Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību atsaukt Latvijas dalību 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Iesnieguma izvērtēšanas gaitā esam pārliecinājušies, ka tā prasība nav korekta – tā nav izpildāma un attiecīgi nav arī publicējama. Ap šo iesniegumu publiski saceltās ažiotāžas dēļ izņēmuma kārtā publiskojam arī ManaBalss komandas lēmuma pamatojumu.

Vienlaikus norādām, ka ManaBalss darba kvalitātes kritēriji ir publiski pieejami, un individuāla saziņa notiek ar katra iesnieguma autoru/-i; arī un nereti pat sevišķi ar tiem, kuri tiek noraidīti. Tomēr ManaBalss nav pienākuma to darīt publiski.

Šis ir rets izņēmuma gadījums. Saziņā ar topošo iniciatīvu autoriem un, ja nepieciešams, ar iesaistītajiem ekspertiem mēs paļaujamies uz savstarpēju cieņu un džentlmeniskumu, ka personiskā saziņa tāda arī ir – personiska.

Ar šo atrunu norādām, ka iesūtītais priekšlikums jau pirmšķietami bija kļūmīgs kaut vai tiesiskās paļāvības principa dēļ. Proti, ja konkursa fināliste par tādu ir kļuvusi saskaņā ar nolikumu, tad tas vairs nevar būt paralēla un ar konkursu nesaistīta balsojuma jautājums. Pat izvirzīt šādu varbūtību būtu tiesiski apšaubāmi, un tas ir pret jau norādītajiem ManaBalss kvalitātes kritērijiem.

Tāpat vienlaikus norādām, ka šis nav ManaBalss komandas estētiskās, morālās vai vēl kādas pārliecības jautājums. Uzstādītie iniciatīvu kvalitātes kritēriji ir saistoši arī mums pašiem.

Tāpēc, lai iespējami precīzi saprastu izvirzīto problēmjautājumu – iespēju ietekmēt jau notikuša konkursa rezultātu un/vai atsaukt Latvijas dalību starptautiskā pasākumā, tomēr lūdzām komentāru gan par konkursa nacionālo atlasi atbildīgajai Latvijas Televīzijai (LTV), gan citiem ekspertiem jau tiesiskuma jomā.

LTV savu argumentāciju, kas ir lasāma šeit tālāk, ir piekritusi sniegt publiski. Otras ekspertīzei konsultētās puses piekrišanu tam mēs neesam saņēmuši. Tāpēc vien norādām, ka, ja LTV jautājumā par konkursa uzvarētājas sniegumu un piedalīšanos Eirovīzijā paredzami bija "par", tad otras piesaistītās puses personīgā attieksme drīzāk gan bija "pret". Tomēr arī otrajā gadījumā bija skaidrs, ka prasība par jau notikuša konkursa iznākuma pārvērtēšanu vai atsaukšanu tiesiski nebūtu korekta.

Tas tomēr nenozīmē, ka nākotnē Eirovīzijas nacionālās atlases nosacījumi nevarētu tikt mainīti. Tāpēc ManaBalss turpina juridiskās konsultācijas par to, vai un kā tieši esošā procedūra vēl būtu papildināma, lai sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedoklis Eirovīzijas valsts tēla simbolismā būtu maksimāli pārstāvēts.

Ja gadījumā saņemsim ieteikumu par kādām ticami ieviešamām izmaiņām šai sakarā, tad visdrīzāk par to ziņosim ManaBalss kopienas ietvarā.

Bet šeit tālāk – jau LTV skaidrojums par Eirovīzijas nacionālās atlases kārtību.

LTV komentārs

Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, ka Eirovīzijas dziesmu konkursu organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas nav valstu, valsts institūciju vai iestāžu, bet gan dažādu Eiropas valstu raidorganizāciju izveidota organizācija. Savukārt nacionālās atlases organizē nacionālās raidorganizācijas. Latvijas gadījumā tā ir sabiedriskā televīzija – VSIA "Latvijas Televīzija".

Attiecīgi arī Eirovīzijas dziesmu konkursa norises kārtību nosaka Eiropas Raidorganizāciju apvienības pieņemts konkursa nolikums, bet Latvijas nacionālo atlasi – Latvijas Televīzijas nolikums. Līdz ar to tikai Latvijas Televīzijas kompetencē ir noteikt atlases kārtību, kādā tiek izvēlēts Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Otrkārt, uzvarot aizvadītā gada "Supernovā", Samanta Tīna ieguva mandātu pārstāvēt Latviju Eirovīzijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ konkurss klātienē tika atcelts. Tāpēc tika pieņemts lēmums Samantai Tīnai dot iespēju piedalīties 2021. gada Eirovīzijā.

Publiski tas tika paziņots pērn 16. maijā. LTV ir pārliecināta, ka ļaut Samantai piedalīties 2021. gadā bija būtiski un pareizi, jo māksliniece bija pierādījusi sevi 2020. gada "Supernovā", kur viņu novērtēja gan profesionāla žūrija, gan skatītāji savā balsojumā.

Par šādu soli – sūtīt uz 2021. gada Eirovīziju 2020. gada nacionālajā atlasē izvēlēto mākslinieku – lēmušas vēl 23 valstis. Šoreiz šis process no ārpuses nekā nebija ietekmējams, jo Covid-19 situācija un nezināmie nākotnes apstākļi lika uzreiz atteikties no idejas organizēt "Supernovu" 2021. gadā vai organizēt tamlīdzīgu atlases procesu.

Iniciatīvā minētā "Supernovas" nolikuma maiņa "neprasot sabiedrības viedokli" ir nesaprotama, jo sabiedrība nav iesaistīta neviena konkursa nolikuma gatavošanā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka skatītāju balsojums, kādu līdz šim Latvijas Televīzija īstenojusi nacionālās atlases procesā, nav EBU prasība. Ir arī valstis, kurās pārstāvjus izvēlas tikai profesionāļu žūrija, un sabiedrībai pat nav iespējas izteikt savu viedokli balsojumā.

Lai dziesma, priekšnesums un tā vīzija būtu autentiski un atbilstu Samantas Tīnas muzikālajai personībai, LTV deva dziedātājai pilnu māksliniecisko brīvību gan strādājot pie dziesmas, gan veidojot priekšnesuma vīziju. Turklāt Samanta jaunās dziesmas tēmā ir turpinājusi pērn iesākto spēcīgas sievietes tēmu. Radītais rezultāts ir veiksmīgs, kvalitatīvs un aktuāls, un, pēc LTV domām, saskan ar Eirovīzijas idejām un ir cienīgs pārstāvēt valsti starptautiskā līmenī.

Eirovīzijas konkursā, kas maijā notiks Roterdamā, valsti pārstāvēs nevis dziesmas videoklips, bet dziesma un TV priekšnesums, ko LTV dziedātājai šobrīd palīdz sagatavot.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Novērtē šo rakstu:

9
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi