Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot savas darbavietas sniegtos resursus, Dānijas Kultūras institūta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Vācijas u.c. atbalstītā Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša ir plānojusi informatīvus "uzbrukumus", lai ietekmētu lēmumus Latvijas Radio vadības sakarā, - tā liecina Pietiek rīcībā nonākušas elektroniskā pasta vēstules, ko šodien publicējam. Tikmēr žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve nākusi klajā ar paziņojumu, ka viss esot tieši otrādi - "lūk, manipulācijas piemērs! Sarunas tēma ir padomes uzbrukums radio un kā pret to aizstāvēties, bet nelietīgi tipi to apgriež kājām gaisā".

Kā izriet no vienas elektroniskā pasta vēstules, Ruduša, kas vienlaikus ar Mediju izcilības centra vadītājas amatu ieņem arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas posteni, ir nodarbojusies ar Latvijas Radio līdzšinējo vadību aizstāvošu reklāmu un citu „uzbrukumu” organizēšanu.

„Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” teikts vienā no šīm vēstulēm, kurā Ruduša vēl piebilst – šāda apvaicāšanās esot viņas „uzdevums”. Par to, kas šādu uzdevumu devis, nekas nav minēts.

Savukārt otrā vēstulē jau runāts par to, kā „uzbrukumos” varētu izmantot arī sabiedriskā medija – Latvijas Radio mārketinga komandu: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.”

Interesanti, ka šo „uzbrukumu” organizēšanā Ruduša izmantojusi savas darbavietas resursus, - abas elektroniskā pasta vēstules ir izsūtītas no Baltijas Mediju izcilības centra e-pasta adreses.

Lai lasītājiem būtu skaidrāks, kas par organizāciju ir šis centrs un ar ko tam vajadzētu nodarboties, publicējam fragmentus no Baltijas Mediju izcilības centra apraksta, kura autors ir savulaik no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata atlaistais Ainārs Dimants:

„„Centra dibināšanas mērķis ir stiprināt neatkarīgos medijus Baltijā, lai palīdzētu tiem veiksmīgāk uzrunāt valodas un mediju lietošanas paradumu ziņā ļoti daudzveidīgo auditoriju,” skaidro tā vadītāja Rita Ruduša. Mūsdienu demokrātijās to iekšējā spēka un ārējās noturības nodrošināšanā centrālā loma ir stipriem un neatkarīgiem medijiem un, jo īpaši, kvalitātes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spēj sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionālo dienas kārtību. Komunikācijas zinātne bezkaislīgi pierāda, ka sabiedriskā televīzija ar saviem sociālajiem iznākumiem (social outcomes) šajā ziņā arvien ir neaizstājama.

Tādēļ nepārsteidz fakts, ka arī šī centra, kas darbosies kā Baltijas valstu žurnālistu profesionālās sadarbības un tālākizglītības organizators un koordinators, dibinātāju vidū ir sabiedriskie mediji – ERR Igaunijā un Latvijas Televīzija, kā arī Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs RE:Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevēju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Dibināšanas sapulce sāka formulēt nepieciešamo apmācību vajadzības. To vidū ir sociālo mediju izpēte tēmu un personu noskaidrošanai, tehnoloģisko rīku izmantošana ziņu sagatavošanā, ziņu pasniegšanas rīki un platformas, pēdas tiešsaistē kā priekšrocības un riski, digitālās stratēģijas satura koplietošanā un auditorijas iesaistīšanā, atraktīva jaunāku auditoriju uzrunāšana. Aktuāla ir arī sarežģītas realitātes vienkāršošana skaidrā stāstījumā, māka izvēlēties, spilgtu personību atrašana, piekļūšana īstajiem cilvēkiem un vietām, māksliniecisku paņēmienu izmantošana reportāžās un dokumentālajos stāstījumos.

Ir iezīmējusies arī nepieciešamība pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomā, sākot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kā piemēram, runas komunikācijas un informācijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producēšanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoģijas apguve, radio un televīzijai piemērotas balss trenēšana, stresa pārvarēšanu kameras priekšā un gudru intervēšanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizēšanas prasmju attīstīšanu - infografiku un grafiskās identitātes veidošanu, viedu grafiskās garnitūras dizainu veidošanu, stāstījuma papildināšanu ar attēliem un mūsdienīgu avīžu dizaina radīšanu.

Līdzās šīm un citām apmācībām, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nākotnē varētu piedāvāt arī ES Austrumu partnerības valstu medijiem un žurnālistiem, diskusijā iezīmējās arī nepieciešamība pēc regulāras un salīdzinošas Baltijas valstu mediju politikas analīzes ar nolūku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lēmumu pieņemšanu. Dažādu ieteikumu izstrādāšana un piedāvāšana arī būs jaunā centra uzdevums.”

Kā šie deklarētie Mediju izcilības centra uzdevumi Rudušas skatījumā saskan ar viņas nodarbēm „uzbrukumu” organizēšanā, Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot – Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja jau otro dienu uz tālruņa zvaniem neatbild.

Tikmēr Latvijas Radio darbinieks Edgars Kupčs sociālajā tīklā Twitter jau netieši apliecinājis, ka tiešām ir Žurnālistu asociācijas sarakste un ka jauno "uzbrukumu" plānošana notikusi vēl vakar: "Vismaz diennakts pagāja, kamēr NEPLP loceklis nelietīgi dabūto Žurnālistu asociācijas biedru iekšējo saraksti nodeva kādam polittehnologam."

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...