Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Piešķirs vai nepiešķirs finansējumu?

“Mēs jau izteicām kultūras ministrei Agnesei Lācei (PRO) savas pretenzijas, jo uzskatām, ka šis konkurss ir izgāzies. Tieši reģionālie mediji ir tie, kuriem visvairāk nepieciešama digitalizācija. Tie veido saturu lielākoties drukātajā formātā, tiem ir arī savi interneta portāli, bet tiem ļoti būtu nepieciešams papildu finansējums digitalizācijai,” skaidro Līcis, “un, tā kā LPIA apvieno lielāko daļu reģionālo izdevēju, mēs iestājamies par to, ka šā konkursa rezultāti ir jāpārskata vai jāmeklē risinājums finansējuma rašanai.”

Nav normāli, ka joprojām nav oficiāli nosaukti konkursā uzvarējušie. “Bet mēs neoficiāli zinām šos uzvarētājus,” teic Līcis, “un šie rezultāti neiepriecina. Starp uzvarētājiem ir viens (!) medijs. Reģionālie mediji (21 medijs) bija apvienojušies kopīgā projektā, jo tādā veidā būtu loģiskāk apgūt finansējumu, jo daudzas lietas reģionālajiem medijiem ir vienotas. Bet šī grupa tika noraidīta!”

Atteikums piešķirt finansējumu var nozīmēt vairāku izdevumu slēgšanu. “Savu laikrakstu esmu jau slēdzis,” piebilst Līcis, “man bija Dobeles laikraksts “Zemgale”. Ja trešdaļa no nepieciešamā finansējuma tiek iegūta dažādos projektos, tas nav pamats medija iznākšanai. Valstī nav sakārtots, lai medijs varētu pelnīt - nevis dzīvot no kaut kāda finansējuma no reizes uz reizi. Turklāt šis finansējums var tikt un var netikt piešķirts. Tā ir lielākā bīstamība reģionālajiem medijiem.”

Ne tikai finansējuma neesamība ir bīstama: slēdzot medijus pierobežas pilsētās, veidojas dezinformācijas zona, un tas jau attiecas uz valsts drošības jautājumiem. “Visa Latvija ir viena liela pierobeža,” saka Līcis, “ne tikai Latgale vien jāaplūko. Vai kāds zina, kāda ir situācija Liepājas Karostā? Vai kāds zina, kāda ir situācija Dobelē - bijušajā karapilsētiņā? Tur ir ne sliktāka pierobeža. Saprotu, Latgalē ir grūti dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ, bet mēs nevaram izdalīt vienu vietu, jo par cilvēku prātiem un sirdīm ir jācīnās visā Latvijā. Un, jā, tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums.”

Ir cerības, ka finansējums atradīsies

21 reģionālais medijs, piesakoties finansiālajam atbalstam, cerēja kopumā uz 750 000 eiro. Mērķis skaidrs: lai stiprinātu informatīvo telpu un neatkarīgo žurnālistiku. Finansējuma atteikumu Reģionālo mediju asociācijas valdes loceklis Uldis Salmiņš novērtēja vienā vārdā: “Negatīvi!”

Ceturtdien, 10. oktobrī, Kultūras ministrijā notika sapulce, kurā piedalījās arī Salmiņš, un runa, protams, bija arī par finansējumu digitalizācijai. “Kā nopratu, KM nākamajam gadam izstrādā programmas mediju atbalstam. Šķiet, neviens ministrijā nenoliedz, ka minētais konkurss ir feils, visi tādām nolaistām acīm staigā… Tāpēc manī ir cerība, ka finansējums tomēr tiks piešķirts un izdalīts. To nedarīt un “uzmest” reģionālo presi - tas būtu, maigi izsakoties, riskanti.”

Salmiņš uzskata, ka - par spīti dažādām “palestīnām” un citām dīvainībām - “progresīvie” Kultūras ministrijā tomēr nostājušies ar seju pret reģionālo mediju problēmām, kaut gan atklāti negrib analizēt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), kuras eksperti vērtēja 21 reģionālā medija finansējuma pieprasījumu, savādo verdiktu.

Finansējamo sarakstā, kā ziņo Latvijas Televīzija, iespējams, ir uzņēmuma “Tet” platforma “Helio”. Kas tā par izvēli? Iespējams, šī izvēle tāpēc bija tāda, ka CFLA, kas ir Finanšu ministrijas pakļautībā esošs veidojums, sacerēja konkursa nolikumu, kura izstrādei, kā piebilda Salmiņš, bija piesaistītas nevis ar medijiem, bet gan lielākoties ar informācijas tehnoloģijām saistītas asociācijas.

Vai īstā pozīcija?

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) uzskata, ka reģionālā prese ir tā, ko cilvēki vēl lasa: “Centrālā prese ir devusi vietu digitālajiem medijiem, bet reģionālā prese ir tā, ko vēl var paņemt rokās. Lasītāji reģionos ir visuzticamākie drukātās preses lasītāji. Manuprāt, minētais finansējums ir atbalsts reģioniem kā tādiem. Protams, tas ir arī drošības jautājums - nākt ar patiesu informāciju. Arī es pats esmu publicējis savus viedokļrakstus novadu laikrakstos.”

Komisijas loceklis Jānis Dombrava (NA): “Tur nav pat vietas diskusijām. Šāds finansējuma noraidījums ir vērtējams tikai negatīvi. Tas novedīs pie tā, ka atsevišķi mediji reģionos pārtrauks savu darbību. Valdībai, protams, ir doma ietaupīt līdzekļus, bet vai šī ir īstā pozīcija? Diez vai. Tas ir valsts drošības jautājums - par to vai tad nav jādomā? Arī informatīvās telpas drošību šāds lēmums ietekmēs negatīvi.”

Kultūras ministrijas atbilde

Atbildi uz “Neatkarīgās” jautājumiem atsūtīja arī Kultūras ministrija. “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā Atveseļošanas fonda programmas “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” administrētājs ir pabeigusi projektu pirmreizējo vērtēšanu, septiņu projektu pieteicējiem izvirzījusi nosacījumus, kas jāizpilda finansējuma saņemšanai. Šobrīd notiek prasītās papildu informācijas iesniegšana un izvērtēšana, lai varētu pabeigt projektu vērtēšanu un paziņot finansējuma saņēmējus. Kā CFLA informējusi KM - starp projektiem ar nosacījumiem ir arī reģionālo mediju iesniegti projekti.

KM kā par mediju politiku atbildīgā valsts institūcija ļoti labi apzinās reģionālo mediju nozīmīgo lomu Latvijas mediju ekosistēmā un valsts drošības kontekstā. Tāpēc, ņemot vērā reģionālo mediju paustās bažas un komercmediju augsto interesi par Atveseļošanas fonda atbalsta programmu mediju modernizācijai un digitalizācijai, KM meklē papildu risinājumus plašāka atbalsta nodrošināšanai mediju digitalizācijai.

KM pārstāvji ir tikušies ar Ekonomikas ministriju, lai strādātu pie risinājumiem, kas ļautu palielināt Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanu mediju digitalizācijai.”

Papildu informācijai KM 7. oktobra paziņojums.

Novērtē šo rakstu: