Izmantojot tipisku Kremļa retoriku, “Delfi” pilnībā liedz lasītājiem izteikt savas domas
Portāla Delfi vadība26.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kas rupji pārkāpj citas valsts suverēnās, kā arī starptautiskās tiesības, "Delfi" uz laiku aptur iespēju komentēt portāla latviešu un krievu valodu versijās publicētos rakstus. Šāds lēmums pieņemts, novērojot plašu dezinformācijas kampaņu izplatīšanos.
Jau sākoties karam, "Delfi" komentēšanas iespējas atslēdza rakstiem, kas saistīti ar karadarbību, taču, turpinoties dezinformācijas kampaņu aktivitātēm, medijs nolēmis liegt komentēšanas iespēju visās sadaļās, kur varētu tikt izplatīta maldinoša informācija par notikumiem Ukrainā.
"Komentāru atslēgšana šobrīd ir nepieciešams solis, lai sociāli atbildīgi reaģētu pret plašajām dezinformācijas kampaņām, kuras var ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu," sacīja AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
Iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) vērš iedzīvotāju uzmanību uz dezinformācijas un kiberuzbrukumu pieauguma risku Eiropā, tostarp arī Latvijā. AM pārstāvji uzsver, ka Latvijas kibertelpā šobrīd tiek novērota pastiprināta aktivitāte, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir novēroti vairāki kiberincidenti, taču situācija tiek kontrolēta, un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sadarbībā ar incidentu skartajām organizācijām aktīvi strādā, lai novērstu to sekas.
Situācijai stabilizējoties, "Delfi" atgriezīs komentēšanas iespējas, tomēr pašlaik ir svarīgi nedot iespēju dezinformācijas izplatīšanai medijā, kas sasniedz lielu auditoriju Latvijā un ārpus tās robežām. "Mēs esam atbildīgi sabiedrības priekšā, lai šāda dezinformācija tiktu ierobežota," sacīja Kuzikovs.
Viņš piebilda, ka "Delfi", izmantojot uzticamus un pārbaudāmis avotus, turpinās vēstīt par notikumiem Ukrainā, lai informētu lasītājus un skatītājus par svarīgākajiem kara notikumiem.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebrucis Krievijas karaspēks.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
