurora loģika arī liek domāt, ka pasūtītājs ir tiesīgs tikai pēc saviem ieskatiem un izpratnes noteikt, kuri uzņēmuma maksājumi, viņaprāt, ir saistīti ar sniedzamo pakalpojumu un kuri nav? Un vai šādus vienpusēji izdarītus secinājumus ir pamatoti traktēt kā piesavināšanos? Nav saprotams pēc kādiem likuma vai līguma punktiem apsūdzība pamato, ka aizdevumu atmaksu nedrīkstēja veikt, bet tiek meklēti absurdākie aplinkus ceļi, lai uzturētu šo apsūdzību un tiek ignorēti argumenti, ka darbi ir tikuši Izpildīti, ka aizdevuma atmaksa nav darbi vai preces (bet gan uzņēmuma naudas plūsma), tādēļ šādi maksājumi nav norādāmi avansa izlietojuma plānā un citos dokumentos un neviens noslēgtā līgumu punkts ar EM nav paredzējis atskaitīties par uzņēmuma naudas plūsmu.

Prokurore savā protestā raksta: „Tiesa norāda spriedumā, ka avanss ir par pakalpojumiem vai precēm samaksāta priekšapmaksa, bet ignorē apstākli, ka Latvijas republikas naudas līdzekli - avanss - tikai izmantoti tam neparedzētam mērķim."

Atkārtošos, bet redzam, ka prokurore turpina ignorēt apstākli, ka vienīgais, kā konstatēt, vai avansa izlietojums ir noticis atbilstoši noslēgtam līgumam, ir skatīt to saistībā ar paveiktajiem darbiem, kurus bija nolīgts veikt par šo avansu. Prokurore savā protesta vēstulē turpina:

"Latvijas Republikas naudas līdzekļi - avanss - tika piešķirts konkrētam mērķim, un to drīkstēja izmantot noteikto darbu veikšanai atbilstoši iesniegtajam plānotā avansa izlietojuma aprakstam. Piešķirtais avanss nav apsūdzētā Ģirta Majora vai KS „Expo 2015" īpašums, bet gan LR īpašums."

Vēlos paskaidrot, ka noslēgtais uzņēmuma līgums ir civiltiesisks darījums un tas, ka pasūtītājs ir EM, nenozīmē, ka šeit darbojas kādi citi likumi vai principi t.sk., ka "pasūtītāja līdzekļi ir Latvijas Republikas līdzekļi”, nepiemēro šim civiltiesiskajam darījumam kādus īpašus noteikumus. KS „Expo 2015" pret konkrēto avansu bija jāattiecas tieši tāpat kā, ja avanss tiktu saņemts no jebkuras citas juridiskas vai fiziskas personas, kura nav valsts iestāde. Vēlreiz atkārtošu, ka KS „Expo 2015" un EM abi noslēgtie līgumi bija civiltiesiskais darījums, kas paredzēja veikt konkrētas darbus un pakalpojumus - un neatkarīgi, vai samaksa tika veikta avansā vai pēc padarīto darbu nodošanas, pasūtītājam pastāv tikai prasījuma tiesības par minētajiem darbiem, šajā lietā nav nekādas nozīmes mēģinājumiem analizēt to, kādi maksājumi tika veikti no uzņēmuma konta, kamēr vien nepastāv strīds par to, vai nolīgtie darbi bija paveikti.

Uzskatu, ka mana apsūdzība ir pilnībā nepamatota un ilustrē klaju nekompetenci elementāros ar finanšu un grāmatvedības jomu saistītos jautājumos. Lieki pieminēt, ka noskaidrot, cik pamatoti ir maksājumi, kuri tika veikti no saņemtā avansa, ļoti vienkārši varēja izmeklēšanas gaitā. Tomēr apstākļi, kādos radās šī apsūdzība, liecina, ka izmeklēšanai šāda vēlme nebija.

Pirmkārt, līdz apsūdzības uzrādīšanai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, 1. nodaļas galvenā inspektorei Veronika Čuprika man neuzdeva nevienu jautājumu par minētās lietas apstākļiem.

Jau pēc statusa piemērošanas un lietas apstākļu izrunāšanas klātienē ar Rīgas tiesas apgabala Prokuratūras prokuroru A.Kublicki, mēs vienojāmies par pierādijumu iesniegšanu, kas apliecina darbu izpildi par saņemto avansu. Kublicka kungs ļoti labi saprata, ka gadījumā, ja es varu pierādīt darbu izpildi, tad viņš šo krimināllietu bija gatavs izbeigt.

Minētie pierādījumi tika iesniegti 2018.gada 23.februārī, pēc kā manai lietai tika mainīts prokurors, par ko kļuva Bogojavļenskas kundze.

Sava pēdējā vārda nobeigumā es nevaru nepieminēt, ka uzskatu, ka minēto projektu - Latvijas dalību EXPO izstādē Milānā līdz pat līguma laušanas brīdim ar KS „Expo 2015" bija iespējams realizēt laikā un paredzētājā budžetā. Lietā ir materiāli, kuri apliecina Šveices būvnieku apņemšanos Latvijas paviljonu uzbūvēt laikā, jo būvniecības iepirkums bija galvenais iemesls, kādēļ par Latvijas dalības pārtraukšanu izstādē 3 reizes lēma valdība.

Tomēr situācijā, kur atbildīgā ministre Dana Reizniece-Ozola bija kategoriski pret Latvijas dalības turpināšanu un nebija gatava uzklausīt nevienu argumentu, ka projekts ir realizējams, Ministru kabinetam nebija iespēja atrast citu risinājumu, kā šo projektu realizēt. Diemžēl, tieši atbildīgās ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas biroja darbinieku rīcība ir galvenais iemesls kādēļ projekts netika realizēts. Gan publiskie nepamatotie apvainojumi līdzekļu izšķērdēšanā, ministrijas vienpersoniski veidotās "audita komisijas", kuras nekad neuzklausīja projekta realizētājus, gan ministrijas amatpersonu vainošana un vēlākās krimināllietas ir tikai piesegs īsto atbildīgo rīcībai, kuri patiesi atbildīgi par šī projekta pārtraukšanu.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

93
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...