IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo
Jānis Bernāts, Rektoru padomes ģenerālsekretārs02.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Projektā ietvertais regulējums ir pretrunā ar IZM publiskajiem paziņojumiem par tā pozitīvo ietekmi. Ar likumprojektu netiks sasniegti tā mērķi, jo iekšējās pārvaldības reformas vietā tiek piedāvāts risinājumu komplekss ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts augstskolām. Rektoru padome atbalsta sabiedrības iesaisti augstskolu iekšējā pārvaldībā, tomēr nevar piekrist, ka augstskolas tiek pakļautas ministrijas ierēdņu un politiķu "tiešajai pārvaldei".
Ministrijas piedāvātās izmaiņas pretēji IZM publiski paustajam nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai. Grozījumi būtiski palielinās ministrijas un arī politiķu ietekmi valsts augstskolās: ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās augstskolas satversmi, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecels un atcels padomes locekļus, kā arī varēs izslēgt no reģistra augstskolas, kuras neizpildīs dažādus skaitliskos kritērijus.
Konceptuāli atbalstot jaunas augstskolu tipoloģijas ieviešanu, Rektoru padome vērš uzmanību, ka ar skaitliskiem kritērijiem nevar viennozīmīgi izmērīt augstskolas darba kvalitāti. Nav pieļaujama augstskolu slēgšana tikai tādēļ, ka tās krīzes situācijā nespēs izpildīt kādus no IZM noteiktajiem kritērijiem.
Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei - izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei.
Rektoru padome nepiekrīt IZM vēlmei likvidēt akadēmisko demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti augstskolu pārvaldībā, faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas kontrolētām padomēm.
Likumprojektā nenosakot padomes locekļu atlases kritērijus, pastāv iespēja atlasīt tādas augstskolu padomes, kas nepārstāvēs sabiedrību, nebūs apveltītas ar augstskolu attīstībai nepieciešamo kompetenci, bet atbildīs politiskajām interesēm un būs viegli kontrolējamas - lemjot par augstskolu īpašumiem, finansējumu studiju programmām, pētījumiem un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem. Padomju ieviešanas izmaksas IZM nav aprēķinājusi, un to uzturēšanai nāksies izmantot augstākajai izglītībai un zinātnei paredzēto, jau tā nepietiekamo finansējumu.
Plašās padomes pilnvaras nonāk pretrunā ar IZM plāniem ierobežot valsts amatpersonu deklarāciju atklātību, tādēļ Rektoru padome pievienojas Finanšu ministrijas, KNAB, "Sabiedrības par atklātību - Delna" un citu organizāciju paustajiem iebildumiem pret padomju locekļiem paredzētajiem atvieglojumiem.
Likumprojekts ir tapis steigā, nedemokrātiskā procedūrā, ignorējot nozari, kā arī neņemot vērā iepriekšējās reformu iestrādes, piemēram, Pasaules bankas "Pētījuma par augstākās izglītības pārvaldību" ieteikumus, ko IZM pasūtīja, iztērējot vairāk kā 200 000 euro. Iekšējās pārvaldības modeļa reformu jāsāk ar pilotprojektiem, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā jauns augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas likums. Rektoru padome aicina Saeimu izstrādāt modernus augstskolu iekšējās pārvaldības risinājumus, iesaistot ekspertus, izmantojot esošās iestrādes, citu valstu piemērus, kā arī augstskolu pārstāvju priekšlikumus.
Informācija par Latvijas Rektoru padomi:
Rektoru padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuru sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai izveidojušas visas Latvijas augstskolas un kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. Rektoru padome gatavo priekšlikumus un atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, pārstāv Latvijas augstskolas ārvalstīs, kā arī savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus. Rektoru padome darbojas, pamatojoties uz Augstskolu likumu un Rektoru padomes nolikumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
