Izmantojot tipisku Kremļa retoriku, “Delfi” pilnībā liedz lasītājiem izteikt savas domas
Portāla Delfi vadība26.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kas rupji pārkāpj citas valsts suverēnās, kā arī starptautiskās tiesības, "Delfi" uz laiku aptur iespēju komentēt portāla latviešu un krievu valodu versijās publicētos rakstus. Šāds lēmums pieņemts, novērojot plašu dezinformācijas kampaņu izplatīšanos.
Jau sākoties karam, "Delfi" komentēšanas iespējas atslēdza rakstiem, kas saistīti ar karadarbību, taču, turpinoties dezinformācijas kampaņu aktivitātēm, medijs nolēmis liegt komentēšanas iespēju visās sadaļās, kur varētu tikt izplatīta maldinoša informācija par notikumiem Ukrainā.
"Komentāru atslēgšana šobrīd ir nepieciešams solis, lai sociāli atbildīgi reaģētu pret plašajām dezinformācijas kampaņām, kuras var ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu," sacīja AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
Iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) vērš iedzīvotāju uzmanību uz dezinformācijas un kiberuzbrukumu pieauguma risku Eiropā, tostarp arī Latvijā. AM pārstāvji uzsver, ka Latvijas kibertelpā šobrīd tiek novērota pastiprināta aktivitāte, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir novēroti vairāki kiberincidenti, taču situācija tiek kontrolēta, un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sadarbībā ar incidentu skartajām organizācijām aktīvi strādā, lai novērstu to sekas.
Situācijai stabilizējoties, "Delfi" atgriezīs komentēšanas iespējas, tomēr pašlaik ir svarīgi nedot iespēju dezinformācijas izplatīšanai medijā, kas sasniedz lielu auditoriju Latvijā un ārpus tās robežām. "Mēs esam atbildīgi sabiedrības priekšā, lai šāda dezinformācija tiktu ierobežota," sacīja Kuzikovs.
Viņš piebilda, ka "Delfi", izmantojot uzticamus un pārbaudāmis avotus, turpinās vēstīt par notikumiem Ukrainā, lai informētu lasītājus un skatītājus par svarīgākajiem kara notikumiem.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebrucis Krievijas karaspēks.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
