Izglītības ministrija mēģina paturēt neērto VDK izpētes komisiju "īsā pavadā"
PIETIEK16.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mārītes Seiles vadītā Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi jaunus veidus, kā paturēt Valsts drošības komitejas "mantojuma" izpētes komisiju "īsā pavadā" - to nepārtraukti uzraudzīt, liekot saskaņot tās plānus un paturot sev tiesības jebkurā laikā pārtraukt līgumu, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus".
Kā zināms, pērn, kad komisija atradās Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas pakļautībā, tās darbībai tika likti visdažādākie šķēršļi, tai netika piešķirts finansējums, no tās sastāva tika izslēgti vairāki "nepiemēroti" speciālisti.
Pēc tam komisija tika nodota Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, šā gada 1. septembrī tajā tika atjaunoti trīs no komisijas iepriekš izslēgtie - Kristīne Jarinovska, Bonifācijs Daukšts un Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Valdība arī atļāva ministrijai noslēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti par komisijas noteiktā zinātniskā izpētes procesa īstenošanas nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto izdevumu segšanu un administrēšanu.
Taču jau nedēļu pēc tam atklātībā nonāca komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera vēstule Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un tajā bija norādīts, ka šī līguma (vienošanās) sagatavošanas process rada uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst Straujumas 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".
Kangeris arī norādīja, ka "ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams".
Nu kļuvis zināms, ka, neraugoties uz šiem iebildumiem un to daļēju ņemšanu vērā, Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi nepieļaut pārāk lielu "politiski jūtīgās" tēmas pētošās komisijas neatkarību.
Vienošanās joprojām paredz saskaņot komisijas darbības plānus ar Vienotības pārstāves vadīto ministriju, šādi faktiski paturot ministrijas departamenta direktori Kiopu par galveno komisijas darba uzraudzi, neraugoties uz komisijas iebildumiem un to pamatojumu.
Tāpat šajā publisko tiesību līgumā Izglītības un zinātnes ministrija atstājusi sev tiesības jebkurā brīdī pārtraukt līgumu ar universitāti, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus", paredzot, ka universitāte pat atmaksā finansējumu, kas jau saņemts komisijas darbam.
Oficiālu ministrijas skaidrojumu Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt, savukārt neoficiāli kāds ministrijas vadības pārstāvis Pietiek atzina: "Tie zinātnieki ir iedomājušies, ka kāds viņiem atļaus pilnīgi nekontrolētiem un neatkarīgiem pētīt Latvijas valsts vissensitīvāko vēstures materiālu. Protams, ka politiķi darīs visu, lai to neatļautu."
Pietiek šodien publicē šī līguma pilnu tekstu.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
