Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā visa nebūs, ja nu vienīgi – pēdējā rindkopā.

Ar lielu interesi izlasīju Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli. Imants Parādnieks ir pētījis, kādas Eiropas, ASV un arī Latvijas firmas turpina tirdzniecību ar Krieviju, kā attīstās bizness brīdī, kad konkurence zūd, un pareizi norāda, ka bizness Krievijā ir neētisks bizness, kas stiprina mūsu kaimiņu – agresoru. 

Tiesa, ne visam rakstītajam varu piekrist, jo, manuprāt, visas marmelādes (naftu, tankus, automašīnas, zāles, šprotes un Rīgas balzāmu) vienā turzā bērt nav prāta darbs. Lielāka uzmanība būtu pievēršama tieši eksportam no Krievijas – tieši Krievijas produktu iepirkšana un valūtas piegāde agresorvalstij ir nozīmīgākais Krievijas militārais stimuls.

Varētu minēt piemēru – kodoldegvielu atomelektrostacijām ASV un Rietumeiropa par miljardiem dolāru iepērk tieši no Krievijas, uz urāna eksportu nekādas sankcijas un ierobežojumi nav noteikti. Tiesa, formāli lielākā daļa šā urāna ir iegūta Kazahstānā, bet bagātināta Krievijā. Un tikai Krievijas specdienesti varētu sniegt precīzu atbildi uz jautājumu – cik lielā mērā šī nukleārās degvielas tirdzniecība ir saistīta ar militāro industriju. 

Vispārējai informācijai šeit derētu piebilst, ka sestās lielākās globālās urāna ieguves raktuves atrodas Nigērā, kurā nesen notika militārs apvērsums (iespējams, ar Krievijas militāristu tiešu vai netiešu atbalstu).

Ir diezgan grūti nošķirt naftas produktus, kas globālajā tirgū nonāk caur Indiju un citām valstīm, no Krievijas naftas produktu tieša eksporta, vismaz ķīmisko un fizikālo īpašību jomā šie produkti ir identiski. Tādēļ nav īpašs pārsteigums, ka pieaug Indijas produkcijas noiets Krievijā, īpaši tas attiecas uz ķīmijas produktiem un medikamentiem. Patiesībā visu Krievijas zāļu tirgu, ko bija samazinājuši Eiropas (t.sk. Latvijas) zāļu ražotāji, nekavējoties aizpildīja indieši.

Pēdējā gada laikā ASV tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir pieaudzis. Tā melo globālie ekonomisko apskatu portāli un informācijas avoti. Ieskatoties citos informācijas avotos, izrādās, ka vairums no starptautiskām kompānijām, kas it kā ir atstājušas Krievijas tirgu, patiesībā tur saglabājušās – mazāk ražo, taču čakli tirgo.

Vienīgais spēcīgais ierocis pret Krievijas militāru ekonomiku, izrādās, ir saskaņotās Eiropas Savienības, ASV, Kanādas un citu rietumvalstu noteiktās sankcijas, un īpaši tas attiecas uz militārās tehnoloģijas tirdzniecību, finanšu un informatīvās telpas aizsardzību.

Pārskatot globālo literatūru, rodas iespaids, ka visi segmentētie mēģinājumi ietekmēt Krievijas ekonomiku nesasniedz rezultātus, bet drīzāk kaut kādā mērā sašķoba tirgu un veicina citu struktūru peļņu. Tātad – pirmkārt, Latvijas un visas Eiropas interesēs ir precīzi ievērot visas noteiktās sankcijas, vērsties pret tiem, kas tās neievēro, un izmantot diplomātiskās saites, lai šīs sankcijas stiprinātu.

Kas būtiski – Latvijai neviens neliedz Eiropas Savienībā iniciēt jaunas, stingras sankcijas, kuras, pirmkārt, attiecas uz jebkādu Krievijas izejvielu, enerģētikas produktu, kā arī citu preču eksportu. Es, protams, pilnībā ticu tam, ka visi naftas produkti, akmeņogles, minerālmēsli, kas pa Latvijas dzelzceļu virzās uz Latvijas ostām, ir ražoti Kazahstānā vai Uzbekistānā, ka tās uz Eiropu sūta kazahu un uzbeku biznesmeņi, kas nekad un nemaz nav saistīti ar Krievijas tirgu. Informācija par stāvokli Inčukalna gāzes krātuvē ir noslepenota, bet gribētos zināt – cik Krievijas gāzes tajā atrodas.

Protams, katrs mēs informāciju masu saziņas līdzekļos lasām no sava skatupunkta. Būtu dīvaini, ja es šajā diskusijā – pārtraukt jebkādu Latvijas produktu eksportu uz Krieviju - nebūtu pamanījis mildronātu. Pārlasīju vēlreiz Eiropas sankcijas pret Krieviju – medikamentu šajā sankciju sarakstā nav, patiesībā nav bijušas pat nopietnas diskusijas par medikamentu iekļaušanu sankciju sarakstā. 

Atkāpe no politikas ar garstāstu par mildronātu

Latvijas portālos parādījās plaša informācija, ka „Grindeks” eksportējot uz Krieviju mildronātu un to izmantojot Krievijas karavīru stimulēšanai. Aktīvisti pieprasīja nekavējoties šo darbību pārtraukt. Tādēļ nolēmu nedaudz iedziļināties leģendā par mildronāta nozīmi Krievijas – Ukrainas karā.

Kā šādos gadījumos man nākas šeit likt atsauci par iespējamu interešu konfliktu. Šo rindu autors ir ārsts, nav saistīts ar farmaceitisko ražošanu un tirdzniecību, nesaņem finansiālu atbalstu par zāļu reklamēšanu vai ieteikšanu. Nekad nav izrakstījis vai pats lietojis mildronātu (meldoniju), nav piedalījies farmakoloģiskos pētījumos. Ir bijis redaktors vairākos žurnālos angļu, krievu un latviešu valodā, kur publicēti materiāli par meldonija klīniskajiem pētījumiem, rediģējis un recenzējis publikācijas par meldoniju. 

L–karnitīns un meldonijs ir Latvijas veiksmes stāsts, gluži kā igauņiem Skype, bet lietuviešiem „Žalgiris” (vai varbūt „Maxima”). Īsti nevaru pastāstīt par mildronātu, ja nepastāstītu par L–karnitīnu. Tālajā 1905. gadā karnitīnu atklāja latviešu bioķīmiķis Roberts Krimbergs (1874–1941). Viņš to izdalīja no Lībiga gaļas ekstrakta filtrāta, savu ziņojumu par atklājumu publicēja tā laika ietekmīgākajā bioķīmijas žurnālā „Zeitschrifft für Physiologische Chemie”, vēlāk pats atklāja karnitīna ķīmisko formulu. Karnitīns ir 3-hidroksi-4-trimetil-aminobutanoāts. 

Roberts Krimbergs Nobela prēmiju nesaņēma tikai tādēļ, ka viņa dižākie pētījumi sakrita ar 1. Pasaules karu, viņš tolaik bija Maskavas universitātes profesors, bet Krievijai ar Zviedriju bija, tā teikt, neviennozīmīgas attiecības. Vēlāk profesors Krimbergs atgriezās Latvijā, bija viens no Latvijas universitātes dibinātājiem un pirmais Medicīnas fakultātes vēlētais profesors.

L–karnitīns stimulē garķēžu taukskābju oksidēšanu mitohondrijos. Īsumā varētu teikt tā – kanitīns ir ļoti svarīga muskuļu audu sastāvdaļa, un 95% arī atrodas muskuļos. Ja karnitīna nav– muskuļi ir vāji un neveidojas. Ja karnitīna pārāk daudz – pieaug aterosklerozes risks. Lai uzņemtu 100 mg karnitīna pietiek apēst 114 gramus liellopu sarkanās gaļas vai 3.5 kilogramus tomātu, 12.5 kilogramus olu vai izdzert 5 litrus piena. 

Kā jau norādīju, karnitīns veido muskuļu masu, līdz ar to karnitīnu plaši lieto kultūristi, svarcēlēji, bokseri un citi cīņas sporta pārstāvji. Latvijā reģistrēti vairāk par 100 karnitīnu saturošiem uzturbagātinātājiem, bet ebay.com ir atrodami kādi 3000 karnitīnu saturošu produktu piedāvājumi. Nereģistrētos karnitīna preparātus plaši tirgo fitnesa centros. 

Cilvēkam dienā vajadzētu uzņemt apmēram 50 mg karnitīna, galvenokārt ar gaļu. Iepriekšminēto sporta veidu pārstāvji karnitīnu ēd ievērojami vairāk, vēl nesen par kādu Latvijā labi pazīstamu sportistu – politiķi stāstīja, ka dienā viņš apēdot 30 mammas ceptas kotletītes no sarkanās gaļas. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ vairums sportistu labprātāk ēd tabletītes, nevis kotletītes.

Vismaz ceturto daļu karnitīna cilvēks sintezē pats – aknās, nierēs un sēkliniekos no lizīna un metionīna. Arī lizīnu un metionīnu čakli ēd kultūristi un svara bumbu cilātāji. 

Tai pašā laikā karnitīns nav gauži nevainīgs. Pacientiem ar augstu karnitīna koncentrāciju biežāk ir neiropātijas un paaugstināts asinsspiediens. Sportistiem, kas ilgstoši lietojuši karnitīnu, lizīnu, metionīnu pārspīlētās devās, ar laiku veidojas polineiropātijas un Parkinsona slimībai līdzīgi simptomi. 

Cilvēka zarnu traktā mikrobioms pārvērš karnitīnu trimetilamīnā, kas paaugstina sirds-asinsvadu slimību risku. Tātad – karnitīns muskuļiem ir vajadzīgs, bet karnitīns citām šūnām pārlieku lielās devās ir kaitīgs. 

Te nu mēs nonākam līdz mildronātam jeb meldonijam. Meldonijs ir radīts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, pieder taukskābju β-oksidācijas parciālo inhibitoru klasei, un klīnicistu vidū ir plaši pazīstams. Ķīmiskie nosaukumi – 3-(2,2,2-trimetilhidrazīnija propionāts vai 2-(2-karboksietil)-1,1,1-trimetilhidrazīnija hidroksīda betaīns. 1975. gadā tika reģistrēta pirmā autorapliecība par meldoniju, kurš tolaik tika saukts par kvaterīnu, bet 1989. gadā mūsu pašreizējais Zinātņu akadēmijas prezidents, viens no izcilākajiem latviešu zinātniekiem Ivars Kalviņš kopā ar līdzautoriem par mildronāta radīšanu saņēma PSRS valsts prēmiju.

Paskaidrot nav viegli, bet centīšos– meldonijs ir γ-butirobetaīna (GBB) struktūranalogs, un tādēļ ir GBB-hidroksilāzes– pēdējā karnitīna biosintēzes ķēdes fermenta konkurentais inhibitors. Mildronāta darbības pamatā ir karnitīna sintēzes ierobežošana, kas noved pie taukskābju oksidācijas bremzēšana ishēmijas apstākļos, tādējādi pieslēdzot enerģijas iegūšanai (ATF) glikozes oksidācijas ķēdi, kas prasa apmēram 12% mazāk skābekļa. Un iespējams, tieši šī 12% skābekļa ekonomija ļauj kaut kādā mērā sportistiem sasniegt nedaudz labākus rezultātus, ja treniņprocesā lietots meldonijs. Tomēr šajā gadījumā varētu arī definēt pretēji, ka meldonijs ir darbojies kā sirds vai skeleta muskuļa saudzētājs vai ārstētājs pēc pārlieku lielas slodzes. 

Meldonijs ir iekļauts pasaules dopinga sarakstā, un tādēļ to sportisti parasti nelieto. Toties slavenā krievu tenisiste Marina Šarāpova mildronātu bieži lietoja, tika diskvalificēta un nonāca uz visu Krievijas modes un skandālu žurnālu vākiem viegli apģērbta, bet ļoti skaista, un neslēpa savu draudzību ar mildronātu. Kopš  tā laika  Krievijā sportisti mildronātu lieto, bet pēdējos divus gadus krievu sportisti starptautiskās sacensībās ar dopinga kontroli nepiedalās. 

Šeit būtiski piebilst, ka Krievijā joprojām mīl tieši Grindeksa mildronātu nevis piecās dažādās Krievijas farmācijas rūpnīcās ražoto, daudz lētāko meldoniju. Es arī darītu tāpat, jo Grindeksa ražošanas kvalitātei es uzticos daudz vairāk nekā jebkuras Krievijas rūpnīcas kvalitātes standartiem. 

Savulaik Nils Ušakovs sociālajos tīklos pasmaidīja par meldonija skandālu ar mīļu Rīgas reklāmu “Welcome to the meldony city”. 

Jautājums – vai Krievijas karavīri lieto meldoniju pirms doties kaujas laukā? Lāga neticu, nekur neesmu atradis tam nekādus pierādījumus. Bet, ja nu lietotu, tad – lai mazinātu paģiras un uzlabotu sirdsdarbību pēc pārmērīgas dzeršanas. Un tad viņi tiešām lietotu Krievijas rūpnīcās ražoto medikamentu ar identisku formulu, taču lētāku. 

Medicīnā jebkuru apgalvojumu pieņemts balstīt uz pētījumiem un analīzi. Medicīnā lietojamo farmakoloģisko līdzekļu nozīmēšanu profilaksei un ārstēšanai pamato pierādījumu bāze (evidence based medicine).  Jebkura medikamenta farmakoloģisko pierādījumu bāzi veido pirmsklīniskie un klīniskie pētījumi četrās fāzēs. Mūsdienās pētījumi parasti notiek, analizējot medikamenta iedarbību desmitiem, simtiem tūkstošu pacientu, bet nereti pētījumi aptver miljonus. 

Atbilstoši pierādījumu bāzei nav iespējams par pētījumiem uzskatīt visus novērojumus un ziņojumus, kas publicēti dažāda līmeņa zinātniskā un parazinātniskā literatūrā. Pasaulē ir milzums žurnālu un interneta vietņu, kas publicē arī parazinātniskus un pat pseidozinātniskus materiālus. Arī starp zinātniskiem materiāliem ir milzīga atšķirība. Klīnisko pētījumu rezultātu ticamību reglamentē pielietotā metodika.  Šodien par ticamiem rezultātiem uzskata vienīgi tos, kas iegūti randomizētos parelēlu grupu pētījumos. Starptautiskā līmenī visaugstāk vērtē dubultaklos (double-blind) pētījumus. 

Arī par meldoniju (mildronātu) ir publicēti daudzi simti pētījumu un zinātnisku publikāciju, taču lielākoties tie ir vai nu novērojumi vai atklāta tipa pētījumi. 21. gadsimta izvirzītajām prasībām manuprāt atbilst vienīgi pētījumi par meldonija ietekmi sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Proti, meldonijam ir pozitīva ietekme, ārstējot koronāro sirds slimību, sirds mazspēju un perifēro artēriju slimības. Ko labu dara meldonijs sirds un asinsvadu slimniekiem, kāpēc šis medikaments kardioloģijā ir tik ļoti populārs? Koronārās sirds slimības (sirds vainagartēriju caurlaidības samazināšanās– stenokardija, infarkts uc.) slimnieku ārstēšana ar meldoniju kombinācijā ar AKE inhibitoriem uzlabo pacientu klīnisko stāvokli, uzlabo viņu dzīves kvalitāti, uzlabo skeleta muskulatūras funkcionālo stāvokli, uzlabo miokarda sistolisko funkciju, uzlabo perifērisko asinsriti, atjauno simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes līdzsvaru. Meldonijs ļoti palīdz slimniekiem, kam aizsērējušas kāju artērijas, kam jāapstājas ik pēc brīža sāpju dēļ, kam sākas gangrēna un draud kājas amputācija. 

Nav neviena pētījuma uz zemeslodes, kas būtu veikts ar meldoniju sportistu vai karavīru profilaksē vai ārstēšanā. Tātad – nekur nav neviena zinātniska pamatojuma atzīt meldoniju par vielu, kas uzlabo fizisko formu krievu zaldātiem. Tomēr, ja jau meldonijs uzlabo sirds funkciju un sirds muskuļa darbību slimiem cilvēkiem, jādomā, ka tam ir arī pozitīva ietekme uz vesela cilvēka sirdi. 

Pamēģināšu iepriekšminēto apkopot. Nav datu par to, ka Krievijas armija, kura bieži aizmirst saviem zaldātiem piegādīt  munīciju un ēdmaņu, par siltu apģērbu nerunājot, censtos  viņus apgādāt ar Grindeksā  ražotu mildronātu. Vienīgie, kas ir patiesi ieinteresēti projektā – izspiest Grindeksa mildronātu no Krievijas tirgus, ir to Krievijas ģenērisko preparātu ražotāji, kas vēlas iegūt šo tirgus nišu, ko ar augstu ražošanas kvalitāti un Šarāpovas netiešo reklāmu Grindekss ir ieguvis.

Kas notiek Krievijas zāļu tirgū?

Šeit būtu mērķtiecīgi ieskatīties –  kas notiek Krievijas zāļu tirgū. Krievija pēdējos gados strauji palielina farmaceitisko ražošanu.

Farmaceitiskā rūpniecība, kas ietver medikamentu izstrādi, ražošanu un tirdzniecību, Krievijā nopietni attīstās. Viens no faktoriem, kas nosaka tirgus attīstību, ir valdības centieni nodrošināt valsts drošību zāļu piegādē, jo īpaši ņemot vērā, ka lieli ārvalstu ražotāji, tostarp „Abbott”, „Bayer”, „Novartis”, „Sanofi” un „Servier” (arī Latvijas zāļu ražotāji), kara Ukrainā dēļ ir apturējuši dažas darbības (ražošanu vai iepakošanu) Krievijā. Nozare Krievijā ir atkarīga no importa tirdzniecības, kuras vērtība 2022. gadā bija vairāk nekā viens triljons Krievijas rubļu. Vēl viens nozares virzītājspēks Krievija ir zāļu mazumtirdzniecības attīstība tiešsaistē, kas tika legalizēta Covid–19 pandēmijas laikā. Manuprāt, Krievijas tiešsaistes zāļu tirdzniecība ignorē nepieciešamību pēc ārsta izrakstītas receptes.

Krievijas uzņēmumi 2022. gadā saražoja farmācijas produktus 668,8 miljardu Krievijas rubļu vērtībā, kas ir par septiņiem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, un aizpilda trešdaļu Krievijas zāļu tirgus. Šajā gadā visā valstī tika saražoti aptuveni 4,17 miljardi iepakojumu, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu bija par 40 miljoniem iepakojumu vairāk. Līderis tirgū ir vietējais uzņēmums OTCPharm, kas ražo dažus no visvairāk pelnošajiem zīmoliem tirgū.

Jāsaprot, ka Krievijas un Eiropas izpratne par receptūru ir ļoti atšķirīga. Gandrīz 62 % no 2022. gadā Krievijā pārdoto zāļu kopskaita bija bezrecepšu zāles. Bezrecepšu medikamentu ieņēmumi valstī 2022. gadā tika lēsti 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Tendenciozs bezrecepšu zāļu segments Krievijā ir uztura bagātinātāji un vitamīni. 

Par Latvijas ārpolitikas ietekmi uz sankcijām

Var jau būt, ka man nav taisnība, bet vēl līdz šī gada jūnijam Latvijas vārds Eiropas politikas kuluāros bija skaļāks un nozīmīgāks, un – to lielā mērā noteica Edgara Rinkeviča faktors – viņš noteikti bija viens no ietekmīgākajiem Eiropas ārlietu ministriem. Tieši Baltijas ārlietu ministri virzīja sankcijas pret Krieviju. Šķiet, ka paies kāds laiks, kamēr Edgars Rinkevičs kļūs par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas valstu līderiem, bet topošais ārlietu ministrs iegūs vietu un pozīciju ārlietu viedokļlīderu vidē. 

Līdz tam Latvijai nāksies pilnībā atblstīt visas Eiropas noteiktās sankcijas pret Krieviju, un rūpīgi sekot līdzi to izpildei. Jebkura novirze no šīm sankcijām – darot kaut ko vairāk, piemēram, nosakot Latvijas sankcijas pret Krieviju apakšveļas vai šprotu tirdzniecībā, patiesībā nevis stiprina, bet gan vājina kopējās pieejas pozīcijas. Dažkārt neatstāj sajūta, ka uzbrukumus ražotājiem, kuru preces nav pakļautas sankcijām un tiek tirgotas Krievijā, mērķtiecīgi organizē tie, kas turpina sankcijām pakļauto produktu tirdzniecību vai tranzītu.

Kara nodoklim noteikti vajadzētu tikt ieviestam, bet visas Eiropas, nevis tikai Latvijas mērogā. Un to tiešām varētu mēģināt paveikt Rihards Kols, ja tiktu celts ārlietu ministra amatā.  

Novērtē šo rakstu:

40
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...