Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot savas darbavietas sniegtos resursus, Dānijas Kultūras institūta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Vācijas u.c. atbalstītā Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša ir plānojusi informatīvus "uzbrukumus", lai ietekmētu lēmumus Latvijas Radio vadības sakarā, - tā liecina Pietiek rīcībā nonākušas elektroniskā pasta vēstules, ko šodien publicējam. Tikmēr žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve nākusi klajā ar paziņojumu, ka viss esot tieši otrādi - "lūk, manipulācijas piemērs! Sarunas tēma ir padomes uzbrukums radio un kā pret to aizstāvēties, bet nelietīgi tipi to apgriež kājām gaisā".

Kā izriet no vienas elektroniskā pasta vēstules, Ruduša, kas vienlaikus ar Mediju izcilības centra vadītājas amatu ieņem arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas posteni, ir nodarbojusies ar Latvijas Radio līdzšinējo vadību aizstāvošu reklāmu un citu „uzbrukumu” organizēšanu.

„Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” teikts vienā no šīm vēstulēm, kurā Ruduša vēl piebilst – šāda apvaicāšanās esot viņas „uzdevums”. Par to, kas šādu uzdevumu devis, nekas nav minēts.

Savukārt otrā vēstulē jau runāts par to, kā „uzbrukumos” varētu izmantot arī sabiedriskā medija – Latvijas Radio mārketinga komandu: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.”

Interesanti, ka šo „uzbrukumu” organizēšanā Ruduša izmantojusi savas darbavietas resursus, - abas elektroniskā pasta vēstules ir izsūtītas no Baltijas Mediju izcilības centra e-pasta adreses.

Lai lasītājiem būtu skaidrāks, kas par organizāciju ir šis centrs un ar ko tam vajadzētu nodarboties, publicējam fragmentus no Baltijas Mediju izcilības centra apraksta, kura autors ir savulaik no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata atlaistais Ainārs Dimants:

„„Centra dibināšanas mērķis ir stiprināt neatkarīgos medijus Baltijā, lai palīdzētu tiem veiksmīgāk uzrunāt valodas un mediju lietošanas paradumu ziņā ļoti daudzveidīgo auditoriju,” skaidro tā vadītāja Rita Ruduša. Mūsdienu demokrātijās to iekšējā spēka un ārējās noturības nodrošināšanā centrālā loma ir stipriem un neatkarīgiem medijiem un, jo īpaši, kvalitātes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spēj sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionālo dienas kārtību. Komunikācijas zinātne bezkaislīgi pierāda, ka sabiedriskā televīzija ar saviem sociālajiem iznākumiem (social outcomes) šajā ziņā arvien ir neaizstājama.

Tādēļ nepārsteidz fakts, ka arī šī centra, kas darbosies kā Baltijas valstu žurnālistu profesionālās sadarbības un tālākizglītības organizators un koordinators, dibinātāju vidū ir sabiedriskie mediji – ERR Igaunijā un Latvijas Televīzija, kā arī Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs RE:Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevēju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Dibināšanas sapulce sāka formulēt nepieciešamo apmācību vajadzības. To vidū ir sociālo mediju izpēte tēmu un personu noskaidrošanai, tehnoloģisko rīku izmantošana ziņu sagatavošanā, ziņu pasniegšanas rīki un platformas, pēdas tiešsaistē kā priekšrocības un riski, digitālās stratēģijas satura koplietošanā un auditorijas iesaistīšanā, atraktīva jaunāku auditoriju uzrunāšana. Aktuāla ir arī sarežģītas realitātes vienkāršošana skaidrā stāstījumā, māka izvēlēties, spilgtu personību atrašana, piekļūšana īstajiem cilvēkiem un vietām, māksliniecisku paņēmienu izmantošana reportāžās un dokumentālajos stāstījumos.

Ir iezīmējusies arī nepieciešamība pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomā, sākot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kā piemēram, runas komunikācijas un informācijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producēšanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoģijas apguve, radio un televīzijai piemērotas balss trenēšana, stresa pārvarēšanu kameras priekšā un gudru intervēšanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizēšanas prasmju attīstīšanu - infografiku un grafiskās identitātes veidošanu, viedu grafiskās garnitūras dizainu veidošanu, stāstījuma papildināšanu ar attēliem un mūsdienīgu avīžu dizaina radīšanu.

Līdzās šīm un citām apmācībām, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nākotnē varētu piedāvāt arī ES Austrumu partnerības valstu medijiem un žurnālistiem, diskusijā iezīmējās arī nepieciešamība pēc regulāras un salīdzinošas Baltijas valstu mediju politikas analīzes ar nolūku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lēmumu pieņemšanu. Dažādu ieteikumu izstrādāšana un piedāvāšana arī būs jaunā centra uzdevums.”

Kā šie deklarētie Mediju izcilības centra uzdevumi Rudušas skatījumā saskan ar viņas nodarbēm „uzbrukumu” organizēšanā, Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot – Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja jau otro dienu uz tālruņa zvaniem neatbild.

Tikmēr Latvijas Radio darbinieks Edgars Kupčs sociālajā tīklā Twitter jau netieši apliecinājis, ka tiešām ir Žurnālistu asociācijas sarakste un ka jauno "uzbrukumu" plānošana notikusi vēl vakar: "Vismaz diennakts pagāja, kamēr NEPLP loceklis nelietīgi dabūto Žurnālistu asociācijas biedru iekšējo saraksti nodeva kādam polittehnologam."

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

103
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...