Izmantojot deformētas apziņas stāvokli, izkrāpj nekustamos īpašumus un uzņēmumu
Pietiek lasītājs14.11.2024.
Komentāri (32)
No perspektīvas uzņēmējdarbības un dzīvei savā privātmājā līdz nonākšanai pilnīgā nabadzībā, turklāt pat neuzkrājot nesamērīgus parādus un neuzņemoties riskantas saistības, toties kļūstot par upuri veiklu krāpnieku un shēmotāju nagos, – tā ir skarbā realitāte, ar ko salīdzinoši īsā laika posmā saskāries Jānis Moss.
Vēl nesenā pagātnē bijis veiksmīgs uzņēmējs, taču kādā brīdī attapies gan bez savas dzīvesvietas, gan uzņēmuma, kas kopā veido aktīvus teju miljona eiro vērtē, un šobrīd dzīvo ar cerību vien uz taisnīgu tiesu nezināmā nākotnē. Jā, un vēl ar mistisku parādu par izcili pārcenotu un “uz papīra” iegādātu īpašumu.
Pirmajā acu uzmetienā viss šķiet tīri un likumīgi – ir noslēgti vairāki civiltiesiski darījumi, reģistros veikti atbilstoši ieraksti, kas liek domāt, ka īpašnieks izpārdevis savu mantu, dzēsis salīdzinoši nebūtiskus parādus, iegādājies citu īpašumu un nu var ar pilnu krūti dzīvot tālāk. Tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.
No privātmājas uz pagrabu
2018. gada beigās J. Mosa īpašumā nonāca no tēva dāvinājumā saņemtais nekustamais īpašums Rīgā, Zentenes ielā 13 un 13A, kas sastāv no plaša zemes gabala un vairākām ēkām uz tā, t.sk. privātmājas.
Tomēr šā gada aprīlī, pamatojoties uz pāris mēnešus agrāk, proti, februārī noslēgtu pirkuma līgumu, īpašuma tiesības uz šo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā līdzīgās daļās reģistrētas kādam Jānim Bernānam un viņam piederošam uzņēmumam SIA “MANS KOKS”. Līgumā ierakstītā pirkuma cena – 150 000 eiro – ir aptuveni divas reizes zemāka par īpašuma patieso vērtību.
Līgumā aprakstīta īpaša norēķinu shēma – pircēji J.Bernāns un SIA “MANS KOKS” apņēmušies dzēst pārdevēja J.Mosa parādsaistības pret SIA “Grand Credit”, SIA “MS Law” un Rīgas valstspilsētas pašvaldību (nenorādot nevienu konkrētu parāda summu), bet atlikušos līdzekļus pārskaitīt uz līgumā nenorādītu J. Mosa norēķinu kontu, turklāt pircējiem atrunātas arī tiesības nostiprināt īpašumtiesības zemesgrāmatā uzreiz pēc līguma parakstīšanas.
Februārī noslēgts vēl viens darījums, tikai pretējā virzienā, proti, J. Moss par 145 000 eiro, gandrīz četras reizes pārmaksājot, no SIA “MANS KOKS” iegādājies “uz papīra” domājamās daļas no piecām neapdzīvojamām pagraba telpām 13. janvāra ielā 33, Rīgā jeb faktiski tiesības lietot deviņus kvadrātmetrus no minētajām telpām, tā arī līdz šim brīdim nekļūstot par īpašnieku zemesgrāmatā.
Arī šeit norēķinu daļa atrunāta īpaši: saskaņā ar šā gada aprīlī noslēgtu vēl vienu “papīru” – vienošanos saistībā ar iepriekš minētajiem pirkumu līgumiem J. Moss par pārdoto zemi un ēkām Zentenes ielā nesaņem neko, jo daļa no viņam pienākošās pirkuma maksas tiek ieskaitīta kā samaksa par viņa “uz papīra” iegādāto pagrabu, par ko J. Moss vēl paliek parādā 78 161,72 eiro.
Te arī iesaistās trešā saistītā persona - J. Bernānam piederoša SIA “K4C”, kas it kā veikusi pirkuma maksas otras daļas samaksu paša J. Bernāna un viņa uzņēmuma SIA “MANS KOKS” vietā par īpašumu Zentenes ielā tādējādi, ka dzēsa J. Mosa parādsaistības vairākās tiesu izpildītāju uzsāktās izpildu lietās, t.sk. pēc SIA “MS Law” prasījuma.
Interesanti, ka SIA “MS Law” patiesībā uzsāka visus shēmas darījumus ar J. Mosu, jo cesijā dabūja no SIA “Capital Development Latvia” prasījuma tiesības 67 997,47 eiro apmērā pret J. Mosam piederošo uzņēmumu SIA “MOSS & MOSS” un panāca, ka pats J. Moss arī galvo par šī parāda atdošanu, kas tika noformēts kā notariālais akts (dokuments, kas dod tiesības bez tiesas iesaistes nodot uzreiz piedziņu tiesu izpildītājam), pēc kā vērsa piedziņu uz J. Mosam piederošo dzīvokli Rīgā, Mazā Krūmu ielā 9-73, kas tika pārdots izsolē, tādējādi zaudējot vēl vienu J. Mosa nekustamo īpašumu, bet parādu tā arī līdz galam nenolīdzinot.
Darījumi deformētas apziņas stāvoklī
Īpatnējo darījumu noslēpums gan nav neizprotama vēlme pārcelties no privātmājas Imantas mikrorajonā uz neapdzīvojamu, vien varbūt inventāra un ievārījuma burku uzglabāšanai piemērotu pagrabu Rīgas centrā. Lietas būtība slēpjas apstāklī, ka J. Moss darījumus slēdzis, faktiski būdams nesamaņas stāvoklī, proti, stipras iedarbības medikamentu ietekmē un, esot alkohola atkarībā, ko bija atsācis lietot pēc vairāku gadu pārtraukuma. Civillikums aizliedz izmantot personas nesamaņas stāvokli, slēdzot ar to darījumus, kas konkrētajā gadījumā ļaunprātīgi izmantots iedzīvošanās nolūkā.
Kā savā Rīgas pilsētas tiesai šā gada 15.oktobrī iesniegtajā prasības pieteikumā par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atjaunošanu uz nekustamo īpašumu Zentenes ielā norāda J. Moss, viņš daudzu gadu garumā cieš no epilepsijas, kā arī no alkohola atkarības un darījumu slēgšanas laikā regulāri ir atradies arī stacionārā mediķu aprūpē, vēl pērn viņa psihiskais stāvoklis raksturots ar vārdiem “dezorientēts, baidās runāt, trauksmains, bailīgs”, noteikta ārstēšana un dažādu medikamentu, tostarp stipras iedarbības zāļu – diazepāma, fenazepāma, haloperidola, klonazepāma u.c. – lietošana.
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem secināms, ka arī liktenīgajā 2024. gada februārī, kad noslēgti abi acīmredzami neizdevīgie pirkuma līgumi, un aprīlī, kad parakstīta papildu vienošanās attiecībā uz samaksas veikšanu, J. Mosam bijis izrakstīts Klonazepāms – psihotropas ietekmes preparāts, kas izraisa miegainību, atmiņas zudumu un citus blakusefektus, ja to lieto kopā ar alkoholu un papildus ārsta izrakstītajām miega zālēm Somnols, kas pavājina uztveri, un kopumā radīja deformētas apziņas stāvokli.
Kā apliecina medicīnas iestāžu izraksti un to gatavi apstiprināt liecinieki, darījumi tikuši noslēgti, J. Mosam esot tieši šādā – darījumnespējīgā stāvoklī – un nespējot saprast savas darbības nozīmi. Tas gan “darījuma partnerus” nemulsināja, un pretēji tiesību aktos aprakstītajiem labajiem tikumiem viņi nekavējās to iedzīvošanās nolūkā ļaunprātīgi izmantot, sastādot ne vien uzņēmēja apzinātai gribai neatbilstošus, bet arī faktiski krāpnieciskus darījumu dokumentus.
Rezultātā J.Moss zaudēja par puscenu pārdoto nekustamo īpašumu Zentenes ielā pat neiegūstot šo pirkuma maksu, jo tā tika novirzīta parādsaistību, tostarp fiktīvu, dzēšanai, un izmantota kā ieskaits apzinātai gribai neatbilstoša neapdzīvojama pagraba iegādei par teju četrkārtīgi “uzpūstu” cenu, tādējādi ne vien paliekot bez sava vienīgā mājokļa, bet arī ar ievērojamu parādu.
Shēmotāji pievāc arī uzņēmumu
Šie darījumi gan nav darboņu vienīgais veikums – vēl pirms izkrāpto īpašumu sāgas, ļaunprātīgi izmantojot J.Mosa darījumnespēju, tika panākts, ka uzņēmējs paraksta dokumentus par sava atkritumu pārstrādes jomā strādājošā uzņēmuma SIA “MOSS & MOSS” kapitāldaļu atsavinājumu.
Uzņēmuma darbība visai perspektīvā nozarē nav vienīgais faktors, kas varēja ieinteresēt tā potenciālos pārņēmējus – tam pieder arī vērtīgi aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums Olaines novadā, Rīgas ielā 21C, kura tirgus vērtība jau pirms trim gadiem bijusi 310 000 eiro. Krāpnieciskās shēmas rezultātā tas ticis atsavināts iepriekš jau minētā Jāņa Bernāna laulātajai Ilzei Bernānei piederošam uzņēmumam SIA “R21C”, kas tikko dibināts vienā dienā ar viņas uzņēmumu SIA “BIO100”, kā šķiet, tieši šīs shēmas vajadzībām. Un Ilze Bernāne caur savu uzņēmumu uzreiz jau pārdeva tālāk iegūto vērtīgo nekustamo īpašumu Olainē uzņēmumam SIA “MEIRE” uz aizdomīga darījuma pamata, papildus apgrūtinot šo īpašumu ar hipotēku 350 000 eiro apmērā, tādējādi sarežģījot šī īpašuma attiesāšanu.
Šobrīd Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš pagājušā gada 24. oktobra SIA “MOSS & MOSS” kapitāldaļas pilnībā pieder J. Bernāna uzņēmumam SIA “K4C”, savukārt valdes locekļa statusā kopš šā gada 24. janvāra ir kāds Oļegs Kosigins, tomēr uzņēmums faktiski vairs neveic saimniecisko darbību, jo tā aktīvus – nekustamo īpašumu Olainē un vērtīgas iekārtas – ir pārņēmuši J.Bernāna laulātās Ilzes Bernānes uzņēmumi SIA “BIO100” un SIA “R21C”.
Kā savā prasības pieteikumā tiesai uzsver J. Moss, visu noslēgto darījumu kopums liecina, ka iesaistīto personu – Jāņa Bernāna, SIA “MANS KOKS”, SIA “K4C” un SIA “MS Law” – nolūks, pretēji labiem tikumiem panākot, ka, būdams darījumnespējīgā stāvoklī, viņš noslēdz savām interesēm neatbilstošus un ekonomiski absolūti neizdevīgus darījumus, bija krāpnieciskā ceļā iegūt visu J. Mosam piederošo mantu.
Turklāt būtiski, ka minētie darījumi slēgti apstākļos, kad J. Mosa mantiskais stāvoklis nebūt nav bijis tāds, ka būtu radusies vajadzība izpārdot visu savu mantu, un nebija arī uzsāktas piespiedu piedziņas no patiesajiem kreditoriem.
Jāpiebilst arī, ka īpašas uzmanības vērti ir vēl daži minētajos darījumos piedalījušies figuranti. Piemēram, SIA “MEIRE” patiesā labuma guvējs un valdes loceklis ir Juris Feodors, kurš kopā ar jau iepriekš aprakstīto Jāni Bernānu savulaik bijis ieradies apskatīt nekustamo īpašumu Olainē, Rīgas ielā 21C, un kā pilsētā runā, viņi ir labi paziņas, kurus saista darījumu attiecības.
Savukārt SIA “MS Law” valdes loceklis ir tiesību zinātņu maģistrs, Latvijā un pasaulē slavenā keramiķa Jāņa Seiksta dēls Mārtiņš Seiksts, kura darbība saistīta ar vēl vismaz divām Latvijas firmām – SIA ”Skai Baltija” un SIA ”RX tirdzniecība”. Ievērības vērts ir arī fakts, ka pirms nepilniem trim gadiem viņš, it kā pamatojoties uz vietējo uzņēmēju rekomendācijām, kā “jurists, kurš spēj kvalitatīvi konsultēt un uzraudzīt iepirkumu procedūru, balstoties uz savu pieredzi un iegūto izglītību”, ievēlēts Liepājas pašvaldības Iepirkumu komisijā, taču vietējam medijam neviens no pašvaldības darbiniekiem ilgāku laiku nav spējis nedz noskaidrot, nedz paskaidrot, kas ir M. Seiksts un kāpēc šāda nevienam īsti nezināma persona vispār ievēlēta tik svarīgā amatā.
Noskaņots panākt taisnību
Neskatoties uz šķietami bezcerīgo situāciju, kad zaudēts gan uzņēmums, kas bijis vienīgā darba vieta un ienākumu avots, gan vienīgais mājoklis, un nav vairs nekādas citas mantas, J. Moss ir apņēmies cīnīties par savu taisnību, tiesas ceļā panākot visu krāpniecisko darījumu atcelšanu un savas mantas atgūšanu no veiklajiem manipulatoriem.
Tāpat J. Moss plāno vērsties policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, jo iesaistīto personu darbībās ir saskatāma gan krāpšana, gan, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Šobrīd ikdiena tiek veltīta veselības uzlabošanai, un tiesībaizsardzības iestādes ir vienīgā apkrāptā uzņēmēja cerība uz pozitīvu situācijas atrisinājumu.
Turpinājums sekos…