Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.

Tiesībsargs ir saņēmis vairāku skolu direktoru un skolēnu vecāku jautājumus, kā organizēt izglītības iestāžu izlaidumus, ievērojot Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus. Ir pat gadījumi, ka vecāki piedraud skolas vadībai, ka tik un tā ieradīsies uz izlaidumu, ignorējot noteikto 25 cilvēku pulcēšanās ierobežojumu, jo vecākiem esot tiesības piedalīties sava bērna diploma saņemšanas ceremonijā.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem:

Pirmkārt, izglītības iestāžu izlaidumu kārtību neregulē neviens ārējs normatīvs akts, līdz ar to katra izglītības iestāde ir tā, kas nosaka, kā attiecīgajā skolā, bērnudārzā vai augstskolā notiks izlaidums. Tieši izglītības iestādes vadība, nevis privātpersonas – bērni un viņu vecāki –, ir tie, kuri nosaka šo kārtību. Līdz ar to arī skolas vadība nes atbildību par to, lai tiktu ievēroti Covid-19 ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Otrkārt, lai arī vecāku vēlme būt klāt sava bērna izlaidumā ir saprotama, tomēr neviens tiesību akts neparedz šādas vecāku tiesības. Tā ir izveidojusies tradīcija vecākiem piedalīties šajā svinīgajā ceremonijā.

Treškārt, ikvienam, arī vecākiem, ir jāievēro likums - Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, neskatoties uz vēlmi piedalīties sava bērna izlaidumā.

Tiesībsargs aicina Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt vadlīnijas par izlaiduma pasākuma organizēšanu. Šādu pat aicinājumu šodien, 20.maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā pārrunāja aktuālo situāciju ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma pārvarēšanā, pauda arī tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Vienlaikus tiesībsargs atgādina par bērna tiesībām paust savu viedokli un tikt uzklausītam par jautājumiem, kas viņus skar. To nosaka gan Bērnu tiesību aizsardzības likums, gan ANO Bērnu tiesību konvencija. Tiesībsargs aicina lemšanā par izlaiduma organizēšanu iesaistīt arī pašus absolventus un mazu bērnu gadījumā arī viņu likumīgos pārstāvjus – vecākus.

Vidusskolas un augstskolu absolventi kā pilngadīgas personas pilnībā spēj paust savu nostāju par sev svarīga un svinīga pasākuma – izlaiduma – organizēšanu, ievērojot pandēmijas izplatīšanās ierobežojumus. Turklāt vidusskolēnu un augstskolas studentu gadījumā vecāki vairs pat nav viņu likumīgie pārstāvji, jo jaunieši ir pilngadīgi.

Jautājums par izlaiduma organizēšanu šajos jaunajos apstākļos nav tikai Latvijas izglītības iestāžu izaicinājums. Līdz šim ir dzirdēti vairāki varianti, kā iespējams organizēt izglītības iestādes izlaidumu un vienlaikus ievērot noteikumus pandēmijas ierobežošanai. Piemēram, organizējot virtuālus izlaidumus – kur mācību iestādes pārstāvji uzrunā absolventus, viņu ģimenes locekļus un pasniedzējus, kas seko svinīgajai ceremonijai video tiešraidē; kad tiek nolasīts absolventa vārds, viņa fotogrāfija parādās ekrānā.

Klātienes izlaidums, ievērojot distanci – kad strikti noteiktā kārtībā un laikā absolventi ierodas mazās grupās zālē vai aulā un saņem diplomu; svinīgo ceremoniju filmē un rāda tiešraidē mājaslapā, kur to var noskatīties ģimenes locekļi, jo klātienē tie nepiedalās. Ceremonijas pārcelšana uz rudeni, bet šobrīd tiek izsniegti vai izsūtīti diplomi. Ir iespējami arī citi risinājumi.

Tiesībsarga uzdevums nav noteikt, kā būtu pareizi organizēt izlaidumus, bet gan aicināt atbildīgo ministriju kopā ar citām kompetentajām iestādēm izstrādāt vadlīnijas, kā, ievērojot tiesisko regulējumu par pandēmijas ierobežošanu, droši organizēt izlaidumus, savukārt skolām uzklausīt arī pašu absolventu viedokļus.

Tiesībsarga birojs šī gada janvārī nāca klajā ar ziņojumu, kurā apkopota Latvijas skolu prakse bērnu un jauniešu viedokļa noskaidrošanā jautājumos, kas viņus skar izglītības iestādē. No plašās izpētes redzams, ka, neskatoties uz atsevišķiem pozitīviem piemēriem,  līdzšinējā skolu prakse uzklausīt jauniešus par viņiem saistošiem jautājumiem nav plaši izplatīta.

Novērtē šo rakstu:

10
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...