Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji regulāri izplata skaļus paziņojumus par prokuratūras kavēšanos, patiesība ir cita - valsts noslēpuma tīšā izpaušanā apsūdzētais bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, tagadējais Saeimas deputāts Juris Jurašs pašlaik pats kavē sava kriminālprocesa nodošanu tiesai.

„Kriminālprocesā ir pabeigta pierādījumu iegūšana. Termiņš, kādā kriminālprocess tiks nodots tiesai, atkarīgs no termiņiem, kādos J. Jurašs realizēs savas procesuālās tiesības, un tieši, sniegt liecības par izvirzīto apsūdzību un iepazīties ar klasificētiem kriminālprocesa materiāliem,” – šādu oficiālu skaidrojumu no LR Ģenerālprokuratūras saņēmis Saeimas deputāts Andrejs Judins.

Norādot, ka Jurašam apsūdzība tika izsniegta ar viņu saskaņotā datumā – 2019. gada 8. februārī, prokuratūra šo skaidrojumu sniegusi, atbildot Judina pieprasījumu par iemesliem, kuru dēļ kopš Saeimas deputāta Juraša izdošanas kriminālvajāšanai 2019. gada 31. janvāra Saeimas sēdē pirmstiesas kriminālprocess pret viņu joprojām nav pabeigts, un par termiņiem, kad ir plānots krimināllietu nodot izskatīšanai tiesā.

Tas nozīmē – neraugoties uz Juraša partijas biedru skaļajiem paziņojumiem, tieši bijušais KNAB darbinieks ir tas, kurš nezināmu iemeslu dēļ pašlaik kavē krimināllietas nodošanu tiesai. Neoficiāla informācija no avotiem partijā liecina, ka viens no iemesliem varētu būt vēlme „prokuratūras safabricēto procesu” izmantot kā vienu no argumentiem Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā.

Tikmēr prokuratūras oficiālais skaidrojums par Juraša kriminālprocesa būtību ir šāds:

„Juris Jurašs, būdams valsts amatpersona – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Birojs) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, 2015. gada 30. septembrī tikās ar divām personām, tajā skaitā ar J. Dambīti un tikšanās laikā ieguva detalizētu informāciju par viņam piedāvāto kukuli 1 000 000 eiro apmērā saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts par iespējamu Igaunijas uzņēmēja O. Osinovska veiktu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa U. Magoņa kukuļošanu par to, lai J. Jurašs nodrošinātu krimināllietā izmeklējamā nodarījuma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzēts mazāks sods.

Tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām J. Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā Biroja priekšniekam J. Streļčenokam. Savu ziņojumu J. Jurašs klasificēja kā valsts noslēpumu.

J. Jurašs apzināti savā 01.10.2015. ziņojumā nenorādīja un neinformēja Biroja vadību par tās personas identitāti, kura J. Jurašam sniedza informāciju par O. Ossinovska iespējamo nodomu samaksāt viņam 1 000 000 eiro kukuli. Šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas.

Informāciju par viņa iespējamu kukuļošanu tā saucamajā “Latvijas dzelzceļa” lietā J. Jurašs ieguva arī no cita valsts noslēpumu saturoša ziņojuma, kas tika sastādīts 2015. gada 2. decembrī.

J. Juraša publiski paustā informācija, ka Birojā netika veikta 01.10.2015. ziņojumā norādītās informācijas pārbaude, neatbilst kriminālprocesā konstatētajiem faktiem.

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā J. Jurašs personīgi un citi viņa vadītās Biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki iesaistījās J. Juraša 01.10.2015. ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē, turklāt J. Jurašs bija pilnībā informēts par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem.

2015. gada 1. oktobra ziņojuma un 2015. gada 2. decembra ziņojuma saturs tika iekļauts Biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas galvenā speciālista 2016. gada 15. aprīļa ziņojumā par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu, un uz minēto ziņojumu pamata ar 2016. gada 15. aprīļa lēmumu tika uzsākta operatīvās izstrādes lieta Nr. 10616, ar mērķi pārbaudīt konkrētas personas saistību ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem (Krimināllikuma XXIV nodaļa) un noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju (Krimināllikuma XXIII nodaļa). 2015. gada 15. aprīļa ziņojums un lēmums par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificēti kā valsts noslēpums. J. Jurašs, pildot savus darba pienākumus, bija pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem.

2016. gada jūlijā J. Jurašs žurnāla “Ir” žurnālistei I.Sprancei izpauda valsts noslēpumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmēru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts un kukuļa piedāvājuma nosacījumiem. Minētā informācija tika publicēta žurnāla “Ir” 2016. gada 14. jūlija izdevumā Nr. 28 (325) rakstā “Knābis nost!?”. Turklāt J. Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616 joprojām tika turpinātas operatīvās darbības.

Ar savām darbībām, apzināti izpaužot valsts noslēpumu saturošu informāciju, J. Jurašs publiski darīja zināmu, ka Biroja rīcībā ir informācija par J. Juraša kukuļošanu 2015. gada 30. septembrī un tajā iesaistītajām personām, tādējādi būtiski apgrūtinot operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanu operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616, un tieši, noskaidrot noteiktās personas iespējamās noziedzīgās darbības un šīs personas līdzdalībniekus, pārbaudīt konkrētas personas saistību ar citām noziedzīgām darbībām. J. Juraša izpaustā informācija bija pamats operatīvās izstrādes lietas Nr. 10616 izbeigšanai.

Publiski ir izskanējis J. Juraša aizstāvja viedoklis, ka Prokuratūra nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā neteikto 10 dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, saņemot krimināllietu no izmeklēšanas iestādes.

Šāds J. Juraša aizstāvja viedoklis ir kļūdains un neatbilst Kriminālprocesa likuma normām un vispārpieņemtai Kriminālprocesa likuma normu interpretācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 120. panta sesto daļu, lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāti, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 404. pantu prokurors saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu.

No minētajām likuma normām izriet prokurora pienākums pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas vērsties kompetentajā iestādē piekrišanas saņemšanai. Tikai pēc kompetentās iestādes lēmuma prokurors var lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Kriminālprocesa likuma 120. panta sestajā daļā un 404. pantā paredzēta īpaša kārtība kriminālvajāšanas uzsākšanai pret personām, kas bauda kriminālprocesuālo imunitāte, un Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā noteiktais 10 dienu termiņš uz to nav attiecināms.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Novērtē šo rakstu:

120
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

FotoJūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika patriekts no partijas, jo sāka nesankcionētu nomelnošanas kampaņu pret oranžajiem Tautas partijas kolēģiem, pēdējā laikā uzstājīgi, nu jau gandrīz populistiskā manierē postulē nepieciešamību aizliegt tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus Rīgā šā gada vasarā gaidāmo bērnu dziesmu un deju svētku laikā.
Lasīt visu...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...

Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...