Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizsedzoties aiz birokrātiska žargona un nebeidzamām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem un pat personāla vadības teoriju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pērn vairāku mēnešu garumā ir burtiski ņirgājusies par savu tiešo priekšnieku finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kas pēc muitnieku aizturēšanas skandāliem vēlējās no viņas panākt kadru rotāciju gan muitā, gan citās VID struktūrās, kā arī iekšējā audita veikšanu VID, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošais ar pērnā gada 22. decembri datētais Finanšu ministrijas (FM) disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinums.

Atzinumā sarežģītā birokrātiskā tekstā cita starpā teikts: “No VID veiktajām darbībām FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nevarēja viennozīmīgi secināt, ka ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna izstrāde bija apzināti novilcināta, tomēr dažādu šo pamatojošo dokumentu iesniegšana FM un tādu nepārcelšanas kritēriju definēšana, kas pielāgoti tā, lai neviens VID patstāvīgās struktūrvienības vadītājs vai vietnieks, kuram saskaņā ar VID rīkojumu ir noteikts paaugstināta riska amats ar vidēju, augstu, vai ļoti augstu prioritāti nebūtu pakļaujams rotācijai, pārcelšanai, varētu liecināt, ka darbības nav bijušas vērstas uz pārcelšanas veikšanu.”

Citiem vārdiem - Jaunzeme likumiskās robežās ir darījusi visu iespējamo, lai nekāda kadru rotācija VID un muitā nenotiktu. Kāpēc? Finanšu ministra Reira ideja, kā viņš to tajā laikā intervijā “Neatkarīgajai” definēja, bijusi vēlme panākt, lai neatkārtotos tādi noziegumi, kuru dēļ pērnā gada sākumā un vasarā notika vērienīgās VID struktūru darbinieku aizturēšanas.

Pērn 15. septembrī J. Reirs pasludināja lēmumu I. Jaunzemi atstādināt no amata. Ministrs savu lēmumu cita starpā pamatoja ar to, ka aizturēta organizēta noziedzīga augsta līmeņa VID darbinieku grupa. Tie neesot zema līmeņa inspektori vai vienkāršs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt tieši pakļaujas I. Jaunzemei: “Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt mierīgi strādāt tālāk.”

Taču, kā izriet no FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma, I. Jaunzeme tā vietā, lai izpildītu finanšu ministra rīkojumus sistēmisko nepilnību novēršanai VID, ir sākusi savdabīgu nepakļaušanās kampaņu, gluži kā vēloties aizsargāt pastāvošo sistēmu. Par izmisumu, ar kādu VID ierēdņi, šķiet, pildījuši šo I. Jaunzemes rīkojumu, liecina kaut vai tikai viena no daudzajām FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas aprakstītajām epizodēm. Lai pamatotu VID darbinieku nerotēšanu atbilstoši finanšu ministra prasībām, I. Jaunzeme rakstīja: “Strādājot pie personāla pārcelšanas komponentes VID personāla politikā un stratēģijā, tika izmantota literatūra un aptaujāti citu iestāžu, kurās notiek regulāra personāla pārcelšana, vadītāji. Šajā procesā tika noskaidrots, ka modernajā personāla vadībā ir pazīstams jēdziens “Laterālā izaugsme”.” Tad seko pagarš personālvadības ekspertes Ineses Ešenvaldes citāts.

Un tad: “Laterālās izaugsmes ieviešana VID ir uzskatāma par būtisku pārmaiņu un tādēļ arī plānojama stratēģijas ietvaros un ieviešama ievērojot visas pārmaiņu ieviešanas stadijas. Šādu pārmaiņu ieviešana ir komplekss pasākums un nepietiek tikai ar pārcelšanas plāna izstrādi. (..) Viena no VID vērtībām ir lojalitāte, un to var iegūt tikai tad, ja darbinieks novērtēts un motivēts.” Tā uz finanšu ministra pārmetumiem par sistēmiskiem noziedzīgiem nodarījumiem un no tiem izrietošo nepieciešamību pēc augstākā līmeņa kadru rotācijas atbildēja I. Jaunzeme.

FM disciplinārlietas komisija sava 40 lapu garā ziņojuma rezultātā gan beigās nokļuva līdz “secinājumam”, ka nepastāv “tieša cēloniskā sakarība” starp VID amatpersonu “prettiesiskajām koruptīvajām darbībām un ar finanšu ministra rīkojumu “Par iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafika apstiprināšanu” apstiprināto ieteikumu par ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna un kritēriju ierēdņu pārcelšanai savlaicīgu neizpildi. FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekonstatēja cēlonisku sakarību, ka ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna un kritēriju ierēdņu pārcelšanai novēlota izstrāde būtu ietekmējusi VID amatpersonu koruptīvās darbības (!).”

Kā “Neatkarīgajai” situāciju komentēja J. Reirs, “būtībā uz manu aicinājumu veikt VID augstāko amatpersonu rotāciju I. Jaunzeme teica, ka to neveiks. Papildus pērn augustā bija notikumi, uz kuriem VID bija jāreaģē un jāinformē gan sabiedrība, gan finanšu ministrs - ne viens, ne otrs nenotika. Viņa izvairījās. Manā ieskatā informācijas slēpšana VID ir nepieļaujama, tā rada nesodāmības sajūtu”. Tāpēc arī sekojis viņa rīkojums par I. Jaunzemes atstādināšanu.

Citiem vārdiem, nabaga finanšu ministrs J. Reirs kļūdījās, domājot, ka VID struktūrās pastāv sistēmiskas korupcijas pazīmes, kuras var mazināt, panākot amatpersonu, jo īpaši augstu amatpersonu rotāciju. Viņa sekotājs un partijas biedrs Arvils Ašeradens uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojuma pamata I. Jaunzemi neatlaida, tikai izteica rājienu.

Šobrīd viņa ziņā ir izvērtēt vēl daudz nopietnāko briestošo politisko skandālu, informāciju par kuru “Neatkarīgā” sniedza jau 2019. gadā, par VID informācijas sistēmu galvenā uzturētāja “Emergn” iespējamajām saitēm ar Krievijas varas struktūrām. Ja tas ir tā, VID nav tikai “kontrabandiski neizdarīgi”, bet, iespējams, burtiski noplūdina svarīgu Latvijas valsts informāciju Krievijai.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

113
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Latvijas delegācija uz Olimpiskajām spēlēm: vai vajadzīgs viss valdības aparāts?

FotoLatvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Saeimas deputātei Zariņai-Stūrei par tālmācības un mājmācības ierobežošanu

FotoGodātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Lasīt visu...

21

Likumdošanas mirāža: starp sīkumainu kontroli un sistēmisku bezzobainību

FotoLatvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
Lasīt visu...

21

Vēršamies KNAB par iespējamu interešu konfliktu VARAM ministra rīcībā

Foto2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Lasīt visu...

3

Nu tik mēs rīkosimies...

FotoSavas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
Lasīt visu...

3

Es arī, es arī nesu baļķi kopā ar Iļjiču!

Foto35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
Lasīt visu...

21

Skaitīt... protam?

Foto20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Lasīt visu...

10

Vai izdosies ar birokrātijas īsināšanu?

FotoNesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Lasīt visu...

13

Es esmu PRET vēja parku būvniecību Latvijas laukos

FotoLatvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi