Izmantojot tipisku Kremļa retoriku, “Delfi” pilnībā liedz lasītājiem izteikt savas domas
Portāla Delfi vadība26.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kas rupji pārkāpj citas valsts suverēnās, kā arī starptautiskās tiesības, "Delfi" uz laiku aptur iespēju komentēt portāla latviešu un krievu valodu versijās publicētos rakstus. Šāds lēmums pieņemts, novērojot plašu dezinformācijas kampaņu izplatīšanos.
Jau sākoties karam, "Delfi" komentēšanas iespējas atslēdza rakstiem, kas saistīti ar karadarbību, taču, turpinoties dezinformācijas kampaņu aktivitātēm, medijs nolēmis liegt komentēšanas iespēju visās sadaļās, kur varētu tikt izplatīta maldinoša informācija par notikumiem Ukrainā.
"Komentāru atslēgšana šobrīd ir nepieciešams solis, lai sociāli atbildīgi reaģētu pret plašajām dezinformācijas kampaņām, kuras var ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu," sacīja AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
Iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) vērš iedzīvotāju uzmanību uz dezinformācijas un kiberuzbrukumu pieauguma risku Eiropā, tostarp arī Latvijā. AM pārstāvji uzsver, ka Latvijas kibertelpā šobrīd tiek novērota pastiprināta aktivitāte, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir novēroti vairāki kiberincidenti, taču situācija tiek kontrolēta, un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sadarbībā ar incidentu skartajām organizācijām aktīvi strādā, lai novērstu to sekas.
Situācijai stabilizējoties, "Delfi" atgriezīs komentēšanas iespējas, tomēr pašlaik ir svarīgi nedot iespēju dezinformācijas izplatīšanai medijā, kas sasniedz lielu auditoriju Latvijā un ārpus tās robežām. "Mēs esam atbildīgi sabiedrības priekšā, lai šāda dezinformācija tiktu ierobežota," sacīja Kuzikovs.
Viņš piebilda, ka "Delfi", izmantojot uzticamus un pārbaudāmis avotus, turpinās vēstīt par notikumiem Ukrainā, lai informētu lasītājus un skatītājus par svarīgākajiem kara notikumiem.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebrucis Krievijas karaspēks.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
