Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.

Iepriekš minētā tendence visvairāk pamanīta paaudzei, kura kaut kādā apzinātā vecumā paspēja padzīvot padomju laikos. Šajā sakarā V.V.Freiberga reiz trāpīgi teica: Padomju okupācijas gadi ir atstājuši ļoti smagas sekas uz cilvēku domāšanu. Uz izpratni par viņu morālo atbildību. Okupācijas gadi radījuši ļoti izkropļotu indivīda izpratni par viņa attiecībām ar valsti. Šī izkropļotā izpratne par personīgo atbildību un par valsts atbildību novedusi pie ļoti apšaubāmiem darījumiem dažādos atbildības līmeņos.

Ņemsim kaut vai ārzemju humānās palīdzības sūtījumus, kas bieži vien netiek nodoti daudzbērnu ģimenēm, slimniekiem vai veciem ļaudīm. No sīka līmeņa blēdībām līdz pat 3 miljonu afērām un G-24 kredītiem, kas vienkārši "izkūpējuši gaisā". Līdz bankām, kas bankrotē jau iepriekš paredzamā veidā un pazūd ar ļaužu iekrājumiem. Liela apmēra blēdības, kas uzturējušas mūsu sabiedrībā priekšstatu par vispārēju "mežonīgo Rietumu" morāli. Tā teikt, grāb, ko vari, un paņem visu, kas nav piesiets.

Un cilvēks sāk domāt tā: visi ņem un grābj, ja arī es neņemšu, tad būšu muļķis. Un, ja tāds cilvēks tiek pie "grāpja" klāt un pagūst "pasmelties", tad viņš uzskata sevi par veiksminieku. Bet, ja paliek tukšiniekos, tad gan viņam sāk ataust sapratne, ka ilgtermiņa perspektīvā valsti uz šādiem pamatiem veidot nevar. Tā ir smaga lieta[1].

Katra indivīda individuālo uzvedības modeli veido kā sabiedrības kopējais uzvedības modelis, tā arī skolas/studiju laikā iegūtās zināšanas. Ja no mazotnes māca, ka, ja kādam ir kaut kas vairāk nekā citiem, tad viņam tas jāatņem, jo viņš ir budzis – ar laiku izveidojas priekšstats, ka jāņem no tiem, kuriem ir vairāk. Ja roku rokā ar izglītībā iegūstamajām zināšanām soļo praktiskā pieredze, ka visa sabiedrība, pirmkārt, jau ģimene, nes mājās no darbavietām visu, ko tik var panest, tad izpratne par pareizo uzvedību veidojas visnotaļ deformēti.

Sabiedrības un ģimenes ietekme uz katra indivīda individualitātes izveidošanos ir visnotaļ liela, tomēr visbūtiskākā ietekme ir izglītības sistēmai. Atliek tajā pieļaut kļūdas vai apzināti to deformēt vai veidot haotiski – automātiski izveidosies pat vairākas paaudzes, kurām vērtību sistēma būs deformēta. Piemēram, 90 gadu sākumā strauju popularitāti ieguva raidījums un kustība „Glābiet bērnus”. Visiem bērniem tika plaši klāstīts par viņu tiesībām, aizmirstot pastāstīt arī par pienākumiem. Tad nu izaugusi vesela plejāde cilvēku, kuriem no mazotnes ir tikai skaidrots – „Tev ir tiesības!”

Mazliet parēķināsim, piemēram, jaunietis, kuram 90. gadu sākumā (paņemšu vidu – 1995.gadu) bija „spurainie” 17 gadi, tad pašlaik viņam ir 38 gadi. Protams, ka būs izņēmumi, bet pārsvarā šajā vecuma grupā cilvēkiem dominēs viens viedoklis – man ir tiesības, citi vainīgi, galvenais skaļi un skaisti runāt utt. Ja tā paskatās, pašlaik politikā varam ieraudzīt vienu izteiktu šādu līderi, kas ir populists Aldis Gobzems.

Intereses pēc papētīju publiski pieejamo viņa CV! Opā (!), dzimis 1978.gadā[2]. Pašlaik sanāk, ka viņam ir 41 gads!! Tieši no tā laika, kad visiem skandināja – „Tev ir tikai tiesības!”. Nelielai atkāpītei, tiesības plašākā nozīmē sevī ietver sabalansētu tiesību un pienākumu loku. Tikai tiesības un tikai pienākumi normālā vidē nepastāv.

Tomēr iepriekš minētais bija tikai neliels ieskicējums vēl lielākai problēmai. Proti, ja kāds saka, ka mūžīgais dzinējs nepastāv, varu teikt – Latvijas izglītības sistēmas reformu kontekstā ir meli. Pašlaik izskatās, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas to tik vien dara, kā veic dažnedažādākās reformas izglītības jomā. Nereti viena reforma netiek pabeigta, kā uzsākas jau pavisam cita vai sākotnēji ieplānotā reformas forma mainās tik tālu, ka jaunais mērķis ir pat nelielā pretrunā ar sākotnēji nosprausto. Šāds rasols ir it visā, ieskaitot arī finansēšanas principu, ka nauda seko skolēnam.

Respektīvi, tiek veidota sistēma, ka skolas ir ieinteresētas piesaistīt un noturēt skolēnus, jo, jo vairāk skolēnu, jo vairāk naudas. Papildus, ja vēl tiek noteikts, ka atsevišķas piemaksas pedagogiem būs saistītas ar centralizēto eksāmenu rezultātu, tad nereti skolotājs būs vairāk ieinteresēts, lai viņa audzēkņi nokārtotu eksāmenus, nekā pats audzēknis. Te nu mēs nonākam jau pie tradicionālā jautājuma – centralizēto eksāmenu jautājumu nopludināšanas.

Arī 2019.gads nav izņēmums, un pirmā lakstīgala ir klāt – tika konstatēts, ka nopludināti angļu valodas eksāmena mutvārdu daļa.[3] Pēc neilga laika jau tika noskaidrots, kāds pārsteigums – to atkal izdarījis skolotājs, kurš saviem audzēkņiem aizsūtījis attiecīgo informāciju, neiedomājoties, ka viņi itin knaši padalīsies ar iegūto informāciju ar draugiem un paziņām, tai skaitā arī internetā. Tālāk jau tehniskas dabas jautājums, kamēr kāds par to paceļ brēku. Kādēļ tā tika darīts? Visticamāk, lai paceltu savu skolēnu vidējo atzīmi, tādējādi parūpējoties, ka procents būs labs un piemaksa neizpaliks. Tādējādi tika izveidota sistēma, ka pedagogs ir ieinteresēts skolēnu skaitā, nevis to zināšanu līmenī. Vai tas ir normāli? Domāju, ka nē!

Ne mazāks haoss ir tieši izglītības saturā. Ik pa laikam ir kaut kādas jaunas vēsmas par it kā labāko modeli. Tagad jājamzirdziņš iekļaujošā izglītība. Skatot skaidrojumu, ko nozīmē jēdziens “iekļaujošā” izglītība, varam izlasīt: izglītības veids, kurā tiek piedāvātas vienādas izglītības iespējas visiem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem neatkarīgi no tā, kādas ir cilvēka spējas, vajadzības un/vai veselības stāvoklis.[4] Centieni no 2005.gada lobēt iekļaujošo izglītību Latvijas skolās ir tik manāmi, ka rodas jautājums – ko tad sabiedrība no tā iegūs, vai – kam tas ir izdevīgi?

Pilnībā visi vienā klasē un pie vienas mācību programmas?! Tas nekas, ka šajā klasē tad būs arī audzēkņi, kuri pašlaik apmeklē specializētās mācību iestādes, vai arī tādi, kuriem attiecīgais priekšmets ne interesē, ne padodas. Ko no šī visa iegūs tie izglītojamie, kuriem attiecīgais priekšmets interesē un padodas? Vienā klasē viens pedagogs vienu priekšmetu pasniegs dažādu ātrumu pakāpē? Tā, lai tas, kurš saprot tikai vieglajā valodā rakstīto, virzītos uz priekšu tieši tāpat kā tāds, kuram tēma patīk un padodas? Pēc idejas tur divi varianti - vai nu ceļam augšā to, kuram sanāk sliktāk, vai velkam lejā to, kuram sanāk labāk. Kāds ir iespējamākais variants? Laikam jau otrais.

Izglītības un zinātnes ministrija visu laiku runā par finansējuma trūkumu. Jā, piekrītu šai sadaļai, bet atkal bet, normāli skatoties, jebkurš reāli domājošs uzņēmējs, vai tāds, kurš vēlas savu jomu/nozari attīstīt, rīkosies, sperot trīs soļus. Pirmais – konstatēs, ko vēlas sasniegt. Respektīvi, precīzi definējams mērķis, kura sasniegšanu var pārbaudīt ar noteiktiem kritērijiem.

Otrais – identificēs šī brīža situāciju (to neizpušķojot). Visbeidzot trešais – sastādīt un īstenot ceļa karti no šī brīža situācijas līdz brīdim, kad mērķis ir sasniegts. Vai izglītības jomā, tā arī daudzās citās, šis ir izdarīts – atbilde ir nē. Ja sabiedrība nav izglītota, tai nepiemīt kritiskā un analītiskā domāšana un vispārīgas zināšanas, tad nav brīnums, kad pat Saeimā ievēl tādus brīnumus, ka domājoša sabiedrības daļa spēj tik noelsties – zeme atveries.

Te tad arī rodas jautājums – varbūt kāds vai kādi ir ļoti ieinteresēti, lai nācija būtu, nu, tāda, nekāda, jo tad var droši, tautas valodā runājot, karināt makaronus uz ausīm, piesavināties un dzīvot uz citu rēķinu. Ups, paskatoties apkārt – ko redzam? Diemžēl arī to redzam. Tamdēļ, kamēr nebūs tāds izglītības ministrs, kurš spēs īsi un saprotami pateikt, ko mēs gribam sasniegt izglītības jomā, kā pārbaudīt, vai esam sasnieguši un kā to izdarīsim attiecīgo gadu laikā, tikmēr ikkatrs vāvuļojums tikai par pliku finansējuma nepieciešamību būs kā indikators, ka konkrētais ministrs patiesībā ir ieinteresēts aprobežota iedzīvotāja radīšanā, nevis reāli rūpējas par izglītības kvalitāti.


[1] https://www.vestnesis.lv/ta/id/15035

[2] https://lv.wikipedia.org/wiki/Aldis_Gobzems

[3] https://www.apollo.lv/6544552/ikgadeja-tradicija-socialo-tiklu-lietotaji-par-nopluduso-anglu-valodas-eksamenu

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Iek%C4%BCaujo%C5%A1%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba

Novērtē šo rakstu:

55
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...