Izglītības ministrija mēģina paturēt neērto VDK izpētes komisiju "īsā pavadā"
PIETIEK16.09.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Plutons
17.09.2015. 12:48»
galva sāp
Tā loģiski runājot-kādi maisi un slēpšana? Lūk, visi, kas cietuši no kropļu darbībām, gan vectēvi, gan mazbērni-var taču runāt un norādīt uz konkrētiem personāžiem-ko pastrādājuši
Nu, maisos ir arī draudzīgie kaimiņi, kuri uzdodas par baigiem draugiem.
galva sāp
17.09.2015. 08:03Tā loģiski runājot-kādi maisi un slēpšana? Lūk, visi, kas cietuši no kropļu darbībām, gan vectēvi, gan mazbērni-var taču runāt un norādīt uz konkrētiem personāžiem-ko pastrādājuši.
trags
17.09.2015. 07:04zintnieki godaviri ievadis visu datora untad dedzinas maisu ar visu melno kaki kura tur nav
p.s.
17.09.2015. 04:04»
Saprotoshais
Ko piesienas godaviiram ? Es vinja vietaa par mazu, nostaljghisku pieminju no ilggadeejaas siles vietas buutu pakjeeris liidzi arii galdu, kabineta sekciju un sekretaari piedevaam
tas domaats biedram Plorinjam;)
Saprotoshais
17.09.2015. 04:03Ko piesienas godaviiram ? Es vinja vietaa par mazu, nostaljghisku pieminju no ilggadeejaas siles vietas buutu pakjeeris liidzi arii galdu, kabineta sekciju un sekretaari piedevaam;)
idioti
17.09.2015. 00:41normāls līgums. Un punkts par NEAPGŪTĀ finansējuma atmaksu arī ir tikai normāli. Jūs ko iedomājaties - projektam, piemēram ir paredzēti 100 tūkstoši, 10 ir apgūti, bet 90 vēl ne, līgums tiek pārtraukts, un tie 90 tūkstoši, KAS VĒL NAV apgūti, paliks tai universitātei? Lūk tad PIETIEK vajadzētu rakstīt, ne jau tagad ..
Lapsis šoreiz ir nošāvis greizi, gi gi gi :D
x
16.09.2015. 17:47VDK ziņotāji cenšas aizklapēt to komisiju, lai neradītu lavīnu kolaborantu aprindās!
astrofizika
16.09.2015. 17:33Kiopas intrigas ir plaši pazīstamas. Ļaunākais, ko jebkurš darba devējs var iedomāties ir Agrita Kiopa? Intrigas, intrigas....
Kāpēc Seile tādu tur?
pec ieraksta darba gramatina
16.09.2015. 16:13»
Plutons
Te jau var likmes likt - ka nākamajā vasarā čekas maisus neatvērs, bet atradīs kārtējo iemeslu atvēršanu atlikt
LPSR kgb darbinieki pamazam sak doties pensija.pensionejoties jauzrada darba gramatina.pec to ierakstiem ari vajag sakt petit,galvenokart DARBA VIETAS ,KUR BIJUSIE KGB DARBINIEKI ,,STRADA,, PEC 1991 GADA !
Plutons
16.09.2015. 15:20Te jau var likmes likt - ka nākamajā vasarā čekas maisus neatvērs, bet atradīs kārtējo iemeslu atvēršanu atlikt.
Te prasās pēc masīva spiediena uz deputātiem no NVO, lai to nepieļautu.
Glezna
16.09.2015. 11:27Par Agritu Kiopu nebrīnos. Kiopas kundze ir gatava vienmēr pakalpot.
Uzskatu, ka arī pati Kiopa spēlē savu, ne īpaši tīru spēlīti šajā "čekas maisu" epopejā. Nevērtējot tuvāk - ministrijā tādam cilvēkam nav piemērota vieta.
janka
16.09.2015. 11:04Valsts drošības orgāniem derētu sākt meklēt cilvēkus,kuri pretojas okupācijas noziegumos iesaistīto cilvēku darbības izmeklēšanai un kuri līdz ar to noniecina okupācijas radītās sekas un kavē šo seku novēršanu visos neatkarības gados.
Ēdelweiss
16.09.2015. 08:54Dabīga valstiskās noziedzības un genocīda 4.maija rezīma šucmaniski-policejiski-mafiozi-bandītiski-nacistiskās LRv pilsoņu oārvaldes darbība, lai nosleptu visus viņu noziegumus veiktus laika posma no 1940 līdz 1990 gadiem....
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
