Iznīcinošas liecības par Vairu Vīķi-Freibergu: atklājas eksprezidentes loma valstij nozagtā pulksteņa lietā

Deviņus gadus senā „pulksteņa lieta”

2008. gada jūnija beigās mediji ziņoja – atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, V. Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas „dāvanas" uz valsts rēķina. Runa bija par viņai savulaik uzdāvinātu ekskluzīvu Rado markas rokaspulksteni.

Kaut gan oficiāli pulkstenis jau 2007. gada jūlijā, beidzoties prezidentes pilnvarām, kā oficiāli par sabojātu un nederīgu atzīts bija norakstīts un iznīcināts, tas – vai tam ārkārtīgi līdzīgs laikrādis – uz V. Vīķes-Freibergas rokas svinīgos pasākumos bija redzams arī gadu vēlāk, turklāt nešķita ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.

Pēc pirmajām publikācijām KNAB bez īpaša entuziasma, tomēr sāka formālu pārbaudi, kas aprobežojās ar iesaistīto personu paskaidrojumu uzklausīšanu. Turklāt īpašiem cilvēkiem tika piemērota īpaša attieksme: V. Vīķe-Freiberga uz KNAB vispār netika izsaukta, tā vietā biroja izmeklētājs Kaspars Dreimanis pieteicās vizītē pie viņas mājās.

Šī apmeklējuma laikā 2008. gada 25. augustā izmeklētājs fiksēja šādu eksprezidentes skaidrojumu par šo un vēl vienu prezidentūras laikā saņemtu laikrādi: „Pulksteņi, par kuriem man tiek uzdoti jautājumi, manā rīcībā nav bijuši un nav. Es atpirku dažādas mantas no valsts par aptuveni 10 000 latu, bet šie divi pulksteņi, par kuriem man tiek jautāts, nekādā veidā nenonāca manā rīcībā.”

K. Dreimanis gan bija sagatavojis mazu viltību, - viņš palūdza V. Vīķei-Freibergai uzrādīt rokaspulksteni, kas bija fiksēts mediju pamanītajās fotogrāfijās. Taču – izrādījās, ka eksprezidente pulksteni jau ir sagatavojusi uzrādīšanai un ka tam ir pilnīgi cits reģistrācijas numurs nekā viņai savulaik dāvinātajam.

V. Vīķes-Freibergas paskaidrojumi pilnībā sakrita ar viņas bijušā kancelejas vadītāja vietnieka J. Ruško KNAB vienpadsmit dienas iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem – pulkstenis kā nederīgs un defektīvs ir norakstīts un iznīcināts.

Tiesa, zināma pretruna bija saskatāma. Kaut gan J. Ruško par pulksteni apgalvoja, ka „prezidentei tas ļoti patika, un tāpēc viņa to ļoti bieži lietoja visu septiņu gadu laikā”, viņa tomēr it kā bija ļāvusi to iznīcināt: „Es pats personīgi šos pulksteņus ievietoju maisā, kas tika nodots utilizācijai, līdz ar to ir pilnīgi izslēgta iespēja, ka tie varēja nonākt V. Vīķes-Freibergas rīcībā.”

Taču KNAB izmeklētājam nebija vēlmes iedziļināties šādās pretrunās, tāpēc jau septembrī tika pieņemts lēmums atteikties sākt kriminālprocesu. Tiesa, tika atzīts, ka pulksteņa norakstīšanā bijuši pārkāpumi, „nepilnīgi un kļūdaini dokumentējot darbības ar pamatlīdzekļiem”, taču vienalga - „pārbaudes laikā iegūtā informācija nedod pamatu apšaubīt, ka minētie pulksteņi netika iznīcināti”, bija minēts K. Dreimaņa ziņojumā.

Jauni fakti liek atzīties

„Jā, vainīgs, ka samelojos,” – tā tagad, gandrīz deviņus gadus pēc KNAB pārbaudes, atzīst tas pats J. Ruško.

Šī viņa atzīšanās par to, kas patiesībā 2007. un 2008. gadā notika saistībā ar eksprezidentes iemīļoto rokaspulksteni, gan nekādā veidā nav saistīta ar ierunājušos sirdsapziņas balsi. Šā gada 27.aprīlī bijušajam V. Vīķes-Freibergas „lietu kārtotājam” paskaidrojumi KNAB izmeklētājam Kasparam Abramčikam bija jāsniedz saistībā ar jauniem faktiem tajā pašā „pulksteņa lietā”.

Būtiskākie no šiem jaunajiem faktiem ir šā gada pavasarī KNAB saņemtie Vācijas internetveikala www.luxus-uhrenhandel.de pasūtījuma dokumenti, kuri rāda – 2008. gada 22. jūlijā, dažas dienas pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka publikācijām par V. Vīķes-Freibergas pulksteni patiešām sekos KNAB izmeklēšana, šajā veikalā pirkumu veicis kāds Latvijas iedzīvotājs.

Šis cilvēks bijis Rīgā, Kapseļu ielā dzīvojošais Andris Ruško, kurš par 989 eiro nopircis precīzi tādu pašu Rado Cerix Mini rokaspulksteni, kāds gadu iepriekš Valsts prezidenta kancelejā it kā bija norakstīts un iznīcināts. Turklāt pircējs vēl bija iztērējis 55 eiro, lai ar UPS kurjerpastu pie rokaspulksteņa tiktu iespējami ātri.

Tā nav uzvārdu sakritība, - rokaspulksteņa pircējs bija J. Ruško dēls. Tieši par viņu J. Ruško šopavasar KNAB izmeklētājam tad arī skaidroja, ka „mans dēls Andris Ruško ne pie kā nav vainīgs, viņš nopirka tikai Rado pulksteni, jo es palūdzu”.

Tieši šī iemesla dēļ J. Ruško tad ir bijis spiests beidzot atklāt patiesību par deviņus un desmit gadus senajiem notikumiem.

Prezidente teica, ka nemaksās un neatdos...

„Dāvātais pulkstenis tā nēsāšanas laikā sabojājās, tam sabojājās stikls un bija bojāta aizdares sprādze, man pat nebija vēlmes to izpirkt,” – arī šādu skaidrojumu V. Vīķe-Freiberga 2008. gada augustā bija sniegusi KNAB izmeklētājam.

Kā nu rāda viņas tālaika kancelejas vadītāja vietnieka paskaidrojumi KNAB, vismaz daļa no šī paskaidrojuma tiešām bija patiesa: Valsts prezidentei, tuvojoties pilnvaru beigām, tiešām nav bijis vēlmes šo pulksteni izpirkt. Vēlme ir bijusi cita – to paturēt tāpat.

„Es gatavoju dokumentāciju attiecībā par visām dāvanām, kas bija uzskaitē Valsts prezidenta kancelejā, kuras V. Vīķe-Freiberga gribēja atpirkt. Atceros, ka dāvinātais Rado pulkstenis tika novērtēts uz 600 Ls. Es sagatavoju aktus un gāju pie V. Vīķes-Freibergas. Atnākot ar aktiem, V. Vīķe-Freiberga man pateica, ka nemaksās 600 Ls par Rado keramikas pulksteni,” – tā notikumus 2007. gada jūnijā tagad oficiālos paskaidrojumos KNAB aprakstījis J. Ruško.

Viņš prezidentei, kura vadīja savu pilnvaru pēdējās dienas, lūdzis dārgo rokaspulksteni atdot, „bet V. Vīķe-Freiberga teica, ka nemaksās un neatdos atpakaļ pulksteni un viss. Tad es teicu, ka ņemšu ārā no izpērkamo saraksta un viss, bet V. Vīķe-Freiberga teica, ka neatdos un viss. Tā mana saruna ar V. Vīķi-Freibergu beidzās”.

Atlicis viens – prezidentes iekāroto pulksteni norakstīt, tātad faktiski – izkrāpt no valsts, lai prezidentei par to nevajadzētu samaksāt: „Tad es sagatavoju aktu par Rado pulksteņa norakstīšanu, norādot, ka pulkstenis nav lietojams un saskrāpēts, bet tā nebija taisnība, jo Rado pulkstenis bija no keramikas un saskrāpēt to ir ļoti grūti. Pulkstenis nebija saskrāpēts, jo tas bija no keramikas, kas praktiski ir mūžīgs, bet mēs rakstījām, ka ir sabojāts un nelietojams. (..) Grāmatvede pulksteni norakstīja.”

Par savu padoto atrasto noziedzīgo risinājumu V. Vīķe-Freiberga bijusi labi informēta, turklāt saņēmusi arī instrukcijas par turpmāko rīcību. „Es V. Vīķei-Freibergai pateicu, ka pulkstenis ir norakstīts, un teicu, lai nekādā gadījumā Latvijā pulksteni nevelk uz rokas, piekodināju, ka ārzemēs pulksteni varot vilkt,” KNAB apliecinājis viņas lietu kārtotājs.

Tiesa, padoma saņēmēja par to tikai, kā J. Ruško skaidrojis KNAB, tikai „skaļi smējās”, - bet pienāca brīdis, kad smiekli vairs nenāca.

Operācija „Tīrais pulkstenis”

„Pēc neilga laika V. Vīķe-Freiberga tika nofotografēta ar norakstīto Rado pulksteni, un fotogrāfija tika nopublicēta. Tad mēs visi sanāca pie manis mājās un visi spriedām, ko darīt,” KNAB stāstījis J. Ruško. No paskaidrojumiem var saprast, ka iesaistīti bijuši arī vairāki citi prezidentes kancelejas darbinieki: „Visi kopā nosecinājām, ka vienīgais variants ir nopirkt V. Vīķei-Freibergai tādu pašu „Rado” pulksteni, kāds bija norakstīts.”

Tas tad arī ticis īstenots – J. Ruško kā bijušais Ekonomikas policijas darbinieks pārzinājis izmeklēšanas procedūras un zinājis, ka ir nedēļa laika. Tā kā eksprezidente naudu viņam nav iedevusi, „man nekas cits neatlika, ka pulksteni pirkt no savas naudas, tad es aizbraucu pie sava dēla Andra Ruško un iedevu naudu tūkstoti eiro, un mans dēls Andris Ruško pasūtīja tieši tādu pašu „Rado” pulksteni interneta veikalā www.luxus-uhrenhandel.de, izmantojot ātro piegādi. Dēlam es lūdzu nopirkt pulksteni, jo pats nevarēju pirkt, jo strādāju Valsts prezidenta kancelejā”.

Pulkstenis pēc dažām dienām ticis piegādāts un nodots V. Vīķei-Freibergai, savukārt it kā norakstītais un iznīcinātais pulkstenis J. Ruško atdots bez liecinieku klātbūtnes. „Norakstīto Rado pulksteni, ko V. Vīķe-Freiberga man atdeva atpakaļ, es Daugavā pie Kristapa iemetu ūdenī, cik straume ir aiznesusi tagad, to es nezinu. Līdz ar ko V. Vīķe-Freiberga, atstājot prezidentes amatu, bija piesavinājusies dāvināto Rado pulksteni par 600 latiem,” KNAB apliecinājis J. Ruško.

Cita starpā J. Ruško paskaidrojumos pieminējis arī to, cik sekmīgi beigusies operācija „Tīrais pulkstenis”: „KNAB izmeklētājs Dreimanis atnāca pie V. Vīķes-Freibergas uz mājām paskaidrojuma pieņemšanai, kurš bija pārsteigts, ka V. Vīķe-Freiberga uzrādīja tādu pašu Rado pulksteni, kāds bija norakstīts, bet ar citu numuru. Jā, vainīgs, ka samelojos, bet nu..."

Eksprezidente klusē,

Pati V. Vīķe-Freiberga par „pulksteņa lietu” nekad nav vēlējusies izteikties, aprobežojoties ar paziņojumu, ka „lai tiesībsargājošās iestādes tad arī izskata šo lietu” un ka „nomelnošanas akcijas ir pietiekami indīgas un ļaunas, tās pārsniedz jebkādu robežu”.

Arī tagad uz Dienas aicinājumu sniegt komentārus saistībā ar J. Ruško iznīcinošajiem paskaidrojumiem, kas faktiski atklāj viņas lomu valsts apzagšanā un noziedzīgā krāpšanas shēmā, V. Vīķe-Freiberga nereaģēja.

Savukārt no KNAB šā gada pavasarī un vasarā veiktās pārbaudes materiāliem izriet, ka J. Ruško sniegto paskaidrojumu saturs nav uztverts kā kaut kas birojam jauns un nezināms. Taču kriminālprocesa sākšana jebkurā gadījumā vairs nav bijusi iespējama noilguma dēļ.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: