Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.

Iepriekš minētā tendence visvairāk pamanīta paaudzei, kura kaut kādā apzinātā vecumā paspēja padzīvot padomju laikos. Šajā sakarā V.V.Freiberga reiz trāpīgi teica: Padomju okupācijas gadi ir atstājuši ļoti smagas sekas uz cilvēku domāšanu. Uz izpratni par viņu morālo atbildību. Okupācijas gadi radījuši ļoti izkropļotu indivīda izpratni par viņa attiecībām ar valsti. Šī izkropļotā izpratne par personīgo atbildību un par valsts atbildību novedusi pie ļoti apšaubāmiem darījumiem dažādos atbildības līmeņos.

Ņemsim kaut vai ārzemju humānās palīdzības sūtījumus, kas bieži vien netiek nodoti daudzbērnu ģimenēm, slimniekiem vai veciem ļaudīm. No sīka līmeņa blēdībām līdz pat 3 miljonu afērām un G-24 kredītiem, kas vienkārši "izkūpējuši gaisā". Līdz bankām, kas bankrotē jau iepriekš paredzamā veidā un pazūd ar ļaužu iekrājumiem. Liela apmēra blēdības, kas uzturējušas mūsu sabiedrībā priekšstatu par vispārēju "mežonīgo Rietumu" morāli. Tā teikt, grāb, ko vari, un paņem visu, kas nav piesiets.

Un cilvēks sāk domāt tā: visi ņem un grābj, ja arī es neņemšu, tad būšu muļķis. Un, ja tāds cilvēks tiek pie "grāpja" klāt un pagūst "pasmelties", tad viņš uzskata sevi par veiksminieku. Bet, ja paliek tukšiniekos, tad gan viņam sāk ataust sapratne, ka ilgtermiņa perspektīvā valsti uz šādiem pamatiem veidot nevar. Tā ir smaga lieta[1].

Katra indivīda individuālo uzvedības modeli veido kā sabiedrības kopējais uzvedības modelis, tā arī skolas/studiju laikā iegūtās zināšanas. Ja no mazotnes māca, ka, ja kādam ir kaut kas vairāk nekā citiem, tad viņam tas jāatņem, jo viņš ir budzis – ar laiku izveidojas priekšstats, ka jāņem no tiem, kuriem ir vairāk. Ja roku rokā ar izglītībā iegūstamajām zināšanām soļo praktiskā pieredze, ka visa sabiedrība, pirmkārt, jau ģimene, nes mājās no darbavietām visu, ko tik var panest, tad izpratne par pareizo uzvedību veidojas visnotaļ deformēti.

Sabiedrības un ģimenes ietekme uz katra indivīda individualitātes izveidošanos ir visnotaļ liela, tomēr visbūtiskākā ietekme ir izglītības sistēmai. Atliek tajā pieļaut kļūdas vai apzināti to deformēt vai veidot haotiski – automātiski izveidosies pat vairākas paaudzes, kurām vērtību sistēma būs deformēta. Piemēram, 90 gadu sākumā strauju popularitāti ieguva raidījums un kustība „Glābiet bērnus”. Visiem bērniem tika plaši klāstīts par viņu tiesībām, aizmirstot pastāstīt arī par pienākumiem. Tad nu izaugusi vesela plejāde cilvēku, kuriem no mazotnes ir tikai skaidrots – „Tev ir tiesības!”

Mazliet parēķināsim, piemēram, jaunietis, kuram 90. gadu sākumā (paņemšu vidu – 1995.gadu) bija „spurainie” 17 gadi, tad pašlaik viņam ir 38 gadi. Protams, ka būs izņēmumi, bet pārsvarā šajā vecuma grupā cilvēkiem dominēs viens viedoklis – man ir tiesības, citi vainīgi, galvenais skaļi un skaisti runāt utt. Ja tā paskatās, pašlaik politikā varam ieraudzīt vienu izteiktu šādu līderi, kas ir populists Aldis Gobzems.

Intereses pēc papētīju publiski pieejamo viņa CV! Opā (!), dzimis 1978.gadā[2]. Pašlaik sanāk, ka viņam ir 41 gads!! Tieši no tā laika, kad visiem skandināja – „Tev ir tikai tiesības!”. Nelielai atkāpītei, tiesības plašākā nozīmē sevī ietver sabalansētu tiesību un pienākumu loku. Tikai tiesības un tikai pienākumi normālā vidē nepastāv.

Tomēr iepriekš minētais bija tikai neliels ieskicējums vēl lielākai problēmai. Proti, ja kāds saka, ka mūžīgais dzinējs nepastāv, varu teikt – Latvijas izglītības sistēmas reformu kontekstā ir meli. Pašlaik izskatās, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas to tik vien dara, kā veic dažnedažādākās reformas izglītības jomā. Nereti viena reforma netiek pabeigta, kā uzsākas jau pavisam cita vai sākotnēji ieplānotā reformas forma mainās tik tālu, ka jaunais mērķis ir pat nelielā pretrunā ar sākotnēji nosprausto. Šāds rasols ir it visā, ieskaitot arī finansēšanas principu, ka nauda seko skolēnam.

Respektīvi, tiek veidota sistēma, ka skolas ir ieinteresētas piesaistīt un noturēt skolēnus, jo, jo vairāk skolēnu, jo vairāk naudas. Papildus, ja vēl tiek noteikts, ka atsevišķas piemaksas pedagogiem būs saistītas ar centralizēto eksāmenu rezultātu, tad nereti skolotājs būs vairāk ieinteresēts, lai viņa audzēkņi nokārtotu eksāmenus, nekā pats audzēknis. Te nu mēs nonākam jau pie tradicionālā jautājuma – centralizēto eksāmenu jautājumu nopludināšanas.

Arī 2019.gads nav izņēmums, un pirmā lakstīgala ir klāt – tika konstatēts, ka nopludināti angļu valodas eksāmena mutvārdu daļa.[3] Pēc neilga laika jau tika noskaidrots, kāds pārsteigums – to atkal izdarījis skolotājs, kurš saviem audzēkņiem aizsūtījis attiecīgo informāciju, neiedomājoties, ka viņi itin knaši padalīsies ar iegūto informāciju ar draugiem un paziņām, tai skaitā arī internetā. Tālāk jau tehniskas dabas jautājums, kamēr kāds par to paceļ brēku. Kādēļ tā tika darīts? Visticamāk, lai paceltu savu skolēnu vidējo atzīmi, tādējādi parūpējoties, ka procents būs labs un piemaksa neizpaliks. Tādējādi tika izveidota sistēma, ka pedagogs ir ieinteresēts skolēnu skaitā, nevis to zināšanu līmenī. Vai tas ir normāli? Domāju, ka nē!

Ne mazāks haoss ir tieši izglītības saturā. Ik pa laikam ir kaut kādas jaunas vēsmas par it kā labāko modeli. Tagad jājamzirdziņš iekļaujošā izglītība. Skatot skaidrojumu, ko nozīmē jēdziens “iekļaujošā” izglītība, varam izlasīt: izglītības veids, kurā tiek piedāvātas vienādas izglītības iespējas visiem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem neatkarīgi no tā, kādas ir cilvēka spējas, vajadzības un/vai veselības stāvoklis.[4] Centieni no 2005.gada lobēt iekļaujošo izglītību Latvijas skolās ir tik manāmi, ka rodas jautājums – ko tad sabiedrība no tā iegūs, vai – kam tas ir izdevīgi?

Pilnībā visi vienā klasē un pie vienas mācību programmas?! Tas nekas, ka šajā klasē tad būs arī audzēkņi, kuri pašlaik apmeklē specializētās mācību iestādes, vai arī tādi, kuriem attiecīgais priekšmets ne interesē, ne padodas. Ko no šī visa iegūs tie izglītojamie, kuriem attiecīgais priekšmets interesē un padodas? Vienā klasē viens pedagogs vienu priekšmetu pasniegs dažādu ātrumu pakāpē? Tā, lai tas, kurš saprot tikai vieglajā valodā rakstīto, virzītos uz priekšu tieši tāpat kā tāds, kuram tēma patīk un padodas? Pēc idejas tur divi varianti - vai nu ceļam augšā to, kuram sanāk sliktāk, vai velkam lejā to, kuram sanāk labāk. Kāds ir iespējamākais variants? Laikam jau otrais.

Izglītības un zinātnes ministrija visu laiku runā par finansējuma trūkumu. Jā, piekrītu šai sadaļai, bet atkal bet, normāli skatoties, jebkurš reāli domājošs uzņēmējs, vai tāds, kurš vēlas savu jomu/nozari attīstīt, rīkosies, sperot trīs soļus. Pirmais – konstatēs, ko vēlas sasniegt. Respektīvi, precīzi definējams mērķis, kura sasniegšanu var pārbaudīt ar noteiktiem kritērijiem.

Otrais – identificēs šī brīža situāciju (to neizpušķojot). Visbeidzot trešais – sastādīt un īstenot ceļa karti no šī brīža situācijas līdz brīdim, kad mērķis ir sasniegts. Vai izglītības jomā, tā arī daudzās citās, šis ir izdarīts – atbilde ir nē. Ja sabiedrība nav izglītota, tai nepiemīt kritiskā un analītiskā domāšana un vispārīgas zināšanas, tad nav brīnums, kad pat Saeimā ievēl tādus brīnumus, ka domājoša sabiedrības daļa spēj tik noelsties – zeme atveries.

Te tad arī rodas jautājums – varbūt kāds vai kādi ir ļoti ieinteresēti, lai nācija būtu, nu, tāda, nekāda, jo tad var droši, tautas valodā runājot, karināt makaronus uz ausīm, piesavināties un dzīvot uz citu rēķinu. Ups, paskatoties apkārt – ko redzam? Diemžēl arī to redzam. Tamdēļ, kamēr nebūs tāds izglītības ministrs, kurš spēs īsi un saprotami pateikt, ko mēs gribam sasniegt izglītības jomā, kā pārbaudīt, vai esam sasnieguši un kā to izdarīsim attiecīgo gadu laikā, tikmēr ikkatrs vāvuļojums tikai par pliku finansējuma nepieciešamību būs kā indikators, ka konkrētais ministrs patiesībā ir ieinteresēts aprobežota iedzīvotāja radīšanā, nevis reāli rūpējas par izglītības kvalitāti.


[1] https://www.vestnesis.lv/ta/id/15035

[2] https://lv.wikipedia.org/wiki/Aldis_Gobzems

[3] https://www.apollo.lv/6544552/ikgadeja-tradicija-socialo-tiklu-lietotaji-par-nopluduso-anglu-valodas-eksamenu

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Iek%C4%BCaujo%C5%A1%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba

Novērtē šo rakstu:

55
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...