Izmantojamu darba lopu bars vai tauta – tāds ir jautājums

Līdzīgā situācijā nu jau gandrīz 30 gadus atrodas latviešu tauta. Cilvēki viens otram stāsta, cik ļoti viņi cieš no valdošā režīma pārestībām - nesamērīgās, tuvredzīgās nodokļu politikas, uzpūstās birokrātijas augstprātīgajām un trulajām prasībām, nesaimnieciskuma, shēmošanas, valsts līdzekļu izzagšanas, elementāru vajadzību ignorēšanas no valdošās varas puses, cilvēktiesību pārkāpumiem, likvidētajām skolām, medicīnas iestādēm un rūpniecības uzņēmumiem, zaudētajām darba vietām, mazo atalgojumu, smieklīgajām sociālajām garantijām, beztiesību... Un visi viņi ir pārliecināti, ka neko jau šeit nav iespējams mainīt, ka nav jau alternatīvas, ka nekas labāks par šādu „demokrātiju” pasaulē vēl nav izdomāts.

Pa šiem gadiem ir veikti neskaitāmi mēģinājumi uzlabot šo sistēmu. Ir dibinātas „pareizās” un „pavisam pareizās” partijas, veidotas dažādas izmeklēšanas un kontroles komisijas, tiesībsarga institūcija, veiktas visdažādākās reformas, rotācijas, uzlabošanas, sakārtošanas, bezgalīga cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku... Nekas no tā visa nav devis pozitīvus rezultātus. Labākajā gadījumā tie ir tikai nelieli kosmētiskie uzlabojumi, kas neko būtiski nemaina. Tajā pašā laikā risinājums atrodas un vienmēr ir atradies šeit pat blakus. Taču neviens cietējs un vaimanātājs tam nepievērš vajadzīgo uzmanību, jo viņiem ir iestāstīts, ka tas nav reāli, tas nav nopietni, tā ir utopija.

Šī izeja un patvērums ir vienošanās ap nacionālo ideju ārpussistēmas opozīcijā. Savulaik kā spilgtākais šīs šodien pastāvošās sistēmas pretinieks un opozicionārs darbojās Pilsoņu kongress. Darbojās līdz brīdim, kamēr ar pērkamu provokatoru un nodevēju palīdzību tā darbība tika prasmīgi sašķelta un likvidēta. Taču to izdarīt nebūtu iespējams, ja vien tautas vairākums toreiz nebūtu novērsies no Pilsoņu kongresa idejām par reālu nacionālas Latvijas valsts atjaunošanu un iesaistījies pārkrāsotās kompartijas izveidotajā partiju tirgū ar bezgalīgiem mazākā ļaunuma un kompromisa meklējumiem, ar saldiem pirmsvēlēšanu solījumiem un rūgtām pēcvēlēšanu paģirām. Un tā nu šī sistēma darbojas visus šos gadus, velkot Latvijas valsti un tautu arvien dziļākā ārējo parādu un iekšējās nabadzības purvā.

Taču ārpussistēmas opozīcija nekur nav pazudusi. Tā ir sašķelta, tās darbība maksimāli apgrūtināta, bet vēl joprojām ir cilvēki un organizācijas, kas savu iespēju robežās darbojas pret šo netaisnīgo sistēmu, nepretendējot ne uz kādiem slavas lauriem, politisko kapitālu vai vietu pie siles pastāvošās politiskās „elites” vidū. Vienīgais, kas viņiem un mums visiem ir vajadzīgs, lai gūtu panākumus, ir jūsu atbalsts, iesaistīšanās un līdzdarbošanās. Tikai nejauciet šo reālo ārpussistēmas opozīciju ar tiem aktieriem, kas sevi nosaukuši par Nacionālo apvienību un visus šos gadus Saeimā tikai tēlo tautas aizstāvju lomu sistēmas uzturēšanas nolūkā. Viņi ar savām tukšajām runām un līdzdalību valdošās varas veiktajos noziegumos pret tautu ir diskreditējuši nacionālo ideju un izdarījuši latviešu tautai daudz lielāku ļaunumu, kā mums atklāti naidīgā interfronte.

Vai esat kaut ko dzirdējuši par tādu organizāciju kā Latvijas Nacionālā fronte un pasūtījuši vai vismaz lasījuši avīzi „DDD”? Vai zināt kaut ko par tādu biedrību „Latvietis” un esat klausījušies radio „Merkurs” tās rīkotās diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem? Ir vēl arī citas mazāk pamanāmas organizācijas un atsevišķi cilvēki, kas nesavtīgi ziedo savu laiku, enerģiju un personiskos līdzekļus, lai nestu tautā nacionālās kopības ideju. Kādēļ jūs neatbalstāt un nepievienojaties? Jums ir iestāstīts, ka tas viss ir nenopietni, nereāli, muļķīgi?

Jūs turpināt stāvēt „lietū” un „vējā”, neizmantojot vienīgo patvērumu. Ja vien negribat būt sistēmas vergi un par sistēmas vergiem padarīt savus bērnus un mazbērnus, tad tur taču ir jūsu domubiedri, ar kuriem apmainīties idejām un vienoties kopējai darbībai, kas var glābt mūs kā vienotu tautu no iznīcības! Jā, šīs organizācijas pagaidām vēl maz ko iespēj pret pastāvošo sistēmu. Tās var tikai cilvēkus informēt un izglītot. Kāpēc? Tāpēc, ka jūsu dalība sistēmas izveidotajā antidemokrātiskajā vēlēšanu farsā un cenšanās izdzīvot pēc šīs sistēmas diktētajiem noteikumiem un principiem, piedod šai noziedzīgajai sistēmai svaru un varu. Tikai pārvietojot smaguma centru uz ārpussistēmas opozīciju, var mainīt šo spēku samēru. Tikai tā var radīt vienotu spēku, kas reāli pārstāvēs tautas intereses un spēs valstī organizēt tās pārmaiņas, uz kurām tauta cerēja, toreiz Rīgā stāvot uz barikādēm.

Jūs jautāsiet, kāpēc līdz šim šīs ārpussistēmas opozīcijas organizācijas ir savrupas un nav apvienojušās? Bet tas ir tieši tas, ko jūs ar savu dalību varat izdarīt! Nevajag gaidīt, kad jums kāds piedāvās labiekārtotu patvērumu ar „mīkstu dīvānu, siltu krāsni un televizoru”. Tikai ar savu rīcību, nevis tukšu runāšanu un vaimanāšanu, mēs varam apliecināt, kas esam un kas gribam būt nākotnē. Izmantojamu darba lopu bars vai tauta – tāds ir jautājums.

Savukārt, ja jūs uzskatāt, ka pastāvošajā sistēmā esat visai ērti un labi iekārtojušies, nelolojiet ilūzijas. Sistēma ir visai nežēlīga pret saviem vergiem, lai kādos amatos arī tie nebūtu iecelti. Ja sistēmas saimniekiem tas būs nepieciešams vai jūsu pakalpojumi vairs nebūs vajadzīgi, jūsu ērtā vietiņa un šķietamā labklājība pazudīs kā uz burvju mājienu. Šādi gadījumi jau ir bijuši. Un negaidiet tad, ka tie līdzcilvēki, kurus jūs, pelnot savus Jūdas grašus, sistēmas uzdevumā esat mānījuši vai represējuši, jutīs jums līdzi un sniegs palīdzīgu roku.

Novērtē šo rakstu: