Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu
ManaBalss25.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību atsaukt Latvijas dalību 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Iesnieguma izvērtēšanas gaitā esam pārliecinājušies, ka tā prasība nav korekta – tā nav izpildāma un attiecīgi nav arī publicējama. Ap šo iesniegumu publiski saceltās ažiotāžas dēļ izņēmuma kārtā publiskojam arī ManaBalss komandas lēmuma pamatojumu.
Vienlaikus norādām, ka ManaBalss darba kvalitātes kritēriji ir publiski pieejami, un individuāla saziņa notiek ar katra iesnieguma autoru/-i; arī un nereti pat sevišķi ar tiem, kuri tiek noraidīti. Tomēr ManaBalss nav pienākuma to darīt publiski.
Šis ir rets izņēmuma gadījums. Saziņā ar topošo iniciatīvu autoriem un, ja nepieciešams, ar iesaistītajiem ekspertiem mēs paļaujamies uz savstarpēju cieņu un džentlmeniskumu, ka personiskā saziņa tāda arī ir – personiska.
Ar šo atrunu norādām, ka iesūtītais priekšlikums jau pirmšķietami bija kļūmīgs kaut vai tiesiskās paļāvības principa dēļ. Proti, ja konkursa fināliste par tādu ir kļuvusi saskaņā ar nolikumu, tad tas vairs nevar būt paralēla un ar konkursu nesaistīta balsojuma jautājums. Pat izvirzīt šādu varbūtību būtu tiesiski apšaubāmi, un tas ir pret jau norādītajiem ManaBalss kvalitātes kritērijiem.
Tāpat vienlaikus norādām, ka šis nav ManaBalss komandas estētiskās, morālās vai vēl kādas pārliecības jautājums. Uzstādītie iniciatīvu kvalitātes kritēriji ir saistoši arī mums pašiem.
Tāpēc, lai iespējami precīzi saprastu izvirzīto problēmjautājumu – iespēju ietekmēt jau notikuša konkursa rezultātu un/vai atsaukt Latvijas dalību starptautiskā pasākumā, tomēr lūdzām komentāru gan par konkursa nacionālo atlasi atbildīgajai Latvijas Televīzijai (LTV), gan citiem ekspertiem jau tiesiskuma jomā.
LTV savu argumentāciju, kas ir lasāma šeit tālāk, ir piekritusi sniegt publiski. Otras ekspertīzei konsultētās puses piekrišanu tam mēs neesam saņēmuši. Tāpēc vien norādām, ka, ja LTV jautājumā par konkursa uzvarētājas sniegumu un piedalīšanos Eirovīzijā paredzami bija "par", tad otras piesaistītās puses personīgā attieksme drīzāk gan bija "pret". Tomēr arī otrajā gadījumā bija skaidrs, ka prasība par jau notikuša konkursa iznākuma pārvērtēšanu vai atsaukšanu tiesiski nebūtu korekta.
Tas tomēr nenozīmē, ka nākotnē Eirovīzijas nacionālās atlases nosacījumi nevarētu tikt mainīti. Tāpēc ManaBalss turpina juridiskās konsultācijas par to, vai un kā tieši esošā procedūra vēl būtu papildināma, lai sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedoklis Eirovīzijas valsts tēla simbolismā būtu maksimāli pārstāvēts.
Ja gadījumā saņemsim ieteikumu par kādām ticami ieviešamām izmaiņām šai sakarā, tad visdrīzāk par to ziņosim ManaBalss kopienas ietvarā.
Bet šeit tālāk – jau LTV skaidrojums par Eirovīzijas nacionālās atlases kārtību.
LTV komentārs
Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, ka Eirovīzijas dziesmu konkursu organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas nav valstu, valsts institūciju vai iestāžu, bet gan dažādu Eiropas valstu raidorganizāciju izveidota organizācija. Savukārt nacionālās atlases organizē nacionālās raidorganizācijas. Latvijas gadījumā tā ir sabiedriskā televīzija – VSIA "Latvijas Televīzija".
Attiecīgi arī Eirovīzijas dziesmu konkursa norises kārtību nosaka Eiropas Raidorganizāciju apvienības pieņemts konkursa nolikums, bet Latvijas nacionālo atlasi – Latvijas Televīzijas nolikums. Līdz ar to tikai Latvijas Televīzijas kompetencē ir noteikt atlases kārtību, kādā tiek izvēlēts Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Otrkārt, uzvarot aizvadītā gada "Supernovā", Samanta Tīna ieguva mandātu pārstāvēt Latviju Eirovīzijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ konkurss klātienē tika atcelts. Tāpēc tika pieņemts lēmums Samantai Tīnai dot iespēju piedalīties 2021. gada Eirovīzijā.
Publiski tas tika paziņots pērn 16. maijā. LTV ir pārliecināta, ka ļaut Samantai piedalīties 2021. gadā bija būtiski un pareizi, jo māksliniece bija pierādījusi sevi 2020. gada "Supernovā", kur viņu novērtēja gan profesionāla žūrija, gan skatītāji savā balsojumā.
Par šādu soli – sūtīt uz 2021. gada Eirovīziju 2020. gada nacionālajā atlasē izvēlēto mākslinieku – lēmušas vēl 23 valstis. Šoreiz šis process no ārpuses nekā nebija ietekmējams, jo Covid-19 situācija un nezināmie nākotnes apstākļi lika uzreiz atteikties no idejas organizēt "Supernovu" 2021. gadā vai organizēt tamlīdzīgu atlases procesu.
Iniciatīvā minētā "Supernovas" nolikuma maiņa "neprasot sabiedrības viedokli" ir nesaprotama, jo sabiedrība nav iesaistīta neviena konkursa nolikuma gatavošanā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka skatītāju balsojums, kādu līdz šim Latvijas Televīzija īstenojusi nacionālās atlases procesā, nav EBU prasība. Ir arī valstis, kurās pārstāvjus izvēlas tikai profesionāļu žūrija, un sabiedrībai pat nav iespējas izteikt savu viedokli balsojumā.
Lai dziesma, priekšnesums un tā vīzija būtu autentiski un atbilstu Samantas Tīnas muzikālajai personībai, LTV deva dziedātājai pilnu māksliniecisko brīvību gan strādājot pie dziesmas, gan veidojot priekšnesuma vīziju. Turklāt Samanta jaunās dziesmas tēmā ir turpinājusi pērn iesākto spēcīgas sievietes tēmu. Radītais rezultāts ir veiksmīgs, kvalitatīvs un aktuāls, un, pēc LTV domām, saskan ar Eirovīzijas idejām un ir cienīgs pārstāvēt valsti starptautiskā līmenī.
Eirovīzijas konkursā, kas maijā notiks Roterdamā, valsti pārstāvēs nevis dziesmas videoklips, bet dziesma un TV priekšnesums, ko LTV dziedātājai šobrīd palīdz sagatavot.
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.
Tavai balsij ir nozīme!
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
