Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizsedzoties aiz birokrātiska žargona un nebeidzamām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem un pat personāla vadības teoriju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pērn vairāku mēnešu garumā ir burtiski ņirgājusies par savu tiešo priekšnieku finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kas pēc muitnieku aizturēšanas skandāliem vēlējās no viņas panākt kadru rotāciju gan muitā, gan citās VID struktūrās, kā arī iekšējā audita veikšanu VID, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošais ar pērnā gada 22. decembri datētais Finanšu ministrijas (FM) disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinums.

Atzinumā sarežģītā birokrātiskā tekstā cita starpā teikts: “No VID veiktajām darbībām FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nevarēja viennozīmīgi secināt, ka ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna izstrāde bija apzināti novilcināta, tomēr dažādu šo pamatojošo dokumentu iesniegšana FM un tādu nepārcelšanas kritēriju definēšana, kas pielāgoti tā, lai neviens VID patstāvīgās struktūrvienības vadītājs vai vietnieks, kuram saskaņā ar VID rīkojumu ir noteikts paaugstināta riska amats ar vidēju, augstu, vai ļoti augstu prioritāti nebūtu pakļaujams rotācijai, pārcelšanai, varētu liecināt, ka darbības nav bijušas vērstas uz pārcelšanas veikšanu.”

Citiem vārdiem - Jaunzeme likumiskās robežās ir darījusi visu iespējamo, lai nekāda kadru rotācija VID un muitā nenotiktu. Kāpēc? Finanšu ministra Reira ideja, kā viņš to tajā laikā intervijā “Neatkarīgajai” definēja, bijusi vēlme panākt, lai neatkārtotos tādi noziegumi, kuru dēļ pērnā gada sākumā un vasarā notika vērienīgās VID struktūru darbinieku aizturēšanas.

Pērn 15. septembrī J. Reirs pasludināja lēmumu I. Jaunzemi atstādināt no amata. Ministrs savu lēmumu cita starpā pamatoja ar to, ka aizturēta organizēta noziedzīga augsta līmeņa VID darbinieku grupa. Tie neesot zema līmeņa inspektori vai vienkāršs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt tieši pakļaujas I. Jaunzemei: “Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt mierīgi strādāt tālāk.”

Taču, kā izriet no FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma, I. Jaunzeme tā vietā, lai izpildītu finanšu ministra rīkojumus sistēmisko nepilnību novēršanai VID, ir sākusi savdabīgu nepakļaušanās kampaņu, gluži kā vēloties aizsargāt pastāvošo sistēmu. Par izmisumu, ar kādu VID ierēdņi, šķiet, pildījuši šo I. Jaunzemes rīkojumu, liecina kaut vai tikai viena no daudzajām FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas aprakstītajām epizodēm. Lai pamatotu VID darbinieku nerotēšanu atbilstoši finanšu ministra prasībām, I. Jaunzeme rakstīja: “Strādājot pie personāla pārcelšanas komponentes VID personāla politikā un stratēģijā, tika izmantota literatūra un aptaujāti citu iestāžu, kurās notiek regulāra personāla pārcelšana, vadītāji. Šajā procesā tika noskaidrots, ka modernajā personāla vadībā ir pazīstams jēdziens “Laterālā izaugsme”.” Tad seko pagarš personālvadības ekspertes Ineses Ešenvaldes citāts.

Un tad: “Laterālās izaugsmes ieviešana VID ir uzskatāma par būtisku pārmaiņu un tādēļ arī plānojama stratēģijas ietvaros un ieviešama ievērojot visas pārmaiņu ieviešanas stadijas. Šādu pārmaiņu ieviešana ir komplekss pasākums un nepietiek tikai ar pārcelšanas plāna izstrādi. (..) Viena no VID vērtībām ir lojalitāte, un to var iegūt tikai tad, ja darbinieks novērtēts un motivēts.” Tā uz finanšu ministra pārmetumiem par sistēmiskiem noziedzīgiem nodarījumiem un no tiem izrietošo nepieciešamību pēc augstākā līmeņa kadru rotācijas atbildēja I. Jaunzeme.

FM disciplinārlietas komisija sava 40 lapu garā ziņojuma rezultātā gan beigās nokļuva līdz “secinājumam”, ka nepastāv “tieša cēloniskā sakarība” starp VID amatpersonu “prettiesiskajām koruptīvajām darbībām un ar finanšu ministra rīkojumu “Par iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafika apstiprināšanu” apstiprināto ieteikumu par ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna un kritēriju ierēdņu pārcelšanai savlaicīgu neizpildi. FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekonstatēja cēlonisku sakarību, ka ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna un kritēriju ierēdņu pārcelšanai novēlota izstrāde būtu ietekmējusi VID amatpersonu koruptīvās darbības (!).”

Kā “Neatkarīgajai” situāciju komentēja J. Reirs, “būtībā uz manu aicinājumu veikt VID augstāko amatpersonu rotāciju I. Jaunzeme teica, ka to neveiks. Papildus pērn augustā bija notikumi, uz kuriem VID bija jāreaģē un jāinformē gan sabiedrība, gan finanšu ministrs - ne viens, ne otrs nenotika. Viņa izvairījās. Manā ieskatā informācijas slēpšana VID ir nepieļaujama, tā rada nesodāmības sajūtu”. Tāpēc arī sekojis viņa rīkojums par I. Jaunzemes atstādināšanu.

Citiem vārdiem, nabaga finanšu ministrs J. Reirs kļūdījās, domājot, ka VID struktūrās pastāv sistēmiskas korupcijas pazīmes, kuras var mazināt, panākot amatpersonu, jo īpaši augstu amatpersonu rotāciju. Viņa sekotājs un partijas biedrs Arvils Ašeradens uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojuma pamata I. Jaunzemi neatlaida, tikai izteica rājienu.

Šobrīd viņa ziņā ir izvērtēt vēl daudz nopietnāko briestošo politisko skandālu, informāciju par kuru “Neatkarīgā” sniedza jau 2019. gadā, par VID informācijas sistēmu galvenā uzturētāja “Emergn” iespējamajām saitēm ar Krievijas varas struktūrām. Ja tas ir tā, VID nav tikai “kontrabandiski neizdarīgi”, bet, iespējams, burtiski noplūdina svarīgu Latvijas valsts informāciju Krievijai.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

113
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi